Lietuvā šogad notikuši jau 13 ugunsgrēki, ko izraisīja degoši skrejriteņu akumulatori, tiek ziņots interneta vietnē “respublika.lt”. Cilvēki, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sākuši bažīties par savu veselību un drošību, kā arī, protams, par savu īpašumu, jo daudzviet dzīvokļos un kāpņu telpās šie agregāti tiek pieslēgti elektrotīklam, lai uzlādētos. Kādā vēstulē pat ir rakstīts: “Mēs dzīvojam blakus bumbai!” Kas notiek Latvijā ar tik populārajiem skrejriteņiem?
Aivars Aksenoks, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs, skaidro, ka Latvijā par šādiem sadegšanas gadījumiem pagaidām nav dzirdēts. “Tā kā tie nav ceļu satiksmes negadījumi, mēs tādus neesam reģistrējuši,” saka Aksenoks, “bet zināma bīstamība ir attiecībā uz elektroauto, ja tie aizdegas. Šādus ugunsgrēkus ir grūti nodzēst, tur neder parastie dzēšanas līdzekļi.”
Ja elektroskrejritenis, pieņemsim, aizdegas, braucot pa ielu, to var uzskatīt par ceļu satiksmes negadījumu. Visbiežāk gan kāda ķibele gadās, tos uzlādējot. Iemesli iespējami dažādi: skrejritenis var būt ar nekvalitatīvu vai bojātu akumulatoru, atrodas arī “meistari”, kuri pārveido akumulatorus, lai brauktu ilgāk, tiek izmantots pašdarināts aprīkojums utt.
Tomēr par lielāko bīstamību Aksenoks uzskata elektroskrejriteņu vadītāju pārdrošo braukšanu gan pa ietvēm, gan pa ielām. “Vislielākās problēmas šie braucēji sagādā tieši gājējiem, ne autovadītājiem. Gājējiem uz ietvēm vienmēr ir priekšroka, taču elektroskrejriteņu vadītāji šo noteikumu bieži vien klaji pārkāpj un rupji izturas pret gājējiem.”
Aksenoks uzsver, ka šogad ir uzsākta visu elektroskrejriteņu obligātā reģistrācija: tas dod policijai lielāku iespēju kontrolēt situāciju, ja ir noticis kāds negadījums.
Ilze Dāme, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece: “Mēs iesakām lādēt visas elektroierīces atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem, kas ierakstīti lietošanas instrukcijās. Par drošu lietošanu ar sabiedrību komunicē arī AS “Sadales tīkls”. Atgādinām, ka nedrīkst lietot bojātas iekārtas, tostarp lādētājus. Ja notiek ugunsgrēks, tā iemeslus skaidro policija. Tādu gadījumu, kad ugunsgrēks būtu izcēlies nepareizas elektroierīču lādēšanas dēļ, nav daudz, tomēr tie ir. Tomēr to nav tik daudz, lai celtu trauksmi.”
Lietuvā jau ir izskanējis iedzīvotāju aicinājums aizliegt izvietot elektroskrejriteņus dzīvokļos un kāpņu telpās. Atbildīgās amatpersonas gan apgalvo, ka šāds aizliegums nav vēl pieņemts nevienā valstī. Taču Lietuvā šie trīspadsmit gadījumi ir visai trāpīgs signāls, lai šādu aizliegumu pieņemtu. Jāņem vērā, ka šo skrejriteņu akumulatoru aizdegšanās ir ātra un intensīva, jo vispirms notiek eksplozija. Šādus ugunsgrēkus nedrīkst dzēst ar ūdeni.
Nav precīzi zināms, cik cilvēku Latvijā ir iegādājušies elektroskrejriteņus (īrētos parasti nenovieto dzīvokļos vai kāpņu telpās), jo parasti mēs redzam vien tos zaļos rīkus, kas samesti (vai sastutēti) uz ietvēm, parkos un citur, taču jebkurā gadījumā ir jāievēro visi drošības nosacījumi, kas attiecas uz šiem braucamdaiktiem. Katrā ziņā tie nav izslēgti gludekļi, tie ir diezgan bīstami rīki, kas, pievienoti elektrotīklam, var izraisīt tādus pašus ugunsgrēkus, kādi notikuši Lietuvā un citviet pasaulē. Pagaidām nekādi konkrēti likumi attiecībā uz šiem braucamajiem nav pieņemti, taču tas, domāju, ir tikai pagaidām.
