Alēns Delons. Dzīves triumfs un traģēdijas. In Memoriam

© Scanpix

“Dzīve man vairs neko nesniedz. Esmu jau visu redzējis un piedzīvojis. Bet galvenais, ka es neieredzu šo laikmetu, man no tā kļūst nelabi. Neieredzu šos cilvēkus. Viss ir neīsti, viss – pakaļdarinājums. Cieņa vairs neeksistē, neviens nepilda savus solījumus. Nozīme ir tikai naudai. Katru dienu, no rīta līdz vakaram mēs dzirdam tikai par noziegumiem. Zinu, ka atstāšu šo pasauli bez nožēlas,” kādā 2018. gada intervijā teica izcilais Alēns Delons.

Nu viņš ir prom. Franču kino zelta laikmeta spožākā zvaigzne, aktieris, kura dzīve bija kino, bet kino - dzīve. Vīrišķīgs un skaists cilvēks jebkurā vecumā. Intervijā viņš atcerējās savus draugu, sievietes, kuras mīlēja, cilvēkus, kuri jau ir viņsaulē.

Kādā citā sarunā Alēnam Delonam žurnālists jautāja: “Kas ir mīlestība?” Viņš smaidot atbildēja vienā vārdā: “Romija.” Bija runa par aktrisi Romiju Šneideri, ar kuru Alēnu Delonu saistīja ilgas un dramatiskas attiecības. Bet aktrise jokoja: “Mēs mīlam viens otru tikai saskaņā ar scenāriju.” Taču žurnālisti aktīvi medīja jebkuru jaunumu par tolaik Eiropas skaistākā un slavenākā pāra attiecībām.

Pasaulslavenā aktrise Romija Šneidere nodzīvoja īsu, traģisku mūžu, nomirstot vien 43 gadu vecumā. Šneidere pasaulē tiek asociēta ar franču kultūru (viņas spilgtāko darbu vidū ir filma “Baseins” kopā ar Alēnu Delonu), savu karjeru viņa sāka Austrijā, nospēlējot Ungārijas un Bohēmijas karalienes Elizabetes lomu, kura tautā tika dēvēta par Sisī.

Vienā no pēdējām intervijām Alēns Delons, atbildot uz jautājumu par savas dzīves jēgu, teica, ka “to īsto” viņš vēl neesot atradis. “Es neteiktu, ka man trūkst kandidāšu. Man to ir aptuveni desmit, bet neviena neatbilst tam, lai ar viņu nodzīvotu atlikušo dzīves daļu. Es varētu apprecēties, ja vien sieviete būtu gatava mani pavadīt līdz mūža galam,” viņš skaidroja. Acīmredzot Alēns pēc Romijas tā arī nebija atradis nevienu, kas viņai līdzinātos…

Aktieris ne īpaši daudz gribēja runāt par smagajām attiecībām ģimenē, kur starp trim viņa bērniem nemitīgi risinājās ne tikai mantiska, bet arī morāla rakstura strīdi, īpaši pēc tam, kad viņu bija piemeklējis insults. Dēli pat uzskatīja, ka tēvam jāatņem rīcībspēja. Vienīgā, kura konsekventi aizstāvēja tēvu, bija meita. Ciešot no insulta sekām, Alēns Delons pat bija izteicies, ka piekristu eitanāzijai. Taču toreiz līdz tam situācija nenonāca.

“Esmu artists, nevis aktieris, neesmu beidzis aktieru akadēmiju,” savulaik atgādināja Delons, runājot par savu profesiju. “Neko tās labā neesmu darījis. Četrpadsmit gadu vecumā pametu skolu, tad aizgāju armijā. Esmu no tiem artistiem, kāds bija Žans Gabēns, Lino Ventura vai Bērts Lankasters - spēcīgas personības, kas filmējās kino. Un varu bez liekas kautrības apgalvot, ka man izdevies gūt panākumus šajā profesijā.” Un viņam bija taisnība. Alēns Delons bija izcilākais franču kino aktieris, kurš spēlējis vairāk nekā 80 filmās - “Roko un viņa brāļi”, “Leopards”, “Melnā tulpe”, “Kleina kungs”, “Samurajs” un citās. Viņš spēlēja arī TV seriālos, pats režisēja un producēja filmas.

Francijas aktierleģenda Alēns Delons par mūža darbu Kannās 2019. gadā saņēma apbalvojumu - Zelta palmu. Balvas saņemšanas runā Alēns Delons pieminēja lielo aktrisi Romiju Šneideri.

Dzīves pēdējos gados Alēns Delons no sirds iestājās par Ukrainu un tās brīvību. “Tas nav taisnīgi, ka Ukrainas tauta cieš,” viņš teica, “un, ja es varētu, es darītu vairāk. Jūs neesat pelnījuši to, ko tagad pārdzīvo visa Ukraina. Tas ir vissliktākais un rada sāpes, bet jūs esat pilnīgi nevainīgi,” viņš teica sarunā ar Ukrainas prezidentu Zelenski..

Pavisam īpašas bija Alēna Delona attiecības ar dzīvniekiem. Viņš glāba dzīvniekus, kad vien tas bija nepieciešams. Viņa dārzā Parīzes piepilsētā ir apbedīti aptuveni 50 četrkājainie mīluļi - suņi . Savulaik aktieris izteicās, ka vēlētos atdusēties kopā ar viņiem. “Alēna Delona dvēsele nu dzīvos viņa izglābtajos dzīvniekos,” piebilda kāds sērotājs.

Aiziet skaistākie un dižākie cilvēki. “Aiziet Francija, un nav vairs kam runāt šīs zemes burvīgajā kino valodā,” tīmeklī varēja lasīt šādu tekstu. Bet teksts, ko izplatīja viņa bērni, bija atturīgs un skumjš: “Alēns Fabjēns, Anuška, Entonijs, kā arī Lubo [Alēna Delona suns] dziļās sērās paziņo par sava tēva aiziešanu. Viņš mira mierā savās mājās Dušī savu bērnu un ģimenes lokā.” Debesīs Delonu jau sagaida viņa draugs - aktieris Žans Pols Belmondo, kurš pameta šo pasauli arī 88 gadu vecumā - tāpat kā Delons. Un franču konjaka pudele jau tiek atkorķēta, turpat netālu ir Romija, un debesu pļavas smaržo pēc rudens…

Komentāri

Milzīgi zaudējumi, politiķu nemākulīgi lēmumi, valsts naudas iepumpēšana, lai glābtu aviokompāniju, izmisīga investoru meklēšana un visbeidzot bankrots – tāda ir Itālijas nacionālās aviokompānijas “Alitalia” dramatisko peripetiju vēsture. Daudzās lietās vērojamas pārsteidzošas sakritības ar Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” ērkšķaino ceļu. Atšķirības ir tikai izmēros – “Alitalia” bija dibināta pēc Otrā pasaules kara, tērēja miljardus, vizināja pasažierus pāri okeānam ar milzīgajām “Airbus” lidmašīnām. Var teikt, ka mūsu “airBaltic” ir kā mazs itāļu “Alitalia” modelis – daudzas ķibeles stipri līdzīgas.

Svarīgākais