Nolemts, ka Valsts aizsardzības dienests (VAD) paplašināsies arī ar robežsardzi. Šobrīd ir aktuāls dienests Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā un civildienests. Patlaban Valsts aizsardzības dienestā robežsardzē plāno uzņemt 100 jauniešu. No 2028. gada 100 jauniešu varēs iziet 11 mēnešu aizsardzības dienestu Latgalē. Robežsardzē cer, ka jaunieši ne tikai apgūs praktiskas iemaņas, bet arī savas prasmes turpinās pilnveidot robežsargu rindās.
Ko nozīmē šīs izmaiņas, sarunā ar “Neatkarīgo” skaidro ģenerālis, NBS komandieris (1999-2003, 2010-2017) Raimonds Graube, Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone un Ziemeļeiropas politikas centra direktors Artis Pabriks.
Raimonds Graube uzskata, ka robežpārkāpēju aktivitāšu eskalācija notika gana strauji, lai izlemtu apmācīt jauniešus robežas sargāšanā. “Turklāt ir jākompensē cilvēku trūkums uz robežas. Lai kādu tehniku mēs liktu uz robežas, tur tomēr ir jābūt arī cilvēkam - gan patrulējot, gan izsekojot un aizturot. Bet budžeta situācija ir tāda, kāda tā ir, štata komplektācijas situācija ir ierobežota, un šis ir viens no veidiem, kā ar obligātā dienesta palīdzību var šo situāciju koriģēt,” teic Graube.
Protams, pēc dažu mēnešu apmācības veikt pilnas aizturēšanas operācijas pret bruņotiem cilvēkiem - tas būtu sarežģīti, bet būtu arī tādi uzdevumi, kam jaunapmācītie būtu gatavi. “Profesionāli apmācīto cilvēku vadībā varētu notikt patrulēšana,” pieļauj Graube, “un tas ir viens no risinājumiem, kā nostiprināt mūsu valsts robežas.”
Viņš atzīst, ka vienmēr gribētos, lai viss notiek ātrāk, bet viens no iemesliem, kāpēc viss ir ieildzis, ir tas, ka šobrīd nav brīvu instruktoru. Daļu no tiem nodrošinās NBS. “Tas ir pozitīvi,” teic Graube, “jo kritiskās situācijās NBS cilvēki ar robežsargiem sapratīsies labāk, lai risinātu aktuālās problēmas uz robežas.”
Vai 2028. gads nav tā kā par vēlu? Kāpēc apmācības nesāksies jau 2027. gadā? “Daudzas lietas mēs diemžēl darām ar atpakaļejošu datumu, nespējot prognozēt šīs situācijas caur eskalāciju, vērtējot agresivitāti, ar kādu robežpārkāpēji darbojas. Tāpēc jau nepieciešama ne tikai NBS palīdzība. Bet es nebūtu tik negatīvi noskaņots, ka viens otrs kaut ko ir nogulējis, jo hibrīdkarā pretiniekam vienmēr ir iespēja būt soli priekšā, un to ir grūti prognozēt - gan pretinieka agresivitāti, gan uzbrukuma veidus, gan apjomu.”
Un tomēr Graube atzīst, ka Valsts aizsardzības dienestu varēja paplašināt ar robežsardzes elementiem jau agrāk. Kaut vai tāpēc, ka personāla apmācība un jaunu spēku iesaiste prasa laiku. “Mani uztrauc lēnums robežas tehniskajā iekārtošanā, kas daļēji varētu kompensēt cilvēku trūkumu. Tas ir plānošanas un iepirkumu jautājums,” atgādina Graube.
Robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone atzīmēja, ka gluži tehniski nav iespējams realizēt Valsts aizsardzības dienests paplašināšanu ar robežsardzi jau 2027. gadā: “Lai mēs varētu kaut ko tādu darīt, mums vispirms ir jānodrošina kaut vai tās pašas kazarmas, mācību bāze un tā tālāk. Līdz ar to gluži fiziski nav iespējams šo plānu realizēt jau 2027. gadā. Jāsakārto arī normatīvā bāze. Tas viss ir jauns un svešs. NBS ar to nodarbojušies jau gadiem. Robežsardze - ne. Tikai tad, kad viss ir sakārtots, varam ņemt jauniešus.”
100 jauniešu paredzēts paņemt VAD rindās no tiem 4000 jauniešu, kas jau atrodas NBS. “Iespējams, ka būs brīvprātīgie, kuri vēlēsies iziet VAD tieši robežsardzē, bet katrā ziņā nav bažu par to, ka būtu grūtības sakomplektēt 100 cilvēkus,” saka Pētersone.
Paredzēts, ka jaunieši vienu mēnesi apgūs sākotnējo militāro apmācību kādā no NBS bāzēm. Otrs apmācību posms ilgs trīs mēnešus, tas notiks Valsts robežsardzes koledžā Rēzeknē. Savukārt atlikušais laiks dienestā būs robežapsardzība austrumu pierobežā.
Jauniešiem tiks dota iespēja iesaistīties tieši robežu uzraudzības pasākumos ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Tā nebūs hipotētiska vai teorētiska iesaiste Valsts robežsardzes darbā, tā būs absolūti praktiska piedalīšanās robežas sargāšanā.
Savukārt bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks atgādina, ka 2022. gada plānā par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu (vai atjaunināšanu) bija rosināts paplašināt to uz Valsts robežsardzi, uz medicīnas un labklājības jomām: “Katram vēlēšanu gadā bija iespēja gudri izlabot nepilnīgo dokumentu, bet ir pagājuši nu jau cik gadi, un kur mēs esam nonākuši? Šo VAD paplašināšanu vajadzēja ieviest jau aizvakar! Šie migrantu uzbrukumi notiek jau gadiem ilgi, pret tiem iesaista Zemessardzes resursus, bet, ja mēs būtu īstenojuši šo VAD paplašināšanu jau pirms diviem gadiem, mums jau tagad būtu lielākas spējas.”
Pabriks uzskata, ka 100 jauniešu - tas ir par maz. “Pirmajā iesaukumā vajadzēja būt vismaz 150 cilvēkiem,” saka Pabriks, “tas pats attiecas uz civilo dienestu, uz ugunsdzēsējiem. Kā mēs domājam to visu organizēt un aizstāvēt? Likumdošanas joprojām nav.”
Viņš apsveic Robežsardzi, kas 2028. gadā to darīs, bet piebilst, ka šo procesu varēja veikt jau 2023. gadā: “Kāpēc cilvēki nobalsoja par Kulbergu? Jo gribēja pārmaiņas un uzlabojumus. Iepriekšējās valdības darbība bija nulle. Un tā tas bija daudzās jomās: mēs izrunājām un aizmirsām.”
