Divi melnīgsnēji vīrieši ar “Bolt Food” mugursomām uz pleciem nodemonstrēja perfektu attieksmi pret ēstgribētājiem: viens no viņiem izņēma no mugursomas kaut ko no ēdiena, kas jāpiegādā pasūtītājam, otrs tikmēr knakstījās gar savām ģenitālijām. Joprojām vēlaties saņemt garšīgos ēdienus no kurjeriem “boltiem” un kurjeriem “woltiem”?
Šis jaukais sižets bija skatāms tīmeklī, un radās vismaz daži jautājumi gan par pašu piegādātāju higiēnu, gan par ēdienu kvalitāti un dažām citām lietām.
Uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) nosūtīju jautājumus: “Vēlos uzzināt, vai Jūsu iestāde kontrolē ēdienu piegādātāju “Wolt” un “Bolt” kvalitātes rādītājus, respektīvi, vai piegādātāji (lielākoties melnīgsnēji) ir tīri, vai negramstās ar rokām pa ēdienu, vai ēdiens ir atbilstošs sanitārajām normām, vai tiek pārbaudīti tie, kuri gatavo ēdienu, vai ēdienu pakas piegādes laikā ir aizzīmogotas utt. Ja kontrolējat, tad, lūdzu, izstāstiet, kā tas notiek. Vai ēdienu piegādātājiem tiek izsniegti kādi sertifikāti?”
Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga: “Tālpārdošanas platformas “Bolt” un “Wolt” ir Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) reģistrēti pārtikas tirdzniecības uzņēmumi, kas nodarbojas ar tālpārdošanas pakalpojumu organizēšanu.
“Wolt” un “Bolt” platformās drīkst piedāvāt tikai tādu pārtikas uzņēmumu ražoto produkciju un/vai gatavoto ēdienu, kas ir iekļauti PVD reģistrā un atrodas PVD uzraudzībā. Pārtikas tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus (gan tos, kas izmanto “Bolt”/”Wolt” pakalpojumus, gan tos, kas tos neizmanto) PVD pārbauda vismaz vienu reizi gadā, tostarp pārliecinoties par higiēnas prasību ievērošanu uzņēmumā, pārtikas izsekojamību, marķējumu, uzglabāšanu, personāla apmācību utt.
Uzņēmumiem, kas sadarbojas ar “Bolt” un “Wolt”, jānodrošina, ka izsniegtie ēdieni atbilst kvalitātes prasībām un tiek izsniegti iepakotā veidā, lai produktu piegādātājs tiem nevarētu piekļūt.
Kurjeri, kas veic produktu piegādes, atsevišķi reģistrēti PVD netiek. Kurjeri slēdz līgumu ar “Bolt” vai “Wolt”, kuri ir atbildīgi par to, lai kurjeri būtu informēti par higiēnas prasībām un tās ievērotu produktu/ēdiena piegādes procesā. Tā kā kurjeri piegādā ēdienu slēgtā iepakojumā, normatīvie akti neparedz papildu veselības izziņu vai apmācību nepieciešamību.
Saņemot sūdzības, PVD iespēju robežās pārbauda arī kurjerus. Šogad par kurjera darbību tika saņemta viena sūdzība (sociālajos medijos plaši apspriestā pārvadāšanas somu mazgāšana), kas gan pēc pārbaudes veikšanas neapstiprinājās.
Par “Bolt”/”Wolt” piegādātiem produktiem šogad saņemtas septiņas sūdzības, no kurām divas izrādījās pamatotas - vienā gadījumā ēdiens tika piegādāts no PVD nereģistrēta uzņēmuma, bet otrajā gadījumā tas nebija atbilstošas kvalitātes. Tā kā abos gadījumos sūdzība bija saistīta nevis ar platformām “Wolt”/”Bolt”, bet gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, pārbaudes veiktas tajos.”
Jau pēc minētā slavenā sižeta izplatīšanās sociālajos tīklos uzradās skaidrotāji, stāstot, ka kurjers izņēmis no mugursomas tikai to, kas bijis jāizmet atkritumos, jo piegādes adrese neesot bijusi pareiza. Protams, lai jau nabaga kurjers paēd un padzer, pie reizes arī lai pakasās.
Bet ir dažas nesakritības ar PVD pausto. Tā, piemēram, PVD paģēr, ka izsniegtajiem ēdieniem jāatbilst kvalitātes prasībām un tie jāizsniedz iepakotā veidā, lai produktu piegādātājs tiem nevarētu piekļūt. Sižetā skaidri redzams, ka papīra turza, kurā ievietoti ēdieni, ir viegli atverama. Tīmeklī klīda arī kāds cits sižets, kurā sieviete, kam kurjers bija piegādājis ēdienu, atverot divas plastikāta kastītes, konstatēja, ka no tām izņemta vairāk nekā puse ēdiena…
Izrādās arī, ka “normatīvie akti neparedz papildu veselības izziņu”, ko klients varētu pieprasīt, ieraugot, piemēram, nošmulējušos vai acīmredzami ar kādu slimību aplipušu kurjeru. Sanāk, ka higiēnas prasības mums tādas paplukušas.
Arī Veselības ministrija atbildēja uz “Neatkarīgās” jautājumiem. “Atbilstoši likumdošanai pārtikas apritē iesaistītajām personām ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas prasības, savukārt pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu kvalifikāciju un atbilstību likumdošanas prasībām.
Fasētas pārtikas izplatīšana nevar novest pie pārtikas piesārņošanas, ja darbinieks neatver iepakojumu, nebojā to, jo pārtikas iepakojums pasargā pārtikas produktu no piesārņošanas. Tādēļ likumdošanā obligātās pirmreizējās un periodiskās veselības pārbaudes neattiecina uz personām, kuru darbs ir saistīts ar fasētu pārtikas produktu uzglabāšanu, pārvadāšanu un izplatīšanu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, ja produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu.”
Vairāki lasītāji izteica aizdomas, ka smagās infekcijas slimības - difterijas - uzliesmojums Latvijā varētu būt saistīts ar to, ka mūsu
valstī ieplūst liels skaits migrantu, kuri, iespējams, pārnēsā dažādas slimības. Un tieši migranti ir tie, kuri pamanās iekļauties “Wolt” un “Bolt” kurjeru rindās, kaut arī sākotnēji esot bijusi doma, ka kurjeru darbu labi varētu veikt studenti, kuriem ir vēlme piestrādāt. Protams, nesāksim tagad apgalvot, ka visi šie melnīgsnējie kurjeri ir Latvijas augstskolu studenti.
Veselības ministrija: “Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), septembra sākumā saņemot informāciju par apstiprinātu difterijas gadījumu, nekavējoties uzsācis epidemioloģisko izmeklēšanu un nepieciešamo pretepidēmijas pasākumu organizēšanu - kontaktpersonu apzināšanu, laboratoriskās izmeklēšanas un medicīniskās novērošanas organizēšanu.
Pašreiz difterijas diagnoze noteikta trīs bērniem un vienam pieaugušajam. Visi gadījumi savstarpēji saistīti, un visi bija nevakcinēti. Epidemioloģiskā izmeklēšana un pretepidēmijas pasākumu veikšana turpinās.”
Pēc teksta redzam, ka Veselības ministrija nesaskata korelāciju starp migrantiem un difteriju (vai kādu citu pēkšņi uzliesmojušu slimību). Bet cerīgi ir tas, ka “izmeklēšana turpinās”.
Katrā ziņā ikviena ēstgribētāja liktenis ir paša rokās: izmantot vai neizmantot “Bolt”/”Wolt” pakalpojumus, vakcinēties pret difteriju vai nevakcinēties, pārbaudīt vai nepārbaudīt kurjeru roku tīrību utt. Vai arī - beigu beigās - pašam gatavot maltīti mājās, nebaidoties dabūt vieglu vēderu. Labākajā gadījumā.
