Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB), saīsināti runājot, Opera, ir noslēpumainākais kultūras objekts Latvijā: neviens par to neko nezina. Kurš būs jaunais Operas vadītājs? Visas sarunu un jautājumu durvis ir slēgtas, cilvēki, kuri ir saistībā ar šo objektu, dziļdomīgi klusē. Taču jau drīz pēc 12. augusta publiski tiks izpausts jaunā Operas vadītāja vārds.
Kopš 2019. gada Operu vadīja operdziedātājs Egils Siliņš, valdē bija arī bijušais Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretārs Sandis Voldiņš un līdzšinējā LNOB valdes locekle Inese Eglīte. Šā gada aprīļa beigās KM izsludināja atklātu konkursu uz LNOB valdi, proti, uz trīs valdes locekļu amatiem. Pieteicās 23 pretendenti. Likumdošanā noteiktais valdes locekļu atalgojums ir no 7047 līdz 7830 eiro mēnesī. Tiešām, kāpēc gan nepieteikties?
Viens no valdes locekļiem, vienlaikus arī valdes priekšsēdētājs, ir atbildīgs par mākslinieciskajiem jautājumiem, otrs valdes loceklis - par administratīvajiem jautājumiem, savukārt trešajam valdes loceklim jābūt kompetentam finanšu jautājumos.
Konkursa nolikumā teikts, ka valdes priekšsēdētājam (māksliniecisko jautājumu kūrētājam) jābūt izpratnei par operas un baleta žanra attīstību, par repertuāra plānošanu, par laikmetīgās operas un mūzikas teātra procesiem, jābūt pieredzei mākslinieciskās vadības plānošanā utt.
Ieinteresētas mēles kulstīja divu eventuālo valdes locekļu “nosaukumus”: Operas orķestra diriģenta Mārtiņa Ozoliņa un valdes locekļa Sanda Voldiņa vārdus. Tas, ka Voldiņš bijis valsts sekretārs Kultūras ministrijā, deva viņam teorētisku priekšroku administratīvajos jautājumos. Savukārt Ozoliņš jau vismaz desmit gadus ir profesionāli nodarbojies ar mūziku un muzikālo notikumu organizēšanu, un tas ir liels trumpis mākslinieciskā vadītāja, tēlaini runājot, kāršu kavā.
Voldiņš beidzis LU (jurisprudences maģistra grāds), Latvijas Kultūras akadēmiju (humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās). Ozoliņš ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors. Debitējis Latvijas Nacionālajā operā ar Džuzepes Verdi operu “Nabuko” 2003. gadā. Daudzu operas un baleta izrāžu, kā arī koncertu muzikālais vadītājs un diriģents. Sadarbojies ar neskaitāmiem pasaules orķestriem un opernamiem.
Abu iespējamo valdes locekļa amata pretendentu darbības lauks ir skaidrs un saprotams, bet kurš ir trešais valdes locekļa amata kandidāts? Tā joprojām ir mīkla. Bet iespējama arī tāda situācija, ka ne Voldiņš, ne Ozoliņš nav finālistu sarakstā.
Kāds sabiedrībā ietekmīgs un ļoti pazīstams Operas entuziasts un eksperts, kurš nevēlējās sevi publiskot, atklāja savu versiju par šā mākslas nama noslēpumiem, vispirms ironizējot, ka “šodien neviens par Operas vadītājiem neinteresējas, vairāk cilvēki grib zināt, kāds būs “Rail Baltica” liktenis”.
Viņš savulaik bija dziļi izbrīnījies par to, ka Operas valdē, kas joprojām “pie varas”, neiekļuva Daina Markova - cilvēks ar milzīgu pieredzi kultūras notikumu organizēšanas laukā. Toties par valdes priekšsēdētāju kļuva dziedātājs - basbaritons Egils Siliņš, kurš pat teorētiski nevarēja pārvarēt kandidātu atlases pirmo kārtu, jo viņam nebija nekādas pieredzes liela uzņēmuma vadīšanā.
Par Ozoliņa kandidatūru uz valdes priekšsēdētāja amatu mūsu eksperts šaubās: “Vai tad viņš pametīs diriģenta karjeru? Turklāt konkursa aptaujā viņam uzdevuši jautājumus tikai par tehniskām, nevis par mākslinieciskām lietām. Nu, nevajag uztaisīties par Operas glābēju, metoties uz iedomāto ambrazūru,” tā eksperts.
Uz ambrazūru, šķiet, gatavs mesties arī Voldiņš, jo savu muzikālās izglītības iztrūkumu viņš cerot kompensēt ar trim padomniekiem muzikālajā jomā. Nez, vai Operas budžetā paredzētas padomnieku algas? Vai arī eventuālais valdes priekšsēdētājs gatavs viņus apmaksāt no savas kabatas?
Lai arī kā būtu - konkursa uzvarētājiem jānovēl veiksme darbos, jo ministrijas rīkotās sacensības pamatā (nepadomājiet ko ļaunu) ir ierēdnieciski iekļaujošā solidaritāte, kas paģēr pakļautību ministrijas organizatoriskajam diktātam, mazāk aplūkojot mākslinieciskās kvalitātes, kas savukārt jānodrošina Operas māksliniekiem un viņu virsvadītājiem.
