Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas pakts ir izsaucis strīdus un neapmierinātību. Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija iesniedza Saeimas paziņojuma projektu par šo paktu. Saeimas vairākums to, protams, noraidīja, nevirzot izskatīšanai komisijā. Koalīcija ir vienota kā cementa bluķis – arī tad, ja bijušajiem konservatīvajiem spēkiem nākas norīt kādu nepieņemami liberālu krupi. Bet ko tik nesadarīsi politiskās vienotības vārdā.
NA frakcija savā paziņojumā pauž, ka ES jaunais migrācijas pakts, lai arī paredz virkni vajadzīgu reformu, nepietiekami risina migrācijas cēloņus, kā arī uzspiež dalībvalstīm neefektīvu regulējumu. “Šajā paktā ir paredzēts vienot sistēmu attiecībā uz migrantiem, kuri ieceļo valstī. Valsts izskata un noraida migrantu pieteikumus, lai viņi nevarētu mēģināt atkal ieceļot caur nākamo valsti. Tiek veidotas vienotas datu bāzes. Tāpat ir paredzētas raitākas izraidīšanas procedūras, izsūtīšana uz izcelsmes valstīm,” sarunā ar “Neatkarīgo” spriež Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA).
Taču ir negatīvie aspekti. Pret tiem ir iebildušas vairākas valstis. “Jautājumus esam aktualizējuši arī Latvijā,” tā Dombrava, “un tās ir problēmas, ko aktualizējām jau 2014./2015. gadā. Runa ir par obligātajām kvotām. Ir paredzēts, ka valstīm piespiedu kārtā nāksies uzņemt noteiktu cilvēku skaitu. Eiropas Savienība kādā brīdī var nolemt, ka Latvijai gadā jāuzņem, piemēram, 10 000 migrantu. Tad mums nebūs nekādas izvēles. Etniskā un sociālā ziņā tas mums radītu ļoti lielas problēmas.”
Bet ir piedāvāta alternatīva: par katru neuzņemto migrantu valsts iemaksā kopējā fondā 20 000 eiro. “Mēs varētu tikai sapņot, ka šādas summas tiek piešķirtas mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām,” ironizē Dombrava. Viņš uzskata: “Latvija tiktu nolikta izvēles priekšā - uzņemiet 10 000 migrantu vai maksājiet konkrētu naudas summu kopējā katlā, šajā gadījumā 200 miljonus eiro katru gadu. Šādiem soļiem ir milzīga ietekme uz finansēm un uz drošību. Liela daļa no tiem migrantiem, kuri ieceļoja 2015. gadā, bija ar problemātisku pagātni - viņi bija pastrādājuši terora aktus, radikalizējuši sabiedrību utt. Vai mums to visu vajag? Situācijā, kad mums pašiem savu problēmu ir diezgan? Domāju, ka mums to nevajag.”
Viņš uzskata, ka Latvijai vajadzētu solidarizēties ar tām valstīm, kuras pieturas pie noraidošas pozīcijas attiecībā uz migrantiem. “Ir jāizmanto visi līdzekļi, lai cīnītos pret šādu absurdu, ko uzspiež ES. Jāveido stipra robežapsardzība, spēcīga un konsekventa atgriešanas politika, vienota datu bāze,” teic Dombrava. NA virzīja lēmuma projektu, taču - kā jau teikts - koalīcija to noraidīja.
Acīmredzot ne tikai “Jaunā vienotība”, bet arī ZZS un “Progresīvie” pieturas pie tēzēm, ko pirms gada izteica toreizējā labklājības ministre Evika Siliņa (JV): “Darbaspēkam no trešajām valstīm jādod iespēja saņemt darba atļauju visā LV, ne tikai pie konkrēta darba devēja. To varam uzlabot, lai cilvēki vispār gribētu braukt uz LV. Mums ir vajadzīgi cilvēki, kas veido darba tirgu un uzlabo demogrāfiju.”
Nav skaidrs, kāpēc migrantiem vajadzētu gribēt uz šejieni braukt. Taču pilnībā skaidrs ir seksīgais mājiens par “demogrāfijas uzlabošanu”. Šos vārdus premjere Siliņa līdz pat šim brīdim nav nedz koriģējusi, nedz noliegusi. Tātad - viss spēkā! Gribas pajautāt Siliņas kundzei: par kādu demogrāfiju jūs domājat? Ja pareizi saprotu, par latviešu tautas ataudzi tagad vajadzētu rūpēties Nigērijas, Kenijas, Sīrijas, Marokas un Mumbujumbu republikas migrantiem?
Līdzīga retorika bija Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kuras lielākais “panākums” bija migrantu miljonu ielaišana Vācijā. Rezultāti bija baisi: strauji auga noziedzības līmenis, tostarp dzimumnoziegumu skaits. Bet Siliņa turpina. “Mums ir jābūt nedaudz atvērtākiem, ne tik bailīgiem,” teic Siliņa, vērtējot cilvēku bažas par migrantu iespējamo pieplūdumu. Nu redzam, ko šī “atvērtība” ir nodarījusi Vācijai, Zviedrijai un citām migrantu pārpildītajām valstīm.
“Migrācijas jautājumā “Jaunās vienotības” pozīcija man vienmēr šķitusi savāda. Sākumā viņi rūpīgi sekoja līdzi tam, ko runā un domā Merkele, atkārtojot viņas iegribas, nevis pievienojās tām valstīm, kas iebilda pret migrācijas politiku,” teic Dombrava. Jāpiebilst, ka šīs valstis ir Polija, Ungārija, Malta, Slovākija un Bulgārija.
Dombrava cer, ka šis migrācijas politikas jautājums pāries uz jauno Eiroparlamentu, kurā tomēr gaidāmas izmaiņas: “Domāju, jaunais parlaments būs krietni kritiskāk noskaņots pret visiem migrācijas jautājumiem.”
Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JV) ir daudz pielaidīgāks pret migrācijas paktu. “Šis pakts atbilst objektīvajai situācijai. Latvija, runāsim atklāti, piekāpjas, jo mūs jau kādu laiku apdraud Krievija caur Baltkrieviju. Ja šīs bēgļu plūsmas palielinās, mūsu interesēs ir, lai migranti šeit nepaliek, bet lai tiek novirzīti uz citu valsti,” teic Latkovskis.
Viņš netic, ka ES varētu mūs varētu piespiest gadā uzņemt 10 000 migrantu: “Mēs neesam federatīva valsts. Nereti par kādiem pārkāpumiem tiek iesākta procedūra, dažkārt mēs piekāpjamies, uzsākam pārkāpuma procedūru un mēģinām aizstāvēties. Ne jau vienmēr mēs maksājam sodus.”
Latkovskis stāsta: “Beidzot Eiropa ir vienojusies, ka migrantus nevis pa taisno laidīs iekšā, bet būs speciālas nometnes, tādas kā drošības ventiļi, bet tos nedrīkst saukt par filtrācijas centriem. Eiropas kreisie sākumā bija nikni, negribēja to atbalstīt. Šajās nometnēs būs stingri noteikumi, pirkstu nospiedumu ņemšana utt. Domāju, ES vajadzētu stingrāk vērsties pret Krieviju, kas veicina bēgļu plūsmu palielināšanos.”
Un kāpēc tad nevēršas? “Atceraties, cik ilgs laiks pagāja, kamēr Makrons saprata, ka no sākotnējā mērķa - neļaut Ukrainai zaudēt - jāiet uz pavisam citu mērķi: jāpalīdz Ukrainai uzvarēt. Pusotrs gads,” atgādina Latkovskis. Acīmredzot Eiropas Savienībai garš kakls: kamēr līdz smadzenēm nonāk vajadzīgais signāls, paiet ilgs laiks. Tāpēc iespējams, ka signāls par migrantu nevajadzību kādreiz nonāks arī līdz ES pārvaldītāju smadzenēm.
