Levits nebrauc uz Vāciju

© Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Izvērtējot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicētos datus par Covid-19 izplatību Eiropas valstīs, Latvijas prezidenta un Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera pārstāvji abpusēji vienojušies par vizītes pārcelšanu uz vēlāku laiku. Jauns vizītes datums vēl tiks saskaņots.

Ņemot vērā SPKC datus, Valsts prezidents tāpat nolēmis neapmeklēt arī 8. septembrī paredzēto ekonomikas forumu Polijā.

Slava! Slava! Aleluja! Ir tomēr Levita galmā kāds padomnieks, kam ir bijis tik daudz saprašanas un drosmes, lai pateiktu valsts galvam, ka tīrās apakšbikses un zeķu pāri no koferiem pagaidām jāpārliek atpakaļ skapī. Citādi izskatīsies pagalam jokaini. Par to jau internets vārās, un niknais Saeimas deputāts Aldis Gobzems jau visādos veidos ir visvisādi izironizējies, ka diplomātiskā pase dod imunitāti pret kovidu.

Ja valsts galva tiešām būtu pusdievs kā Hērakls vai Gilgamešs un no viņa diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nāktu tāds mirdzums, kas apspīd valsts tālos, beztiesiskos kaktus, nebūtu arī jāuztraucas, ka viņš varētu saslimt un tālāk aplipināt citus pilsoņus. Taču mitoloģiskais Levita tēls diemžēl ir sasaistē ar materiālo miesu, kurai, tāpat kā visiem mirstīgajiem, mazajiem reņģu ēdājiem, nekrietnais koronavīruss var uzbrukt.

Ja, piemēram, Levits Vāczemē sirsnīgi apkampsies ar Vācijas prezidentu un viņa svītu, bet kāds no vāciešiem būs ar kovidu, var sanākt tā, ka kovidu no viņa saķer, piemēram, padomniece Sarmīte Ēlerte. Viņa savukārt var aplipināt Arvilu Ašeradenu, bet Ašeradens var aplaist Krišjāni Kariņu. No Kariņa koronavīruss var pārlidot uz Jāni Reiru un Jāni Bordānu. Iedomāsimies, kādas šausmas tad būs!

Ja kovids izsitīs no ierindas politisko eliti, Liepājas cietums paliks neuzbūvēts, bet nodokļus nepaaugstinās! Kā tauta dzīvos bez nepaaugstinātiem nodokļiem?

Šis rūgtais biķeris tagad panests garām, tomēr šādas tādas mieles paliek. Levits ir drosmīgi atcēlis vizītes, taču tinte uz normatīvo aktu ruļļiem nav izgaisusi. Sakarā ar prezidenta gaidāmo vizīti uzzinājām, ka pastāv dažādas kārtības dažāda tipa cilvēkiem. Vieniem pēc atgriešanās no Vācijas jāievēro divu nedēļu pašizolācija. Tas nozīmē, ka viņi nedrīkst vazāties apkārt un uzņemt viesus. Lai gan ārkārtas situācija valstī ir atcelta, Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz skarbus naudas sodus par epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpšanu - fiziskām personām līdz pat 2000 eiro. Par infekciju izplatīšanu draud arī kriminālatbildība, un, lai saņemtu sodu, nav pat jābūt pierādītai vēlmei kādu tīši aplipināt.

Tie, kas bijuši šajās dienās Vācijā strādāt, mācīties, ceļot vai ciemoties, 14 dienas ir spiesti tupēt mājās. Pa šo laiku var sabrukt viņu bizness. Ja cilvēks ir darba ņēmējs, var iznākt tā, ka darba devējs negrib gaidīt un pieņem par strādnieku kādu citu. Ja cilvēks paliek bez darba, skopulīgā valsts vara viņam diezin vai steigsies piešķirt kādu pabalstu. Drīzāk viņš var nonākt Valsts ieņēmumu dienesta nagos un tikt tirpināts par to, kādus nodokļus maksājis, kādus nav maksājis.

Tajā pašā laikā citi cilvēki - tie, kam ir diplomātiskās pases, - var vienā mierā pavisam likumīgi braukt, kurp vien vēlas, un pašizolācijā viņiem nav jāsēž. It kā koronavīruss viņus neķertu un viņi nevarētu nevienu aplipināt. Jo pastāv Ministru kabineta noteikumi par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Un saskaņā ar tiem pašizolācijas prasības neattiecas uz Latvijas Republikas diplomātiskās pases turētājiem un viņus pavadošo tehnisko personālu, veicot oficiālās funkcijas. Valdība ir nepārprotami pateikusi, ka Latvijas Republikā cilvēki iedalās divas kastās - šis pasaules varenajos un parastajos.

Saprotams, ka sērgas dēļ dzīve nevar apstāties, un ir ļaužu kategorijas, kurām nepieciešama bieža pārvietošanās telpā. Piemēram, sportistiem. Taču par slavenākajām sporta spēļu līgām ir dzirdēts, ka tur izveidota stingra sistēma, kā ierobežot vīrusa izplatīšanos. Sportistiem jābūt disciplinētiem, viņiem bieži ņem analīzes, kas ir visai nepatīkama procedūra. Ja kaut kādu iemeslu dēļ sportists nevar izpildīt sistēmas prasības, viņam, tāpat kā visiem citiem cilvēkiem, nākas pasēdēt pašizolācijā. Tā Kristaps Porziņģis bija spiests mājās lasīt grāmatas un dauzīt boksa maisu.

Nebūtu nekas slikts, ja kaut kas līdzīgs attiektos arī uz politiķiem un amatpersonām, taču nav dzirdēts, ka uz viņiem kas tāds attiektos. Vismaz ne par Latvijas politiķiem. Viņi uzskata ‒ ja jau viņiem ir tas gods rakstīt likumus un noteikumus, tad tos var taisīt divējādus - sev un visiem pārējiem.

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais