Ar betonu pret kovidu

© Kaspars Krafts/F64

Latviešu viedākie prāti pret visām kovidpanikas izraisītajām ekonomikas problēmām ir izgudrojuši panaceju – betonu.

No vienas puses, it kā ir tā, ka valstī naudas nav, algas un pensijas niecīgas, ļaudis gudro, vai nebraukt projām. Taču ar naudu ir tāds paradokss, ka tā vienlaikus var būt un var nebūt. “Naudas tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis,” reiz sacīja premjers Krišjānis Kariņš. Naudu var dabūt no Eiropas. Zemē guļ miljardiem naudas, un vajag tikai tos pacelt. Pacelt un pārvērst par būvbedrēm, armatūru un pāļiem.

Visu atrisinās daiļas un diženas jaunbūves, kas drīz vien tiks celtas visos stūros - Liepājā būs gaumīgs eirocietums, Rīgā kompartijas mājas vietā būs koncertzāle, Teikā būs Valsts drošības dienesta kantori un slepenie kambari. Lai nešķistu par maz, pa vidu starp jaunbūvēm čakli darbarūķi liks “RailBaltic” sliedes.

Tagad arī visa sabiedrisko mediju žurnālistu saime saņēmusi priecīgu ziņu - viņiem būs jauna māja, kurā draudzīgi varēs kopā strādāt radiocilvēki un telecilvēki. Te vajadzētu skanēt aplausiem, kas pāriet nevaldāmās ovācijās.

Sabiedrisko mediju uzraugs Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) Finanšu ministrijā (FM) pieteikusies naudas saņemšanai apvienoto sabiedrisko mediju ēkas būvei, pretendējot uz Eiropas Savienības finansējumu, kas paredzēts kovida krīzes pārvarēšanai. Līdz šim bija otrs projekts, kas paredz Zaķusalas televīzijas ēkas rekonstrukciju un pārceļ no Doma laukuma uz Zaķusalu Latvijas Radio. Oktobrī valdība lems, kuru projektu atbalstīt.

Bet kāpēc jāizvēlas? Labāk būtu atbalstījuši abus projektus - gan Zaķusalu, gan jaunu māju. Nav ko skopoties, ja naudas ir tik daudz, ka to nav kur likt! NEPLP lēš, ka jaunas ēkas būvei vajadzēs 55 - 58 miljonus eiro. Tā kā būvnieki, kas vinnē konkursos, mēdz vēlāk stāstīt, ka būve sadārdzinājusies, un spiest ārā vairāk naudas, var rēķināt, ka tā izmaksās vismaz 70 miljonus.

Uzreiz abus projektus nevarot realizēt tāpēc, ka ir viens sabiedriskais radio un viena sabiedriskā televīzija. Bet vai tad tam kāda nozīme?

Grandiozie pāļu dzīšanas un betona liešanas darbi jau nav domāti žurnālistiem un informatīvās telpas stiprināšanai.

Tie ir domāti, lai varētu apgūt Eiropas naudu. Un pie viena varēs sabiedriskajam medijam uzlikt jumtu.

Te vēl ir tāds interesantums, ka sabiedriskie mediji vēl nemaz nav apvienojušies, nav pat īsti bijušas diskusijas, kāds būs šis sabiedriskais medijs. Bet tas arī nekas - kā teica viens personāžs senā krievu komēdijā: “Ak pie jums jaunbūvē nav bijis nelaimes gadījumu? Būs!”

Zinātnieki ir jau sen atklājuši ‒ ja sajauc smiltis, cementu un ūdeni, iegūtā viela silda ekonomiku. Viens sektors plaukst un rauj sev līdzi visu pārējo. Taču vēsturnieki te atgādinātu, ka savulaik valdīja tāds premjers Aigars Kalvītis, kuram nesanāca stāsts par septiņiem treknajiem gadiem, toties lieliski piepildījās skauģu un konkurentu pareģojumi par ekonomikas pārkaršanu. Runā, ja atkal un atkal atkārto vienas un tās pašas darbības, arī rezultāti atkal mēdz būt tie paši.

Bet arī par to maza bēda. Valsts iepirkumu jomā taču ir tik burvīgas iespējas visvisādi no apgūstamās naudas kādus procentus X atripināt uz savu kabatu pusi. Ja tiesībsargājošās iestādes priecāsies kopā ar visu tautu par jaunbūvju mirdzumu un neinteresēsies, kur paliek daļa Eiropas miljardu, viss būs labi.

Ja tomēr KNAB un citi dienesti interesēsies, tad arī nekas traks - jaunais Liepājas cietums būs moderns, civilizēts un komfortabls kā pansionāts. Labākie latvju tautas dēli dabūs siltas kameras ar logiem uz saules pusi.

Komentāri

Bieži vien Latvijas (tāpat kā visas pasaules) nākotne tiek zīmēta visai drūmās krāsās. Pasaulē arvien spēcīgākas kļūst tirānijas, aug starptautiskais saspīlējums, pastiprinās sabiedrības polarizācija attīstītajās Rietumu valstīs, biežākas kļūst klimatiskās katastrofas, bažas rada arī mākslīgā intelekta neparedzamā attīstība.

Svarīgākais