“Migrācija ir jāpieņem kā notiekošs faktors,” tālrādē izteicās Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas vadītāja Evija Taurene. Par šo atziņas “pērli” jau ir runāts pietiekami, tāpēc mani vairāk interesēja pati Inovācijas laboratorija. Ko tā “ēd”? Uz ko tiecas?
Trīs dienas gaidīju atbildes, jo jautājumi bija ļoti sarežģīti. Bet ja mums ir tik progresīvs iestādījuma kā Inovācijas laboratorija, tad jāgaida straujš lēciens valsts augšupejā, jo tas tomēr nav solīdi - valstij gadu gadiem atrasties pēdējās vietās it visos rādītājos.
Jautājumi, ko uzdevu Ministru prezidentes preses sekretārei Edītei Matusevičai, bija šādi.
1. Kādu reālu pienesumu valstij un tās pārvaldei devusi Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija? Konkrēti kādas ir bijušas inovācijas?
2. Cik cilvēku atrodas šajā laboratorijā?
3. Kāds ir šīs laboratorijas gada budžets?
Tikai pēc Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga iejaukšanās redakcija beidzot sagaidīja atbildes. Citējam.
“Inovācijas un līdzīga rakstura dizaina laboratorijas valsts pārvaldes ietvaros veido visā pasaulē. Šāda veida iniciatīvas pēdējo desmit gadu laikā ir pierādījušas savu vērtību un devušas pienesumu, lai nodrošinātu uz lietotājiem daudz vairāk centrētu un iedzīvotāju faktiskajās vajadzībās balstītu rīcībpolitiku, pakalpojumu un produktu attīstību. Tāpēc Valsts kanceleja ir izveidojusi Inovācijas laboratoriju, lai arī Latvijā strukturētā veidā risinātu konkrētus izaicinājumus un mērķtiecīgi nonāktu pie kvalitatīva rezultāta.
Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija ir sešu cilvēku komanda, un tā darbojas Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas sastāvā. Inovācijas laboratorijas darbība pamatā tiek segta no
Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem - Atveseļošanās fonda projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko - sistēmas attīstība” un Eiropas Savienības kohēzijas fondu projekta “Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai”. 2024. gadā Inovācijas laboratorijas darbību nodrošinājuši 331 195 EUR, kur 90% segti no ES fondu līdzekļiem. Abu ES projektu mērķis ir nodrošināt inovatīvu un dizainā balstītu atbalstu valsts pārvaldes pakalpojumu uzlabošanai. Šī mērķa sasniegšanai Inovācijas laboratorija valsts pārvaldei piedāvā šādus pakalpojumus: Teorētiskas un praktiskas mācības par inovācijām un dizainu; Inovācijas sprintus, kuru gaitā tiek sniegts atbalsts valsts pārvaldes institūcijām dažādu izaicinājumu risināšanā; metodoloģisko atbalstu un konsultācijas.
Pēdējo divu gadu laikā Inovācijas laboratorijas mācības apmeklējuši 410 cilvēki. Tajās apgūtas šādas tēmas: Ievads dizainā un dizaina domāšanas procesa soļi; Fasilitēšana* un koprade; Dizaina sprinta organizēšana un vadīšana; Inovatīvas politikas plānošanas un dizaina metodes.
*Fasilitēšana - process, kurā neitrāla persona (fasilitators) vada grupas diskusijas, sanāksmes vai seminārus, lai ar dažādām metodēm veicinātu produktīvu un strukturētu sadarbību, problēmu risināšanu un lēmumu pieņemšanu.
Kopš 2023. gada jūlija, kad pirmo reizi veikta inovācijas sprintu atlase konkursa kārtībā, ir organizēti deviņi inovācijas sprinti. Inovācijas sprints ir intensīvs dizaina darbnīcu cikls, kas veltīts kādas kompleksas problēmas izpētei un definēšanai, kā arī risinājumu izstrādei un testēšanai kopradē.
Šie procesi notiek, iesaistoties visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Astoņu līdz desmit nedēļu periodā dalībnieki tiekas 5-6 tematiskās darba sesijās, kurās tiek nodrošināta pakāpeniska jautājuma risināšana. Inovācijas sprintus iespējams organizēt valsts pārvaldes un pašvaldību pakalpojumu (t.sk digitālo pakalpojumu), procesu, produktu, politiku attīstībai.
Tā, piemēram, VID Inovācijas laboratorijā vērsās, lai uzlabotu savus klientiem sniegtos pakalpojumus. Iepazīstot klientu pieredzes stāstus, viena no būtiskākajām atziņām bija, ka klientiem pakalpojumu saņemšanu krietni vien uzlabotu vienkāršāka, saprotamāka savstarpējās saziņas valoda.
Līdz ar to eksperti turpināja darbu jau pie uzlabotu, klientiem saprotamāku vēstuļu paraugu izveides, iedzīvinot vienkāršās valodas principus. Tāpat sadarbībā ar iedzīvotājiem tika veikti VID EDS un VID tīmekļvietnes testi, lai iegūtu lietotāju pieredzes datus, analizētu tos un rastu risinājumus, kā šīs vietnes padarīt intuitīvākas, lietotājiem labāk uztveramas.
Detalizēti ar darba rezultātiem var iepazīties šajā Inovācijas laboratorijas mājaslapas sadaļā: https://inovacija.mk.gov.lv/lv/inovacijas-sprinti/”
Pēc atbildēm noprotams, ka Inovācijas laboratorijas darbs nav bijis velts, jo “strukturētā veidā” ir risināti konkrēti izaicinājumi, lai “mērķtiecīgi nonāktu pie kvalitatīva rezultāta”. Inovācijas laboratorijas rīcības pamatā ir ES projekti, kuru mērķis ir “nodrošināt inovatīvu un dizainā balstītu atbalstu valsts pārvaldes pakalpojumu uzlabošanai”. Raugi, kur panākumu atslēga - dizainā! Un vēl ir fasilitēšana, koprade un sprinti. Un, paskat, laboratorijas maratona, piedošan, sprinta nodarbības peldēšanā, ak, nē, vienkārši skriešanā apmeklējuši veseli 410 cilvēki, savukārt VID savā ikdienā ieviesis “vienkāršās valodas principus” un veicis VID tīmekļvietnes testu, lai šo vietni “padarītu intuitīvāku”. Tā ka tiem, kuri nepamatoti, es pat teiktu, bezatbildīgi šaubījās par laboratorijas nepieciešamību, tagad vajadzētu nokaunēties.
Ja kopīgajai bildei vēl pievieno laboratorijas vadītājas Evijas Taurenes spožo uzstāšanos tālrādē, kad no ekrāna plūda gudri, bet diezgan nesaprotami teksti, varam ar gandarījumu secināt, ka valsts ir uz pareizā ceļa. Galu galā - laboratorija ir stingrās rokās, jo “Evijai Taurenei ir maģistra grāds telpiskās attīstības plānošanā ar padziļinātu fokusu uz sabiedrības līdzdalību un inovatīvām iesaistes metodēm plānošanā” - kā teikts laboratorijas mājaslapā.
Un tagad pilnīgi nesaistīti ar Inovācijas laboratorijas esamību. Kad tālrādē dažkārt ieraugi kādu iepriekš nepazītu personāžu, tu izbrīnā konstatē: nu kādēļ šis cilvēks līda tajā ekrānā? Varēja taču klusiņām saņemt algu, neviens par viņu pat nenojaustu, bet nē - vajadzēja iekāpt televizorā, lai visiem rastos jautājums: ar ko nodarbojas orgāns, kurā strādā (?) šis cilvēks?
Un tad, kad tu sāc nojaust, ka šis orgāns nodarbojas ar klucīšu bīdīšanu un frāžu driķēšanu, nāk arī atziņa, ka šādus orgānus vajadzētu kancelēt, lai atbrīvotos darbarokas, kas varētu veikt ko lietderīgu, piemēram, rakt kartupeļus vai šķirot atkritumus.
Taču šis laiks raksturīgs ar to, ka ir augsts pieprasījums pēc kompetences šķietamības, jo valsts pārvalde ir uzpūsta kosmiskos mērogos: ministrijās ir simtiem padomnieku, nodaļu vadītāju, vietnieku un palīgu, juristu un durvju vērēju, nerunājot nemaz par laborantiem kaut kādās mistiskās valdības dizaina darbnīcās.
