“Ja Putinu patlaban nesakaus Ukrainā, tas apdraudēs pirmām kārtām Baltiju un Poliju, kā arī visu pārējo pasauli,” ir pārliecināts Einars Repše, “un viņu sakaut šobrīd ir tikpat nepieciešams kā pagājušajā gadsimtā vajadzēja sakaut Ādolfu Hitleru.” “Neatkarīgās” sarunā ar sabiedrisko darbinieku un procesu ekspertu Einaru Repši uzzinām daudz neparasta.
Einars Repše uzskata, ka Rietumu sabiedrība un valstu valdības pamazām uzņem apgriezienus un drosmi, bet “vēlams būtu vairāk”. “Ukraiņi ir parādījuši savu cīņassparu un apņēmību, šobrīd viņi būtībā cīnās par visas pasaules drošību. Paldies viņiem par to. Patīkami, ka ukraiņi karo civilizēti, ar prātu un intelektu - kā tas redzams Kurskas apgabalā. Savukārt krievi karo ar brutālu naidu, slepkavībām, izvarošanām, laupīšanām. Labi, ka ukraiņi ir ne tikai lūguši palīdzību pasaulei, bet arī paši radījuši savus ieročus - dronu un raķešu sistēmas,” teic Repše.
Sākotnēji ukraiņi neaizrāvās ar pašmāju militārās rūpniecības attīstīšanu, jo šķita: draudu taču nav. “Vēl vairāk,” turpina bijušais politiķis, “viņi izpārdeva savus ieročus un sistēmas, kas viņiem bija pirms tam. Ukrainā diemžēl ir bijis viens no augstākajiem korupcijas līmeņiem Eiropā, bet laimīgā kārtā tauta tomēr ir spējusi ar to cīnīties. Ukrainas valsts kopā ar sabiedrotajiem cīnījās un joprojām veiksmīgi cīnās pret korupciju un krievu spiegiem.”
Viņš atzīst, ka pirms Krievijas iebrukuma ukraiņi bijuši ļoti neaktīvi savu aizsardzības spēju stiprināšanā. “Šobrīd situācija uzlabojas,” teic Repše, pieminot jauno vietējā ražojuma tāldarbības spārnoto raķeti ar turboreaktīvo dzinēju “Paļanycja”. Tā jau trāpījusi pirmajos mērķos.
Runājot par Latvijas militārās rūpniecības attīstību, Repše skaidro: “Pilnībā to nevarēšu noraksturot, jo man nav pieejas slepenajai informācijai. Bet katrā ziņā ir bijušas nopietnas iniciatīvas, un, kā apgalvo esošie aizsardzības resora pārstāvji, iniciatīvas turpinās. Esmu apmeklējis Ādažu militāro bāzi un runājis ar augsta līmeņa amatpersonām, tāpēc varu secināt, ka darīts tiek arvien vairāk. Šīs nozares pamatotā slepenība ļauj man novērtēt to, cik daudz ir darīts un vai tas ir pietiekami.”
Repše uzskata, ka tomēr ir nepietiekami darīts. “Esmu nācis klajā ar interesantas iniciatīvas pārņemšanu no ASV. Tur ir tāda aģentūra: Defense Advanced Research Projects Agency (DARPA). Tā darbojas ļoti vienkārši: tā izsludina labi apmaksātu prēmiju konkursu privātajiem uzņēmējiem, nodrošinot zināmus kritērijus konkrētā laika posmā. Tas ļoti mobilizē privāto sektoru savstarpēji sacensties, piedāvāt risinājumus konkrētām problēmām. Valsts gala rezultātā finansēs sekmīgāko risinājumu.”
Repše uzskata, ka tas ir ļoti jaudīgs pasākums: privātuzņēmēji sacenšas par būtisku prēmiju, līdztekus attīsta tehnoloģijas, ko vēlāk paši izmantos vai pārdos. “Šo darbu rezultāti ir iespaidīgi,” tā Repše, “visus nenosaukšu, bet dažus no sasniegumiem gan - piemēram, internets, pirmie privātie kosmosa kuģi, pirmais ar mākslīgo intelektu apveltītais pašgājējs apvidus automobilis.” Repše domā, ka ar šāda konkursa palīdzību varētu noformulēt kādas pagaidām vēl neatrisinātas problēmas, noformulēt uzdevumu un palaist to publiskā izstrādē. “Tās varētu būt advancētas dronu vai raķešu sistēmas, advancētas iedzīvotāju apziņošanas sistēmas, kas nepieciešamas krīzes situācijās, kad normāli sakari un internets nav iespējams. Tātad jebkas, ko var atrisināt radoši. Šāda iniciatīva būtu ļoti svētīga,” tā Repše.
Einars Repše - kā jau viņš teica - ir nācis klajā ar šādu iniciatīvu. “Taču rezultāts ir nulle,” viņš atzīst. Izskatās, ka šī iniciatīva nevienu neinteresē. “Lielākoties atbildes ir aptuveni tādas: zināt, mēs jau to darām, tikai “aiz aizkariem”; tur nekas nesanāks utt. Neviens no aizsardzības resora pārstāvjiem nav ar mani sazinājies, lai vismaz apspriestu - vai šī ir galīgi nepareiza ideja, vai arī tomēr tur var atrast kādu derīgu graudu,” situāciju skaidro Repše.
Viņš apgalvo, ka ir gatavs sadarboties un sabiedriskā kārtā konsultēt ieinteresētos par iniciatīvu, taču intereses par to nav.
“Katrs par sevi domā, ka dara daudz un dara sekmīgi, tāpēc nav laika iedziļināties kādās citās idejās,” Repše ir sarūgtināts.
Jā, ir dronu koalīcija, kas - kā tiek runāts - nav īpaši aktīva, taču nekur nav dzirdēts vai lasīts par aicinājumiem organizēt DARPA tipa konkursu, kurā aicinātu piedalīties Latvijas uzņēmējus, lai rastu risinājumus kādām svarīgām problēmām. “Piemēram, kā sasniegt un paralizēt pretinieka mērķi noteiktā attālumā, izvairoties no pretinieka pretgaisa aizsardzības sistēmām,” piedāvā Repše. Viņš uzskata: “Ja izdosies organizēt šādu konkursu, mēs daudz kam iegūsim jaunus risinājumus.”
Einars Repše, analizējot situāciju, secina: “Ir pēdējais laiks ukraiņiem palīdzēt, iedrošināt viņus pateikt: ja atkal notiks tīšs krievu uzbrukums Ukrainas civiliedzīvotājiem, tad ar sabiedroto palīdzību tiks veikts nežēlīgs un iznīcinošs uzbrukums lēmumu pieņemšanas centriem, piemēram, Kremlim, un visai militārajai infrastruktūrai. Tas ļoti veicinātu atturību no krievu puses. Protams, ja viņos ir palicis kaut kas nedaudz no veselā saprāta.”
Einars Repše ir nācis klajā ar dažādām iniciatīvām, bet ne vienmēr ir atradušies cilvēki, kuri spēj novērtēt viņa prāta spējas, ģenerējot neparastas, negaidītas idejas. “Latvijai pēdējos gados es neesmu bijis vajadzīgs,” secina Repše, “nekad neesmu saņēmis zvanu no amatpersonām, kuras būtu ieinteresētas ar mani kaut vai privāti padiskutēt par dažādām Latvijai noderīgām idejām.”
Bet Latviju nevar un nedrīkst vienādot ar tās amatpersonām un otrādi. Varbūt tomēr kādu ieinteresēs Einara Repšes idejas? “Patlaban strādāju, risinot Latvijas veselības aprūpes problēmas,” viņš turpina, “rezultātu redzēsim rudenī. Šobrīd veidoju veselības aprūpes reformu - reālu un strādātspējīgu. Savulaik to piedāvāju ministram Ārim Auderam, un viņš to būtu ieviesis, ja vien… ja vien nebūtu politisko konkurentu noēsts un iznīcināts. Lielākā daļa no pēcneatkarības Latvijas veselības ministriem (izņemot Auderu) nav sapratuši manis piedāvāto reformu vai arī - sapratuši, bet nav rīkojušies.”
