Tiesībsardze Karina Palkova pieteikusi karu nejēdzībām bāriņtiesu sistēmā – precīzāk, bāriņtiesu jomā valdošajam haosam.
Tiesībsarga birojā skaidrojām, ko birojam izdevies atklāt, saprast un noskaidrot, pētot Latvijas bāriņtiesu sistēmu, kā arī to, vai un kad izdosies novērst konstatētās nejēdzības. No Tiesībsarga biroja sniegtās informācijas izriet, ka, lai kaut cik sāktu bāriņtiesu sistēmas sakārtošanu, K. Palkovai ir nācies un vēl nāksies pārvarēt īpaši smagnēju birokrātisko šķēršļu joslu. Trauksmes celšana varas koridoros nereti līdzinājusies saucēja balsij tuksnesī.
Tas, ka arī bāriņtiesu darbība ir jāpārskata, kļuva skaidrs jau pirms kāda laika. Atgādināsim, ka bāriņtiesa Latvijā ir pašvaldības izveidota aizbildnības, aizgādnības un bērnu vai rīcībspēju zaudējušu personu tiesību un interešu aizsardzības iestāde. Taču bāriņtiesas darbojas sadrumstalotas sistēmas ietvaros: izrādās, Latvijā eksistē 42 atšķirīgas prakses bāriņtiesu darbā.
Turklāt novērojama vāja kontrole, konstatējot pārkāpumus: Tiesībsarga birojs saņem daudzas sūdzības (vairāk nekā 80 gadā) par lēmumu pamatotību, nevienlīdzīgu attieksmi pret vecākiem, bērna viedokļa neuzklausīšanu un nepamatotu bērnu šķiršanu no ģimenēm.
Ir arī kompetences trūkums: daļai bāriņtiesu darbinieku nav juridiskās izglītības, netiek nodrošināta vienota ētikas kodeksa ievērošana.
Tāpēc pie bāriņtiesu institucionāla modeļa reformas ķēries tiesībsargs.
Sākotnēji, 10.12.2025.-30.01.2026., izskanēja tiesībsardzes aicinājums sabiedrībai vēstīt par pieredzi sadarbībā ar bāriņtiesu. 04.06.2026. plašsaziņas līdzekļos tika publicēts tiesībsardzes ziņojums par nepieciešamību pārskatīt bāriņtiesu institucionālo modeli.
Savukārt 04.06.2026. tika uzrakstīts ziņojums ar mērķi identificēt galvenās problēmas esošajā bāriņtiesu institucionālā modeļa darbībā un piedāvāt iespējamos risinājumus, tas nosūtīts Ministru prezidentam Andrim Kulbergam. 09.06.2026. tiesībsardze Saeimas atbildīgo komisiju iepazīstināja ar situāciju bāriņtiesu jomā.
16.06.2026. Ministru prezidents ar rezolūciju uzdeva Labklājības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, piesaistot Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju un Bērnu aizsardzības centru, līdz 2026. gada 1. oktobrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā: 1) analītisku izvērtējumu par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pašreizējo situāciju; 2) priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim, izvērtējot arī tiesībsarga piedāvātās alternatīvas un paredzot bērna labāko interešu ievērošanu kā centrālo principu.
30.06.2026. tiesībsardze nosūtīja vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un zināšanai Ministru prezidentam “Par parlamentārās kontroles nodrošināšanu”. 07.07.2026. tiesībsardzes ziņa tika nodota plašsaziņas līdzekļiem: Latvijas bērnu tiesību un interešu aizsardzības sistēmas pilnveide ir visu iesaistīto institūciju pienākums. Līdztekus 08.07.2026. mediji saņēma tiesībsardzes ziņu: Latvijas valdība apstiprina ANO rekomendācijas bāriņtiesu institucionāla modeļa maiņai un tiesībsarga institūcijas stiprināšanu.
20.08.2026. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un 21.08.2026. Ministru prezidents uzdeva Labklājības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavot un sniegt starpziņojumu par priekšlikumu izstrādes gaitu bērnu tiesību aizsardzības modeļa pārskatīšanā.
04.09.2026. Labklājības ministrija informēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Ministru prezidentu, ka Labklājības ministrija ir sagatavojusi analītiska izvērtējuma projektu par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas esošo situāciju un izvērtējuma secinājumi kalpos par pamatu priekšlikumam par jaunu bērnu tiesību aizsardzības modeli. Izvērtējumu par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pašreizējo situāciju Labklājības ministrija bija plānojusi iesniegt Ministru kabinetā līdz 2026. gada 1. oktobrim, atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijā noteiktajam termiņam.
Taču noteikto termiņu jauna bērnu tiesību aizsardzības modeļa priekšlikumu izstrādei Labklājības ministrija lūdza pagarināt līdz 2026. gada 1. decembrim.
05.10.2026. tiesībsardze tikās ar labklājības ministra pienākumu izpildītāju. 07.10.2026. medijiem tika nodota ziņa: tiesībsardze un labklājības ministra pienākumu izpildītājs ir vienisprātis - bērnu tiesību aizsardzības sistēmā nepieciešamas izmaiņas.
07.10.2026. sēdē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzklausīja Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas ziņojumu par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pašreizējās situācijas izvērtējuma rezultātiem un priekšlikumu virzīt C modeli.
C modelis paredz lēmumu pieņemšanu, kas ierobežo tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, nodot tiesai, kā arī bāriņtiesu funkcijas nodot sociālajam dienestam un atsevišķai, savā darbībā neatkarīgai pašvaldības institūcijai. Tiesībsardze iebilda pret bāriņtiesu saglabāšanu, aicināja izvērtēt Lietuvas modeli un turpināt darbu. C modeli vērtēja kā pirmo posmu - pārdalīt funkcijas, otrais posms būtu atbrīvot bāriņtiesas arī no pārējām funkcijām un atteikties no bāriņtiesām kā pašvaldības iestādēm.
14.10.2026. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai un labklājības ministra pienākumu izpildītājam, kurā aicināja noteikt reformas īstenošanas posmus, termiņus un progresa novērtēšanas kārtību.
27.10.2026. Ministru kabineta sēdē izskatīja Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas Informatīvo ziņojumu (Analītisks izvērtējums par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pašreizējo situāciju un priekšlikumiem jaunam bērnu tiesību aizsardzības sistēmas modelim). Labklājības ministra pienākumu izpildītājs informēja, ka nevirzīs nevienu no piedāvātajiem modeļiem: vajadzīgs laiks līdz 01.03.2027.
Tiesībsardze, piedaloties Ministru kabineta sēdē, pauda bažas, ka C modelis neatrisinās uzraudzības problēmu un vienotas prakses problēmu, jāveido jauns modelis, nevis jāstiprina esošais. MK noteica 01.03.2027. kā termiņu jauna risinājuma izstrādei.
Tas, ka jāveido jauns bāriņtiesas modelis, ir skaidrs. Esošais lēmumu un izvērtējumu hronoloģiskais izklāsts to tikai pamato. Ir bijuši daudzi gadījumi ar bāriņtiesām, kas apliecina: sistēma jāmaina. Publiskajā telpā ir novērotas daudzas sistēmiskas situācijas, kas izraisījušas tiesībsardzes un Labklājības ministrijas asu reakciju.
Tā, piemēram, tika novēroti pārkāpumi reģionos: Jelgavas bāriņtiesā veiktajās pārbaudēs atklāti gadiem ilguši pārkāpumi - lietas netika reģistrētas, tika kavēti procesuālie termiņi. Tukuma bāriņtiesa savukārt nonāca tiesvedībā līdz pat Augstākajai tiesai par atteikšanos pieņemt iesniegumus latgaliešu rakstu valodā.
Sabiedrībā lielu rezonansi izraisīja gadījumi, kur atklājās bāriņtiesu darbinieku neētiska izturēšanās pret klientiem. Tiesībsarga birojs skatīja video pierādījumus, kuros bāriņtiesas pārstāvji sēdēs izturējās familiāri un aizskāra vecāku cieņu. Šis gadījums aktualizēja problēmu, ka likumdošanā nav skaidri noteikts, kur iedzīvotājiem vispār sūdzēties par bāriņtiesu darbinieku neētisku rīcību, jo katrā pašvaldībā kārtība atšķīrās.
Diskusijās par sistēmas nepilnībām bieži joprojām tiek pieminēti senāki, bet smagāki bāriņtiesu skandāli. Piemēram, Liepājas pedofilu lieta (2015. gads), kad bāriņtiesai pārmeta laikus neveiktu reaģēšanu, lai gan bija zināms par nelabvēlīgiem apstākļiem ģimenē, kurā tika seksuāli izmantots bērns.
Bija arī bērnu adopcijas skandāli uz ārzemēm: strīdi un tiesvedības ar audžuģimenēm, kuras publiski vainoja valsti bāreņu “iztirgošanā” un pret kurām bāriņtiesas vēlāk vērsās ar pretprasībām par vardarbību.
Patlaban tiesībsardze Karina Palkova un Tiesībsarga birojs ir nākuši klajā ar asu kritiku, norādot, ka bāriņtiesu sistēma Latvijā ir novecojusi, sadrumstalota un nespēj nodrošināt vienotu praksi bērnu tiesību aizsardzībā.
