Saeimas ārkārtas plenārsēdē 17. septembrī virkne izskatāmo jautājumu izraisīja asas verbālas batālijas.
Opozīcijas deputāti bija izstrādājuši likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā”, paredzot samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām. Uzsākot debates par šo likumprojektu, pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja Nacionālo apvienību un KPL LV atbalstīt PVN samazināšanu pārtikas precēm, atgādinot, ka KPV LV solījumos bija PVN samazināšana pārtikai. Viņa apšaubīja Finanšu ministrijas nostāju, ka samazinātais PVN būtiski samazinās budžeta ieņēmumus un tas nav pieļaujams. „Es vēlos atgādināt to, ka tad, kad 2017. gadā iepriekšējā Saeima kopā ar valdību veiksmīgi realizēja samazinātā PVN iniciatīvu augļiem un dārzeņiem, Kaimiņa kungs [Artuss Kaimiņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts]) neļaus samelot, bija tāds Dāldera kungs [Ints Dālderis, bijušais deputāts 12. Saeimā] no „Vienotības”, kurš cīnījās pret samazināto PVN augļiem un dārzeņiem, ļoti izmisīgi turpinot cīnīties arī pret samazināto PVN pamatpārtikai,” sacīja Stepaņenko. „Es saprotu, ka viņš vēl strādā Finanšu ministrijā. Un, neskatoties uz Dāldera kunga prognozēm, (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) apokaliptiskām prognozēm par to, ka šis... šī iniciatīva par augļiem un dārzeņiem nesīs milzu postu, mēs redzam, arī pati Finanšu ministrija beidzot ir atzinusi, negribīgi, bet atzinusi, ka ieguvums ir. Ieguvums ir darbaspēka nodokļos, PVN maksātāju skaita palielināšanā.”
Par šo likumprojektu tautas priekšstāvji vairāk neizteicās, un balsošanas rezultātā (par - 34, pret - 45, atturas - 6) likumprojekts tālāku virzību neguva un netika nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Daudz niknāki vārdi atskanēja vēlāk, kad sākās spriešana par deputātu Lindas Liepiņas, Didža Šmita, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Viktora Valaiņa, Vjačeslava Dombrovska, Jūlijas Stepaņenko, Danas Reiznieces-Ozolas, Ļubovas Švecovas, Karinas Sprūdes, Armanda Krauzes un Alda Gobzema iesniegto patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam uz laiku apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem”.
Deputātu priekšlikums ir radies tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests ir sācis prasīt atpakaļ kovida panikas ārkārtas situācijas laikā izmaksātos dīkstāves pabalstus no uzņēmējiem, kuriem tie neesot pienākušies. Nepamatotās izmaksas radušās tāpēc, ka pabalstus bijis jāizmaksā ļoti īsā laikā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Inese Jaunzema nav atklājusi, cik lielas summas izmaksātas nepamatoti, bet tās uz kopējā 50 miljonu eiro fona neesot lielas. Tikmēr uzņēmēji nemaz nevēlas steigties ar naudas atmaksu, neuzskata, ka saņēmuši to nepamatoti, un jūtas stipri cietuši no kovida ekonomiskās krīzes. Virkne deputātu centās iniciēt šīs problēmas apspriešanu parlamentā un pabalstu atprasīšanas apturēšanu.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) vaicāja, vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā (17. septembra) Saeimas sēdē. Izrādījās, ka deputātam Ainaram Latkovskim ir iebildumi, līdz ar to Saeimai bija jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Tautas priekšstāvji sarosījās, sākās starpsaucieni, un vārds tika dots pie frakcijām nepiederošajai deputātei Lindai Liepiņai.
„Tagad es vērsīšos pie visiem Latvijas uzņēmējiem, pie visiem Latvijas uzņēmējiem!” paceltā balsī pavēstīja Liepiņa. „Partija „Jaunā Vienotība”, frakcijas priekšsēdētājs... Ainars jūs esat, ja? Ainars Latkovskis... Tātad atcerieties šo vārdu, uzvārdu! Bildi gan jau kāds internetā „nošēros”. Uz priekšu, dodiet virsū!
Šis cilvēks ieiet veikalā, restorānā... Nu, kur vēl jūs varētu ieiet, Latkovska kungs? (Starpsauciens.) Tā, mežā, sēnes tur nav, nav nekādi čeki jāiesniedz, kur vēl tagad? Nu, kas mums tur vēl varētu būt? Jebkur, Latkovska kungs, kur jūs iesiet, es aicināšu uzņēmējus vienkārši jūs neapkalpot. Jūs tikko nobalsojāt pret uzņēmējiem - visiem Latvijas uzņēmējiem! -, kuri cīnās ar Valsts ieņēmumu dienestu no tās pirmās dienas, kad viņi ir pieņēmuši lēmumu atvērt Latvijā kaut kādu biznesu. Jums ir bizness kaut kāds? Es nezinu. (Starpsauciens.) Nu... bez... bez politiskā... bez politiskā biznesa vēl kaut kāds jums ir? (..)
Nu tad, kad jūs varbūt nedēļu būsiet nekur neapkalpots, tad, kad varbūt metīs vecas olas uz jūsu mašīnas un tā tālāk un... un nezinu, ko tur...
Nu, man seko šobrīd... es nezinu, kas man seko, mani tas neinteresē, es ceru, ka jums sekos tāpat, kā man seko. Jums sekos uzņēmēji, kas vēlēsies jums pateikt vienkārši... nu, parādīt to reāli... to reālo, vienkārši stāvokli, kā ir, nu. Tad nu... Ar ko man gribētos, lai tas viss beidzas, - ka jums būtu jāiet trauki mazgāt... nu, manā „Wok to Walk” restorānā tieši ir brīva vakance. „Welcome” - kā saka. Nu, Latkovska kungs! Ģēnijs vienkārši!”
Pie frakcijām nepiederošs deputāts Aldis Gobzems turpināja attīstīt tautas priekšstāves Liepiņas tēzes: „Es jūs aicinu balsot pret, lai visa sabiedrība varētu redzēt, ka tie, kas balso pret, ne tikai Latkovskis, bet visi, kas nobalso „pret”, Latvijas dārgā sabiedrība, es aicinu šos cilvēkus tiešām neapkalpot nevienā Latvijas veikalā, restorānā un nekur citur, jo viņi balso pret jums. Latkovskis ir makšķernieks. Visi Latvijas makšķernieki, viņi ir simtiem tūkstošu. Neejiet ar viņu kopā bļitkot vairs! Neejiet ar viņu dzert! Ar Latkovski, kurš nevienu dienu biznesā dzīvē nav bijis, viņš vispār nesaprot neko no biznesa.” Gobzems ironizēja, ka vienīgais, ko deputāts Latkovskis protot, ir iet pie advokāta Romualda Vonsoviča, lai viņš viņu pārstāv.
Ne Latkovskis, ne arī kāds cits pozīcijas deputāts tribīnē nekāpa, lai paskaidrotu, kāpēc nevajag izskatīt priekšlikumu par dīkstāves pabalstu atprasīšanas apturēšanu. Ar nelielu balsu vairākumu priekšlikums netika iekļauts nākamās plenārsēdes kārtībā un netika nodots arī nevienai no Saeimas komisijām ‒ tātad noraidīts.
Pirmajā lasījumā tika apspriests likumprojekts „Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Artuss Kaimiņš paskaidroja, ka šis likumprojekts paredz aizliegumu publiskas izklaides un svētku pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos izmantot tā sauktās Georga lentes. Aizliedzot sapulcēs, gājienos un piketos un publiskos pasākumos izmantot Georga lentes, tiktu ierobežotas tādas ideoloģijas izpausmes, kas ir uzskatāmas par draudu Latvijai. Ņemot vērā Krievijas ekspansiju Ukrainā un tās īstenoto totalitāro ideoloģiju attiecībā uz bijušās PSRS republikām, Latvijai ir pamats saskatīt pietiekami reālu apdraudējumu tās demokrātiskajai iekārtai un drošībai.
„Kā norāda iesniedzēji,” sacīja Kaimiņš, „likumprojekta mērķis nav aizliegt Krievijas impērijas un PSRS militāros apbalvojumus, bet gan Georga lentīti, kas no militārā apbalvojuma sastāvdaļas kļuvusi par vispārēju simbolu. Termins „Georga lente” atzīstams par visatbilstošāko, jo tas ir visplašāk lietotais apzīmējums melni oranži svītrotām lentēm, un tās simboliskā nozīme ir viennozīmīga, un tā ir nepārprotama. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt šo likumu un turpmāk komisijas darbā arī pilnveidot tā virzību uz nākamo lasījumu.”
„Saskaņas” deputāts Boriss Cilevičs nāca klajā ar dažām iebildēm. „Es nerunāšu arī par to, ka tomēr tiek piedāvāts zināms pulcēšanās brīvības ierobežojums, kaut gan tas tiešām šoreiz ir maznozīmīgs, tomēr samērīgums būtu jāizvērtē. Manā skatījumā galvenais trūkums šajā priekšlikumā ir tas, ka mēs īsti nezinām, ko mēs taisāmies aizliegt. Vai kaut kur ir Georga lentes juridiskā definīcija? Mēs daudz diskutējam par to komisijas sēdē, un cienījamais kolēģis Iesalnieks [Jānis Iesalnieks, NA, likumprojektu autors] uz manu tiešo jautājumu - kas ir Georga lente? - atbildēja... nu tur visādi apraksti krievu Vikipēdijā, tur diezgan skaidrs no tā. Piedodiet, kolēģi, bet es nedomāju, ka krievu Vikipēdija ir patiešām labs atbalsta punkts Latvijas likumdevējiem. Man personiski tiešām ir ļoti negatīva attieksme pret Georga lentu nēsāšanu šodien Latvijā. Es emocionāli pilnībā piekrītu iesniedzējiem, bet es neuzskatu, ka mēs varam to aizliegt. Jo mūsu tiesībsargājošās iestādes, policija darbojas, nu izcili, es teiktu, jo mums praktiski nav kaut kādu nopietnu incidentu, vardarbību ar policijas... vardarbību masu pasākumos un tā tālāk. (..)
Un mēs vienkārši apgrūtināsim dzīvi mūsu policijai, jo mēs uzliekam tādu nastu pašiem noteikt, vai šajā gadījumā vai konkrētajā gadījumā šī likuma norma ir piemērojama vai ne, jo atgādināšu, ka šajā normā ir ietverti vārdi „spēkā esošā norma”, ir ietverti vārdi arī stilizētā veidā.
Mēs nezinām, kas ir Georga lente, bet, kas ir Georga lente stilizētā veidā, to es domāju, ka dažas cienījamas kolēģes, piemēram, dedzināja kleitas, tāpēc ka uzskatīja, ka tās kleitas uzskatīja par līdzīgām Georga lentēm stilizētā veidā. Nu bet tā ir personiska lieta.”
Pēc tam vēl vairāki deputāti izteicās par un pret aizliegumu, diskutējot par vēsturi - kad, kāpēc šīs lentes radušās un ko tās nozīmē. Likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, un likumprojekta izskatīšana vēl turpināsies.
Otrajā lasījumā tika izskatīts „Dzīvojamo telpu īres likums”. Uz otro lasījumu Dzīvojamo telpu īres likumā ir iesniegts 71 priekšlikums. Starp pirmo un otro lasījumu ir notikušas neskaitāmas darba grupas sēdes, likumprojekts ir skatīts apakškomisijas sēdē, tas ir skatīts arī Tieslietu ministrijas paspārnē esošajā Civilprocesa darba grupā. Starp lasījumiem ir bijušas vairāk nekā desmit Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes.
Likumprojekta mērķis ir sakārtot namīpašnieku un īrnieku attiecību juridiskos pamatus, jo situācija dzīvojamo telpu īres jomā jau sen ir būtiski mainījusies un nav vairs tāda, kā tajā laikā, kad likums tika pieņemts. Likumdevējam ļoti nopietni pie šā likuma vēl jāstrādā, lai sabalansētu īrnieku un izīrētāju intereses, tiesības un pienākumus.
Pavisam Saeima izskatīja 43 likumprojektus un septiņus lēmumu projektus ‒ izlēma virzīt tālāk uz komisijām lēmuma projektu „Par 10 248 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā””. Tāpat turpmāka virzība dota lēmuma projektam „Par 10 167 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma „Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā” turpmāko virzību” un lēmuma projektam „Par 10 075 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma „Par Latvijas mežu saglabāšanu” turpmāko virzību”.
