“Mūzikas akadēmijā morālā gaisotne šobrīd ir smaga,” teic kāda akadēmijas darbiniece, kura kategoriski nevēlējās publiskot savu vārdu, jo baidās to darīt: tad varot būt represijas līdz pat atlaišanai no darba. Baidās, jo tagad ikvienam ir iespējams apmelot ikvienu, balstoties tikai uz tenkām. Situāciju noskaidrot ir neiespējami: neviens nevēlas neko publiski stāstīt. Taču ir zināms, ka 2. oktobrī notiks tiesas sēde, kurā skatīs no akadēmijas padzītā pasniedzēja un diriģenta Māra Kupča lietu. Un padzina viņu par it kā notikušu seksuālo uzmākšanos.
Tomēr atrodas cilvēki, kuri gatavi mazliet pavērt aizkarus uz šo no dažādiem aspektiem absurdo lietu. “Kāda meitene, ar kuru kopā strādāju mūzikas skolā, man izstāstīja, ka pasniedzējs Kupčs esot nopircis vienai studentei kleitu, sagaidījis pie akadēmijas, uzmācies. Mani tas izbrīnīja, jo tad, kad biju akadēmijā, nekad neredzēju, ka Māris kādai studentei uzmāktos vai ka viņš būtu neētisks vai nepieklājīgs,” atceroties Latvijas sabiedriskās TV noorganizēto skandālu, kas notika pavasarī, teic bijusī akadēmijas studente Anete Viļuma, “un tā ir mana stāsta pirmā daļa.”
Anete uzskata, ka bieži tiek jauktas divas lietas: Mūzikas akadēmija un Māra Kupča vadītais senās mūzikas centrs. “Māris organizē projektus, rīko koncertus, viņš vienmēr ir devis studentiem iespēju jau studiju laikā praktizēt - dziedāt, spēlēt, piedalīties koncertos. Viņš studentiem vienmēr ir maksājis honorāru.”
Anete nonāk pie sava stāsta otrās daļas. “Februārī satikos ar kādu savu draudzeni, kura tolaik vēl strādāja Mūzikas akadēmijā. Runājām par daudz ko, arī par baumām, kas klīst par Māri Kupču. Teicu, ka man tas šķiet absolūti neticami, jo nekad neko tādu Māra uzvedībā nebiju manījusi. Tā bija neformāla saruna, un es nevērsos pie viņas kā trauksmes cēlēja. Tā tas viss arī palika, un ar to informāciju, ko viņa saņēma no manis, viņa neko tālāk nedarīja. Bet tad kādā marta piektdienā tika parādīts LTV “Kultūršoka” raidījums par it kā notikušo seksuālo uzmākšanos Mūzikas akadēmijā, bija milzīgs tracis. Pirmdienā man uzrakstīja šī pati draudzene un pajautāja, ko es par to zinot.”
Taču Anete neko daudz nezināja, vien aizrakstīja augstāk pieminētajai meitenei, kura bija izstāstījusi baumas par kleitu un citām “intimitātēm”. Varbūt kleitas saņēmēja vēlas uzrakstīt iesniegumu? Nē, viņa nevēloties. “Pēc tam nodomāju: nu nevar taču kādu darbinieku atlaist tikai uz baumu pamata. Izrādās, ka var gan,” secina Anete.
Tālākais jau ir baumu un tenku fabrikas meistardarbs. Dienā, kad Anete savai draudzenei apliecināja, ka nav redzējusi nedz Kupča komunikāciju ar, iespējams, cietušo meiteni, nedz viņu telefonisko saraksti, šī pati draudzene uzrakstīja iesniegumu, balstoties uz it kā cietušās meitenes stāstiem, kurus Anete Viļuma esot uzklausījusi un atstāstījusi savai draudzenei.
Kāpēc pati “cietusī” nerakstīja iesniegumu? “Viņa esot baidījusies runāt. Bet tās ir muļķības: “cietusī” bija paspējusi izstāstīt visu visiem saviem kolēģiem,” saka Anete. “Augustā es beidzot ieraudzēju to iesniegumu, ko bija uzrakstījusi mana draudzene. Es tur atklājos kā cilvēks, kas sūdzas par Māri Kupču kā par seksuālu varmāku. Tie ir meli! Es nekad neko tādu neesmu teikusi,” apgalvo Anete.
Pamatojoties uz šo sadomāto vēstuli, vasaras sākumā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija izbeidza darba tiesiskās attiecības ar diriģentu Māri Kupču, kurš vadīja Senās mūzikas katedru. Izbeidza darba attiecības, balstoties uz baumām, ko nebija iespējams pierādīt. Iepriekš sarunā ar LTV Kupčs teica: “Es noteikti neesmu veicis nekādas seksuāla rakstura darbības. Es tiešām to noliedzu. Nekādi pieskārieni, dievs pasarg.” Bet ko gan nozīmē viena pasniedzēja taisnošanās, ja “augšā” bija nolemts kas cits - tikt no viņa vaļā ar jebkuriem līdzekļiem.
Jurists Andris Jēkabsons, kurš pārstāv Māri Kupču lietā par atlaišanu no darba, izstāsta, ka Kupčs policijā nav pratināts, bet viņš ir sagatavojis un iesniedzis rakstveida liecības, kas policijai jāpārbauda.
“Neviens jau neatskaitās par to, kas notiek šajā lietā,” saka Jēkabsons, “tagad policijai jāpārbauda tas, uz ko Māris Kupčs norādījis savās liecībās. Bet tās apgāž izvirzītās aizdomas. Aizdomas ir izteiktas par seksuālo uzmākšanos un par izvarošanu.”
2. oktobrī tiesā ir paredzētas debates, un Jēkabsons patlaban ir iepazinies ar diviem iesniegumiem, uz kuru pamata Māris Kupčs ir atlaists. “Vienā no ziņojumiem pieminēta Anete Viļuma, kura savukārt mums izstāstīja, ka lielāko daļu no tā, kas rakstīts šajā iesniegumā, nav runājusi. Viena pasniedzēja interpretē Anetes Viļumas teikto, cits pasniedzējs stāsta, ka, raugi, viens kolēģis man piezvanīja un teica, ka Māris esot tāds un šitāds. Ja būtu sūdzības no pirmavota, es vēl saprastu. Bet šeit to nav. Varbūt der arī tā: es piezvanu ceļu policijai un saku - zināt, man kolēģis stāstīja, ka Veidemane nerāda pagriezienus! Nevis es redzēju, bet man kāds stāstīja. Šajos iesniegumos viss izskatās tieši tā,” vīpsnā Jēkabsons.
Jēkabsons norāda, ka lietas būtība ir šāda: “Mūzikas akadēmija Māri Kupču ir atlaidusi tāpēc, ka policija likusi viņu atlaist. Policija Mārim piemēroja drošības līdzekli - aizliegumu strādāt akadēmijā par pasniedzēju. Augstskola to traktēja tā: viņš ir jāatlaiž. Tas ir absurds. Jo tas ir pagaidu aizliegums. Kupčs bija jāatstādina no pienākumu pildīšanas. Pat Latvijas Bankas prezidentu neatlaida no darba, viņu atstādināja. Šeit ir identiska situācija. Bet nezinu, vai tiesa to sadzirdēs un saredzēs.”
Arī Jēkabsons uzsver, ka viss šis “seksuālās uzmākšanās notikums” ir balstīts tikai un vienīgi uz baumām. “Raidījums “Kultūršoks”, kurā nomelnoja pasniedzējus, ir veidots pēc principa, kāds ir populārs daudzdzīvokļu mājās: tantes sēž uz soliņa un “novērtē” iedzīvotājus - tas ir zaglis, tā prostitūta, tas bandīts… Tantes “zina”, kurš ar ko nodarbojas. Mūsu gadījumā notiek tieši tāpat.”
