Pēc tam, kad uzbrukumā Irānas galvaspilsētā Teherānā 30. jūlijā tika nogalināts palestīniešu teroristiskās organizācijas “Hamās” politiskais līderis Ismails Hanija, bieži varēja dzirdēt bažas par situācijas destabilizēšanos Tuvajos Austrumos. Haniju iznīcināja triecienā Teherānā, kur viņš bija ieradies uz Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurāciju. Kaut gan vairums konflikta vērotāju ir pārliecināti, ka triecienu veica Izraēla, tā nesteidzas to komentēt. Politologam un vēsturniekam Kārlim Daukštam par notiekošo ir konkrēti secinājumi.
Pirms tam, 13. jūlijā, CAHAL (Izraēlas aizsardzības spēki) paziņoja, ka izraēliešu iznīcinātāji veikuši triecienu Hanjūnisas rajonā un pēc izlūkošanas datu izvērtējuma var apstiprināt, ka ir likvidēts “Hamās” militārais vadonis Mohammeds Deifs, kurš “ierosināja, plānoja un īstenoja 7. oktobra slaktiņu”, norādīja Izraēlas armijas pārstāvji.
Šo divu “Hamās” līderu - Deifa un Hanijas - likvidēšana, protams, ir liels zaudējums teroristu organizācijai, taču jau tagad publiski tiek izvirzītas versijas par vairākiem kandidātiem, kas varētu stāties Hanijas un Deifa vietā, un šie kandidāti, iespējams, būtu vēl lielāki terorisma piekritēji par likvidētajiem vadoņiem. Tāpēc secināt, ka šo teroristu nogalināšana liecina par “Hamās” beigām, būtu kļūda.
ASV, kas ir galvenā Izraēlas sabiedrotā, noliedz, ka būtu iesaistīta “Hamās” līderu likvidēšanā. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens vien uzmanīgi atrunājas: “Tas ir kaut kas, par ko mēs nebijām lietas kursā. (..) Es varu tikai teikt, ka nepieciešamība pēc pamiera, tā svarīgums paliek. Mēs turpināsim strādāt pie tā tik ilgi, cik vajadzēs, lai to panāktu.”
Portāls “The Times of Israel” raksta, ka trīs Izraēlas valdības ministri ir atzinīgi reaģējuši uz Hanijas likvidēšanu, kaut arī Izraēlas premjerministrs Netanjahu ir aicinājis valdību nekomentēt teroristu grupējuma politiskā līdera nāvi.
Interesanti, ka Hanija pēdējos gadus dzīvojis Katarā, kas kopā ar ASV un Ēģipti bija iesaistīta kuluāru sarunās, lai panāktu pamieru Gazas joslā, kā arī lai veicinātu “Hamās” sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu. Tāpēc Izraēla acīmredzot nejuta morālu pamatu dot nāvējošu triecienu Hanijam, kamēr viņš atradās Katarā. Bet Teherānā - pats debesu tēvs, kā smejies, bija vēlējis to izdarīt.
Daži Tuvo Austrumu eksperti uzskata, ka šis trieciens, kurā gāja bojā Hanija, ir Irānas drošības dienestu liela izgāšanās. Iespējams, tā arī parāda, cik efektīvi un dziļi Izraēla varētu būt iefiltrējusies Irānas drošības dienestu darbā.
Vai Irāna dos atbildes triecienu Izraēlai? Ja dos, tad - kad un cik spēcīgu? Par atbildes trieciena iespējamību daudzi tomēr šaubās, un viens no viņiem ir politologs Kārlis Daukšts. “Irāņi solīja, ka dos triecienu Izraēlai naktī uz 5. augustu. Trieciens nenotika. Domāju, ka beigu beigās tas arī nenotiks. Amerikāņu ģenerālis Maikls Kurilla, kurš ir Vidējos Austrumos esošo iznīcinātāju komandieris, ir pievilcis amerikāņu bāzes kuģus tuvu izejas pozīcijām, un amerikāņu iznīcinātāji ir gatavi notriekt jebkurus šahedus, kuri nāktu no Irānas puses uz Izraēlu,” tā Daukšts.
Amerikāņi šobrīd ir uzņēmušies vairoga lomu, un Daukšts uzskata, ka kopā ar Izraēlu tas veido spēcīgu atturēšanas pozīciju. Turklāt patlaban notiek sarunas ar Jordāniju, jo pagājušajā reizē Jordānija atvēra savas debesis amerikāņiem un izraēliešiem.
“Lai ielidotu Izraēlā, Irānas iznīcinātājiem būtu jāšķērso Jordānijas teritorija. Zināmu piesardzību rada tas, ka Jordānijas karalis Abdulla ir viesojies Maskavā pie Putina. Ja viesojās, tad kaut kādas spēlītes viņi tur spēlēja, un tur arī ripoja naudiņa, ko Putins nežēloja. Tāpēc tagad man ir grūti prognozēt Jordānijas nostāju,” teic Daukšts, “bet tieši no tās viss būs atkarīgs. Ja Jordānija atvērs savas debesis ASV iznīcinātājiem, Irānai nebūs nekādu izredžu. Taču arī amerikāņi nav muļķi: domāju, ka viņi piesola karalim Abdullam lielāku summu un lielāku atbalstu.”
Taču Irānai ir kāds ļoti spēcīgs arguments: ir palikušas sešas dienas līdz atombumbas urāna līmeņa pietiekamam daudzumam. “Patlaban strādā urāna bagātināšanas iekārtas, un jāgaida dažas dienas līdz urāna atombumbas izveidošanai. Bet ir viens faktors - Ķīna. Tā pieprasa Irānai apturēt šo bagātināšanu, nepieļaujot Irānai ražot atomieročus. Jāpaskaidro: Ķīna musulmaņu pasaulei ir ārkārtīgi naidīga. Ķīna nevēlas, lai kaimiņos tiktu izplatīti atomieroči, tā grib saglabāt savu monopolu Dienvidaustrumāzijā. Savukārt Krievija Ķīnai paliek kā tāda piepilsēta.”
Daukšts uzskata, ka Irāna beigu beigās “norīs” visus šos hanijas un deifus un neizbruks Izraēlai. “Ja “nenorītu”, viņiem sanāktu zaudēt daudz vairāk, jo Izraēla ir notēmējusi savas raķetes pret svarīgiem Irānas mērķiem,” spriež Daukšts.
