Tiesībsarga birojs tērē tūkstošus studentu un pasniedzēju seksa jautājumiem

© Oksana Džadana/MN

Aptauju par seksuālo uzmākšanos pagarinās, jo studentu atsaucība nebija “pietiekami aktīva”, LTV raidījumā “Šodienas jautājums” izteicās tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne. Tiesībsargs pirms mēneša uzsāka šādu izpēti ar nolūku izprast, kas augstskolās notiek ar seksuālo uzmākšanos. To darīt esot mudinājuši skarbie notikumi šā gada martā, kad no elkoņa izzīstu apmelojumu dēļ no augstskolas tika padzīti divi pasniedzēji, bet rektors, neizturējis spiedienu, aizgāja pats.

Tiesībsargam nosūtīju vairākus jautājumus: “Kas ir pasūtījis aptauju par seksuālās uzmākšanās pieredzes izpēti Latvijas augstākās izglītības mācību iestādēs? Kas ir sacerējis izpētes jautājumus? Cik ir izmaksājis šis pētījums? Kur publicēsiet pētījuma rezultātus?”

Jautājumi, kas bija iekļauti aptaujā, tiešām bija tik “seksīgi”, ka atsita vēlmi uz tiem atbildēt, tāpēc nav brīnums, ka studentu un pasniedzēju atsaucība bija zema. Tika jautāts par seksuāla rakstura piedāvājumiem, par nevēlamiem seksuāla rakstura piedāvājumiem (tātad tie pirmie bija vēlami?), par nepiedienīgām (?) ķermeņa kustībām, seksuāla rakstura apskāvieniem, par piespiešanu aplūkot pornogrāfiska rakstura attēlus (?), par seksuālām attiecībām ar studentiem, kam atšķirīga ādas krāsa (atšķirīga no kā?). Nu un tā joprojām…

Atbilde, ko parakstījusi Ruta Siliņa, Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja, ir šāda.

“Tiesībsargs pēc šī gada martā izskanējušā uzmākšanās skandāla Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā uzsāka izpēti par situāciju Latvijas augstākās izglītības mācību iestādēs (universitātēs un koledžās), noskaidrojot, vai un kā pašlaik augstākās izglītības mācību iestādes varētu risināt jautājumus, kas skar seksuālo uzmākšanos.

Izpētē tiek iekļauti gan socioloģiskie, gan juridiskie aspekti. Tāpat tajā ir iekļauta informācija gan par situāciju Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Šo izpēti veic tiesībsargs, tas nav nodots ārpakalpojumā.

Izpētes gaitā tika iegūta arī informācija par citu valstu veiktajām aptaujām par seksuālo uzmākšanos augstākās izglītības mācību iestādēs. Lai apzinātu situāciju Latvijas augstskolās, tika pieņemts lēmums veikt aptauju par Latvijas augstskolās studējošo un strādājošo izpratni un pieredzi šādos gadījumos.

Aptaujas mērķauditorija ir studenti, mācībspēki un augstskolu darbinieki, lai ikvienam būtu iespēja izteikt savu viedokli. Aptauja ir sagatavota latviešu un angļu valodā, lai varētu iegūt informāciju arī no Latvijā studējošajiem un strādājošajiem ārvalstu iedzīvotājiem. Aptaujas jautājumus sagatavoja Tiesībsarga biroja speciālisti sadarbībā ar SIA “Berg Research” un Latvijas Studentu apvienību.

Augstskolu vidē seksuālā uzmākšanās var rasties starp jebkādiem cilvēkiem, neatkarīgi no to sociālās lomas vai amata. Vienlaikus augstskolā var būt arī cilvēki, kuriem nav nācies saskarties ar šādu pieredzi. Lai iegūtu objektīvu ainu, aptaujā aicināti piedalīties respondenti, kas:

a) nekad nav pieredzējuši seksuālās uzmākšanās gadījumus;

b) ir pieredzējuši seksuālās uzmākšanās gadījumi starp: students - students; students - pasniedzējs; pasniedzējs - students; students - augstskolas darbinieks; augstskolas darbinieks - students; pasniedzējs - augstskolas darbinieks; augstskolas darbinieks - pasniedzējs; pasniedzējs - pasniedzējs; augstskolas darbinieks - augstskolas darbinieks.

Tā kā dažādās diskusijās un formātos ir izskanējušas dažādas versijas par to, kas ir seksuālā uzmākšanās, tad vienlaikus aptaujā ir iekļauti jautājumi, lai izzinātu, vai respondenti izprot, kas ir seksuālā uzmākšanās.

Aptaujas un pētījuma rezultāti būs pieejami tiesībsarga tīmekļvietnē www.tiesibsargs.lv.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka tiesībsargs ir sniedzis Saeimai priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” par seksuālo uzmākšanos.”

Un tagad - uzmanību! - pats interesantākais: “Cenu aptaujā tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi. Aptauju īsteno SIA “Berg Research” par līguma summu 11 957,22 eiro (ieskaitot PVN).” Domāju, nav jāatgādina, ka Tiesībsarga birojs pārtiek no mūsu - nodokļu maksātāju - naudas, un gandrīz 12 000 eiro iztērēt par aptauju, kas “pēta” seksuāla rakstura nodarbes, ir vismaz nesaprotami, ja ne aplami.

Protams, “pētījuma” rezultātus varēs aplūkot nosauktajās tīmekļa lapās, taču kāda tam visam būs praktiskā vērtība? Vai iegūtā “objektīvā aina” palīdzēs izmainīt, piemēram, Mūzikas akadēmijā valdošo nelabo gaisotni? Vai darbā tiks atjaunoti padzītie Mūzikas akadēmijas pasniedzēji, kurus dāsni apmeloja ieinteresētas personas? Vai iespējamie roku palaidēji, kurus - varbūt - var atrast citās augstskolās un koledžās, pēkšņi sapratīs, ka tā darīt nav labi, un pēc iepazīšanās ar aptaujas datiem pārtaps zvērinātos puritāņos?

Tad kāds ir šīs aptaujas mērķis? Vienkārši kādam ir interesanti parunāt par seksiņu un citām nejaušām (vai jaušām) nerātnībām? Ja naudas ir tik daudz kā nekad, varbūt to izmantot jēdzīgi - nevis mēģināt uzzināt, cik nepiedienīgas bijušas kustības, ko veicis kāds pasniedzējs. Bet tā jau ir: ne visi zina, ko nozīmē - jēdzīgi izlietot naudu.

Komentāri

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais