Aptuveni 200 cilvēku piketēja Rīgā, Līvu laukumā, protestējot pret Latvijas Televīzijas iecerēto un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) atbalstīto priekšvēlēšanu aģitāciju krievu valodā, kas ir klajā pretrunā ar likumu un Satversmi. Pikets izvērsās gana saturīgs.
Sākotnēji piketa dalībnieki, kuru rokās bija izteiksmīgi plakāti, sāka stāties iepretim SEPLP mītnesvietai, proti, namam, kura adrese ir Meistaru iela 10, taču Valsts policijas pārstāvis palūdza piketētājus pamest šo vietu - acīmredzot tāpēc, lai SEPLP darbinieki netraucēti varētu iekļūt savā darbavietā. “Jūs neesat pieteikuši piketu Meistaru ielā 10,” vicinot pieteikuma kopiju, savu policejisko taisnību mēģināja pierādīt policists, kaut gan pieteikumā bija ierakstīta minētā adrese.
Kamēr notika vārdu apmaiņa starp policiju un piketētājiem, nācās saprast, vai vārdu virknējums “pie Līvu laukuma Meistaru ielā 10” ir tas pats kas “Meistaru ielā 10 pie Līvu laukuma”. Nācās izmantot pastaigas elementus, lai piketētāji nestāvētu uz vietas kā mūris un netraucētu SEPLP darbiniekiem bez liekām neērtības jūtām ienākt “sabiedriskā” medija uzraudzības iestādē. Pastaigājoties visi smaidīja, bet apstāšanās brīžos dziedāja latviešu tautasdziesmas.
Tā kā runas nebija pieteiktas, gan profesore Ina Druviete, gan valodniece Janīna Kursīte, gan tiesību zinātņu doktore Kristīne Jarinovska, gan brīvības cīnītājs Jānis Rožkalns vienkārši sarunājās ar piketa dalībniekiem, paužot savu viedokli. Piketā piedalījās arī komponists Zigmars Liepiņš, Saeimas deputāts Edvins Šnore, RD deputāts Māris Mičerevskis, žurnālists Ansis Pūpols un daudzi citi.
Ina Druviete: “Tas ir likuma gara un burta pārkāpums kopš 1988. gada, turklāt šo noziegumu veic valsts institūcija - par mūsu nodokļu naudu uzturētā sabiedriskā televīzija, kā arī SEPLP, kas norobežojas no atbildības. Krievu valoda sabiedriskajos medijos ir pielīdzināma okupācijas piemineklim. Šis piemineklis ir jāgāž. Tāpēc mēs pieprasām LTV valdi atteikties no šī pazemojošā lēmuma, kas pirmām kārtām šķeļ Latvijas sabiedrību un pazemo Latvijas politiķus.”
Ina Druviete sazinājās ar SEPLP priekšsēdētāju Jāni Siksni, lai uzaicinātu viņu tikties ar piketētājiem, taču Sikšņa kungs atteicās to darīt. Piketa dalībnieki korī norūca: “Bail!” Iespējams, Sikšņa kungs patiesībā ir drosmīgs kā purva krupis, tikai pietrūkst argumentu, lai pierādītu, cik ļoti ir nepieciešama krievu valoda priekšvēlēšanu aģitācijā.
Pēc piketa Janīna Kursīte, Ina Druviete un vēl daži cilvēki devās ciemos pie Jāņa Sikšņa. Vēlāk no jēgpilnās sarunas iznākušie, atmetot ar roku, noteica: “Bezcerīgi!” Tas, ka notiks tieši tā, bija sagaidāms, bet jautājums paliek tikai viens: kam ir nepieciešama kaut kāda padome, kuras locīkļi saņem pieklājīgu algu, taču nespēj izdarīt tieši neko, lai nosargātu latviešu valodas suverenitāti, kaut arī likumi un Satversme ir šīs sargāšanas pamatā?
