Jānis Sārts: Neesam "sulīgākais" mērķis, un tomēr jābūt modriem

© Dmitrijs Suļžics/MN

Sabotāžas tika plānotas arī Latvijā – pēc deviņu Krievijas spiegu aizturēšanas, kas notika Polijā, raidsabiedrībai TVN24 paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. “Tie ir Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas pilsoņi, iespējams, daži no viņiem savervēti no kriminālajām aprindām,” piebilda Tusks. Kāda ir “spiegu situācija” Latvijā?

Neesam “sulīgākais” mērķis

“Tie, kuri jau mēģināja Latvijā veikt sabotāžas, tika notverti,” sarunā ar “Neatkarīgo” skaidro Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors, “tie bija Okupācijas muzeja dedzinātāji, pieminekļu ķēpātāji. Tās, protams, ir salīdzinoši sīkas sabotāžas, patiesībā vairāk huligānisma izpausmes. Cik kopumā noķerti sabotāžu veicēji un spiegi - to drošības dienesti diez vai atklās.”

Sārts piebilst, ka “nelielie gadījumi”, protams, arī svarīgi, taču daudz nozīmīgāk ir sargāt kritiski svarīgos infrastruktūras objektus. “Pagaidām - par laimi - nekas nav noticis, nekas nav ziņots. Bet jau pirms kāda laika es teicu, ka šis gads būs tāds kā hibrīdkara iezīmēšanas laiks. Jābūt modriem,” viņš teic, “protams, mēs neesam tas “sulīgākais” mērķis, bet mēs varam būt viens no mērķiem.”

Sārts atgādina, ka ir kritiskās infrastruktūras objektu saraksts, kas dalās tādos, kam ir svarīga funkcionalitāte, un tādos, kas ir simboliski svarīgi. Un svarīga ir arī cīņa kiberjomā. Tur uzbrukumi - lielāki vai mazāki - notiek nepārtraukti, un kiberuzbrukumu ir bijis diezgan daudz. “Taču šie uzbrukumi nav tik veiksmīgi,” tā Sārts, “viens no veiksmīgajiem bija tad, kad komunikāciju operatora “Balticom” televīzijas kanālos astoņas minūtes tika rādīts kremļa propagandas saturs.”

Snaudošie aģenti - pamodušies?

Vai esam gatavi Krievijas spiegu sabotāžām? Atvaļinātais NBS ģenerālis Raimonds Graube “Neatkarīgajai” atbild: “Spriežot pēc tā, ka sabotāžas nav notikušas, var secināt: esam gatavi. Bet skaidrs, ka tādi mērķi sabotāžu organizētājiem ir, un tas jau ir izskanējis agrāk. Krievija šādā veidā mēģina saasināt situāciju NATO valstīs, īpaši tajās, kuras sniedz aktīvu palīdzību Ukrainai. Krievi šādā veidā gatavojas mums atriebties. Zināmā mērā tā ir arī signālu raidīšana, lai cilvēkos radītu iekšēju paniku un nedrošību.”

Graube uzskata, ka no šādām situācijām simtprocentīgi nebūs iespēju izvairīties, lai arī cik gatavi mēs tām būtu. “Var aktivizēties tādi kā vientuļie vilki, un te klasisks piemērs ir ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico, kura apsardzē bija ievērojams daudzums cilvēku. Un viņi nespēja nosargāt Fico no šāvieniem.”

Tomēr tas, ka Polijas premjers Donalds Tusks pabrīdināja Latviju par iespējamiem draudiem, ir apliecinājums NATO valstu kopībai. “To, ko vieni varbūt palaiž garām, to pamana citi un brīdina sabiedrotos. Neesmu nepamatoti optimistisks un nesaku, ka mēs nepiedzīvosim nopietnas sabotāžas, tomēr uzskatu, ka sistēma NATO ietvaros strādā pietiekami efektīvi, un līdz šim labākais apliecinājums tam - nopietnas sabotāžas Latvijā nav bijušas,” tā Graube.

Viņš arī piebilst, ka uzbrukumu mērķi var būt dažādi - sakot ar cilvēkiem, beidzot ar kritiskās vai jebkuras infrastruktūras objektiem: “Tas var būt arī sabiedriskais transports - lai skartu pēc iespējas lielāku skaitu cilvēku. Var cilvēkus ietekmēt arī psiholoģiski - lai viņi sajustu Krievijas “garās rokas” it kā nenovēršamo ietekmi.”

Graube uzskata, ka tas nebūs risinājums - pilnībā slēgt robežu ar Krieviju, liedzot šeit iekļūt spiegiem un sabotāžu “meistariem”: “Nedomāju, ka šie īpatņi nāk pāri Latvijas - Krievijas robežai. Viņi lielākoties atnāk, šķērsojot Šengenas zonu.”

Graube atgādina arī par snaudošajiem aģentiem. “Viņi ir vervēti pirms, iespējams, 30 gadiem - kā studenti, piemēram. Un vienā brīdī viņi tiek aktivizēti - tad, kad rodas vajadzība. Es nebūtu pārsteigts, ka šī vajadzība ir radusies tieši tagad,” teic Graube.

Krievijas “pasākumi” arī Lietuvā

Otrdien Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka arī Lietuvā varētu turpināties sabotāžas akti, ko veic Krievijas savervētas personas. Aizdomās par sabotāžas aktiem Polijā, kā jau minēts, aizturēti deviņi cilvēki - arī par lielveikala “IKEA” dedzināšanu Viļņā: naktī uz 9. maiju mēbeļu un mājas preču veikala “IKEA” noliktavā notika ugunsgrēks, kurā sadega daļa preču. Policija nešaubās, ka tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana.

Prezidents akcentēja, ka iedzīvotājiem jāsaprot ģeopolitiskā realitāte, kurā viņi dzīvo, un ir jādara viss, lai nepieļautu, ka “mūsu ienaidnieki mēģina destabilizēt mūsu iekšpolitisko situāciju”.

Nesen Varšava paziņoja, ka ir aizturēts vīrietis, kurš tiek turēts aizdomās par palīdzēšanu Krievijas izlūkdienestam sagatavot iespējamo uzbrukumu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Aizturēts arī Baltkrievijas pilsonis, kuru tur aizdomās par atbalstu martā Viļņā notikušajam uzbrukumam Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija tuvam draugam un sabiedrotajam Leonīdam Volkovam. Varšava arī aizturējusi divus Polijas pilsoņus, kas bija atbildīgi par uzbrukumu Volkovam.

Svarīgi: laikus reaģēt uz Krievijas “pasākumiem”

Savu komentāru par esošo situāciju mums atsūtīja arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

“Ar mērķi saglabāt savu varu un nespējot sasniegt savus mērķus Ukrainā tādā veidā un laikā, kā sākotnēji plānots, Putina režīms turpina uzturēt konfrontējošas attiecības ar rietumvalstīm un NATO, izmantojot dažāda rakstura mērķētus ietekmes pasākumus jeb hibrīdās metodes.

Ietekmes pasākumi ir neatņemama Krievijas hibrīdspēju sastāvdaļa, tie ir daudzveidīgi un nav piesaistīti kādai noteiktai jomai. Neraugoties uz dažādiem izpausmes veidiem un izpildītājiem, Krievijas ietekmes pasākumus ārvalstīs vieno kopīgi mērķi - viest nedrošību sabiedrībā, graut un kaitēt.

Kremlis ir definējis, ka tam jāgatavojas ilgtermiņa cīņai gan frontē Ukrainā, gan pret rietumvalstīm. Krievijas ietekmes pasākumi pakāpeniski kļūst biežāki un agresīvāki. Vienlaikus Rietumos ir būtiski pieaugušas spējas laikus atpazīt un adekvāti reaģēt uz Krievijas ietekmes pasākumiem, tādējādi mazinot iespēju, ka tie sasniegs Maskavas iecerētos mērķus.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sadarbībā ar partnerdienestiem aktīvi strādā pie apsteidzošas informācijas iegūšanas Latvijas drošības uzturēšanai un aizsardzībai. Informāciju par iespējamiem drošības riskiem SAB savas kompetences ietvaros likumā noteiktajā kārtībā regulāri un nekavējoties sniedz Latvijas augstākajām amatpersonām, kuru ziņā ir to izvērtēt un lemt par tālāko rīcību.”

Komentāri

15. maijā, sestdien notikušajā praidā piedalījās un gājiena pirmajās rindās soļoja panākumiem visbagātāko ministriju vadītāji – izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), satiksmes ministrs Kaspars Briškens (PRO) un kultūras ministre Agnese Logina (PRO). Jācer, ka tikpat atbildīgi šie ministri piedalījās arī 14. jūnija deportāciju upuru piemiņas pasākumos.