Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, trešdien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Demisijas pieprasījums netapa strauji, vienā dienā - LIZDA ir ilgi meklējusi dialogu ar ministri, pacietīgi gaidījusi, ka varbūt Šuplinskai prātā notiks kādas izmaiņas un viņa paspers kādu soli pretī pedagogiem. Taču beigu galā vadzis lūza - kad jau visas iespējas izsmeltas, tad cita varianta vairs nav - jāprasa ministri atkāpties. LIZDA bija izvirzījusi 15 prasības Šuplinskai. No tām ministre bija gatava izpildīt vienu. Divas prasības viņa gatava atbalstīt daļēji. Pārējām viņa šķauda virsū. Pēdējā brīdī pēc jau iepriekš izvirzītajām arodbiedrības prasībām klāt nāca vēl viena problēma, kurai varbūt var dot „16. numuru” - LIZDA ir neizpratnē, kāpēc valdībai jāmāžojas un jāstāsta skolām un sabiedrībai, ka iespējamas mācības klātienē, ja ir skaidrs, ka vislielākajā daļā skolu nav iespējams izpildīt prasību, ka katram skolēnam jānodrošina triju kvadrātmetru telpu. Tātad ļoti drīz mācības būs tikai attālinātas. Bet tad tā būtu pateikuši.
Prasības nav kaut kādas kaprīzes, bet ļoti būtiskas, visu pedagogu saimi satraucošas. Piemēram, skolotāji ir ļoti satraukti par ziņu, ka viņiem tiks izvirzītas kādas lielākas prasības, un, ja tās netiks pildītas, tad no viņu atalgojuma 20 procenti tiks ņemti nost. Kovidpanikas stresa apstākļos, kad skolotāji jau tāpat ir izmisumā, taisīt šādu presingu? Varētu padomāt, ka skolotāji ir dienaszagļi, kas to vien dara, kā slinko, un par to viņi jāsoda. Kovida laika ierobežojumi var ietekmēt mācību procesu tā, ka skolotāji pat pie viskvēlākās gribas nevar nodrošināt kvalitātes kritērijus - kaut vai nepietiekamā tehnoloģisko rīku daudzuma dēļ. Un tad atnāks Šuplinska, lai nogrieztu viņiem piektdaļu algas.
Pat tagad, kad demisijas pieprasījums jau izteikts, LIZDA vēl nesteidzas. Latvijas Zaļā partija jau skubina skolotājus uz streiku, bet LIZDA vēl tikai apsver, vai tas būs pareizs solis.
No 15 ministrei izvirzītajām prasībām tikai viena ir emocionāla rakstura - LIZDA gribētu, lai Šuplinska atvainojas. Ministre agrāk ir visādi šķērmi izrunājusies, uzbrukusi arodbiedrībai un apsaukājusi par blusām. Visas pārējās prasības ir ļoti konkrētas un loģiskas. Ja gadījumā Šuplinskai ir kādi argumenti, kāpēc prasības nav izpildāmas, viņa varēja tos celt galdā, kvēli aizstāvēt savu viedokli, pierādīt un pārliecināt arodbiedrību.
Taču ministre un viņas partija ir izvēlējusies citu taktiku. Pēdējās dienās te vienā, te vēl citos interneta portālos parādās „atmaskojoši” stāstiņi, kuru saturs ir mēģinājumi dēmonizēt LIZDA priekšsēdētāju Ingu Vanagu.
Netiek vairs lietoti kādi racionāli argumenti, bet notiek vēršanās pret Ingu Vanagu „ad hominem” - kā pret cilvēku.
Tiek meklētas kādas sliktas lietas viņas biogrāfijā un ar milzu pompu tiek sludināts, cik „milzīgu” algu viņa saņem. Tas atgādina metodes, kuras starpkaru periodā lietoja mafija pret nepaklausīgiem arodbiedrību līderiem, pie viena šos stāstus pasniedzot gebeliskas propagandas leksiskajā diskursā.
Nekā daudz jau pret Vanagu nav. Ir apgalvojums, ko agresīvā formā ir izteicis JKP deputāts Krišjānis Feldmans - ka Vanaga esot Latvijas Reģionu apvienības politiķe. Uzreiz kaut kā noskaidrojās, ka viņa nav šīs partijas biedrene.
Vanaga gan ir bijusi iepriekš saistīta ar šādām tādām partijām, taču tā ir katra cilvēka brīva izvēle - ja nepastāv kādi interešu konfliktu aizliedzoši apstākļi vienlaikus būt partijā un ieņemt amatu, kāpēc gan Vanaga lai neizmantotu savas Satversmē garantētās tiesības piedalīties valsts pārvaldē?
Vanaga saņemot šaušalīgi lielu algu - mazliet zem 2600 eiro mēnesī. Alga nav slikta, taču tas ir mazāk, nekā saņem citi kolēģi citās arodbiedrībās. Katrā ziņā dažs cits arodbiedrības līderis saņem par 1000 un vēl vairāk eiro lielāku atalgojumu. Algu Vanaga nepiešķir sev pati - tāda tā ir un tāda tā būtu arī, ja viņas vietā būtu kāds cits. Pastāv arodbiedrību likums, pastāv LIZDA statūti un citi normatīvie akti, kas regulē to, kā darbojas arodbiedrība un kā tai jārīkojas ar naudām. JKP, kas pati sev astoņas reizes paaugstinājusi finansējumu no valsts budžeta, varētu arī paklusēt.
Tagad mēs zinām, ka Latvijā ir jauna oligarhe, kas nenormāli daudz pelna - četru ciparu skaitli uz papīra! Šis kodiens ir tēmēts to lumpenļaužu smadzenēs, kas pelna mazāk. Domāts tā, ka tagad varbūt sašutīs arī kāds skolotājs, kam alga mazāka - tēmēts uz zemiskām skaudības jūtām un latvisko nenovīdību. Divi tūkstoši!
Ak, jā. Piemirsu, ka skaitās tā, ka tā nav JKP, kas kurina kampaņu pret Vanagu, bet kaut kāds anonīms „kompramata” paskvilas autors. Šis autors stāsta, ka LIZDA ietekme un biedru daudzums nemitīgi samazinoties. Taču, ja valdības un ministrijas politika ir nemitīgi samazināt skolotāju skaitu, tad loģiski, ka samazinās arī arodbiedrības biedru skaits.
Bet nu pieņemsim, ka Inga Vanaga ir sliktā un nepareizā. Un ir tik žēl, ka viena politiskā partija jau pavasarī nekādi nespēja no viņas atbrīvoties. Centās, bet nesanāca. Pina intrigas, bet līdz galam nesapina. Vai Vanaga ir visu Šuplinskas nepatikšanu sakne? Lēmumu par Šuplinskas demisijas pieprasījumu nepieņēma Vanaga viena pati, bet LIZDA padome. Tad ministrei kaut kā vajag diskreditēt un atbrīvoties no visas padomes. Bet varbūt vajag atbrīvoties arī no visiem skolotājiem?
Var taču iztikt ar televīzijas programmu „Tava klase”. Varbūt šim projektam atkal var atrast finansējumu no budžeta un piespēlēt to bez konkursa saviem partijas biedriem? Lai bērnus māca televizors, bet skolotāji ir lieki!
