Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīcībspēju apsmaida daudzi politikas vērotāji, tikpat daudziem rodas jautājumi par tās (ne)efektivitāti, ja runa ir par fašistiskās Krievijas visatļautības pieļaušanu – nekautrēsimies no šiem vārdiem – ar ANO akceptu. Uzdevu konkrētu jautājumu Katrīnai Kaktiņai, vēstniecei pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās. Pārstāvniecība atrodas Vīnē.
Jautājums: “Kādas ir jūsu iespējas kā Latvijas pārstāvei ANO ietekmēt šīs organizācijas dienaskārtību? Proti, tās attieksmi pret Krievijas asiņaino agresiju Ukrainā. ANO klusē, ANO ir vienalga - tāds ir iespaids.”
Katrīna Kaktiņa atbildēja: “Sākšu ar to, ka ANO Vīnē ir sava specifika - ANO Birojs Vīnē koncentrējas uz noziedzības apkarošanas, krimināltiesību un narkotiku tematiem. (..) Vienlaikus Vīnē atrodas arī citas ANO sistēmas organizācijas, piemēram, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA).
Un veidi, kā mēs varam un kā mēs ietekmējam šo organizāciju darba kārtību, jo īpaši attiecībā uz Krievijas karu pret Ukrainu, ir vairāki.
Tikt ievēlētiem šo starptautisko organizāciju struktūrās. Kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka pilna apmēra karu pret Ukrainu, šim mērķim ir vēl viens aspekts - izolēt Krieviju un Baltkrieviju. Un tas ir bijis veiksmīgs ne tikai Ukrainu atbalstošajām valstīm kopumā, bet arī Latvijai.
Piemēram, 2022. gada martā es pieteicos kandidēt pret Krievijas diplomātu ANO struktūrā ar saīsinājumu FINGOV. Tas ir salīdzinoši nesen izveidots formāts, kuru vada piecas valstis - pa vienai no katra ģeogrāfiskā reģiona - un kurš saved kopā ANO administrāciju Vīnē un dalībvalstis, sniedzot padomus un izsakot viedokļus administratīvos, finanšu, cilvēkresursu un citos jautājumos.
Kopš tā izveidošanas Austrumeiropas grupu (kurā ir arī Latvija) pārstāvēja Krievijas diplomāts. Taču Latvijai izdevās savākt ANO dalībvalstu atbalstu, lai 2022. gadā ievēlētu mani (33 balsis), Krievijas kandidātam šajā cīņā zaudējot (sešas balsis). Otrajā kārtā, kurai bija jānotiek mēnesi vēlāk, Krievijas kandidāts atkāpās. Krievija vairs nav mēģinājusi iekļūt atpakaļ šajā ANO struktūrā.
Līdzīgi pirms pāris nedēļām, Latvijai apvienojot spēkus ar Albāniju, izdevās izolēt Baltkrieviju ANO Noziedzības novēršanas un krimināltiesību komisijā, kas ir otra no divām lielākajām ANO struktūrām Vīnē. Baltkrievija bija bijusi šīs struktūras dalībvalsts jau piecus termiņus, taču šajās vēlēšanās, kas notika 9. aprīlī ANO Ņujorkā, ar 45 balsīm Albānijai, 42 balsīm Latvijai un 17 balsīm Baltkrievijai, Latvijai (un Albānijai) tiekot ievēlētai, izdevās Baltkrieviju izolēt.
Tajos gadījumos, kad Latvija nav kādas struktūras dalībvalsts un tās iespējas individuāli ietekmēt tās darba kārtību var būt ierobežotas, tas tiek darīts kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm, kas šajās struktūrās ir ievēlētas. Piemēram, atbalstot to virzītus rezolūciju vai lēmumu projektus. Attiecībā uz rezolūcijām un lēmumiem būtisks elements ir taktikas izvēle, lai nodrošinātu maksimālu atbalstu rezolūcijām, kas tieši norāda uz Krieviju kā agresoru, bet panākot, ka Krievijas virzītām rezolūcijām nav pietiekama atbalsta no citām dalībvalstīm.
Jebkurā gadījumā, lai arī, piemēram, ANO sanāksmju Vīnē tematika var būt specifiska, Latvija savos nacionālajos paziņojumos vai kopīgos ES paziņojumos vienmēr uzsver to, kā Krievijas karš pret Ukrainu negatīvi ietekmē ikvienu dzīves jomu Ukrainā. To dara arī daudzas citas valstis. Ja, piemēram, ANO divas lielās struktūras sedz jautājumus, kas ir citu nozaru ministriju kompetencē, Starptautiskajā atomenerģijas aģentūrā (IAEA) ikvienā konferencē un Valdes sēdē Latvija (šobrīd nav Valdes dalībvalsts, taču tai ir tiesības izteikties) saka runu, atgādinot savu stingro pozīciju un atbalstu Ukrainai, nosodot Krieviju un izgaismojot notiekošo.
Jāatzīmē arī, ka IAEA ir ļoti aktīva attiecībā uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ir izveidota IAEA misija - katrā Ukrainas atomelektrostacijā atrodas vairāki organizācijas eksperti, kas regulāri sniedz informāciju par tur notiekošo. IAEA Ģenerāldirektors regulāri gatavo ziņojumus par paša un ekspertu novēroto, kas tiek izskatīti Valdes sēdēs, kā arī tiek sniegta regulāra informācija plašsaziņas līdzekļos.
(..) Vēl viena iespēja, kā izgaismot un informēt citus par Krievijas karu Ukrainā, ir tā saucamie blakus pasākumi. Ar šo esam bijuši aktīvāki citā organizācijā Vīnē - EDSO.
Latvija arī ir Ukrainas draugu grupā ANO Vīnē, kas pēc nepieciešamības sanāk kopā, lai runātu tieši par šo jautājumu - kā vislabāk atbalstīt Ukrainu tieši ANO Vīnē, koordinētu aktivitātes.
Kopumā vērtējot, lai arī varētu šķist, ka tieši ANO Birojs Vīnē kā organizācija jeb Sekretariāts nav tik ļoti redzami un dzirdami publiski attiecībā uz Krievijas agresijas karu Ukrainā, kas lielā mērā saistīts ar jau iepriekšminēto ANO Biroja Vīnē tematisko specifiku, ļoti daudzas dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, tur Ukrainu un tās intereses augstu darba kārtībā, neļaujot nevienam par to aizmirst, atgādinot par notiekošo jebkurā no tematiskajām sanāksmēm. Latvija ar savu stingro nostāju noteikti ir zināma un pamanīta. Bet visefektīvāk mēs varam panākt vēlamos rezultātus kopā ar citām valstīm, tāpēc regulārai sadarbībai ir ļoti liela loma mūsu darbā.
Savukārt IAEA ir ļoti vokāla par Ukrainas atomelektrostaciju drošību, šis jautājums ir regulārā darba kārtībā, ir sasauktas arī īpašas valdes sēdes tieši par kodoldrošību Ukrainā, IAEA misijas Ukrainā atbalsta un finansē daudzas dalībvalstis.”
Nav iemeslu apšaubīt Katrīnas Kaktiņas rakstīto, kas attiecas uz pārstāvniecības darbu. Taču pašai “galvorganizācijai” - ANO - prezidējot Antonio Guterešam, raksturīgas lielākoties “dziļas bažas” un “stingrs nosodījums”. Viss, protams, vārdos, ne darbos.
2022. gada martā ANO aizliedza saviem darbiniekiem Krievijas agresiju pret Ukrainu dēvēt par karu vai iebrukumu, par spīti Ģenerālās asamblejas balsojumam, klaji nostājoties agresora pusē. ANO darbiniekiem ieteikts lietot eifēmismus - “konflikts” vai “militārs uzbrukums” - tā vietā, lai nosauktu karu par karu, kas jau tolaik bija prasījis simtiem civiliedzīvotāju dzīvības un licis diviem miljoniem cilvēku doties bēgļu gaitās. ANO sabiedrisko attiecību departamenta darbinieki, kā ziņoja laikraksts “The Irish Times”, bijuši instruēti Ukrainā notiekošo nesaukt par karu, kā arī nepievienot Ukrainas karogu saviem sociālo mediju profiliem.
Nākamā gada februārī ANO Ģenerālā asambleja vēlreiz - ar pārliecinošu balsu vairākumu - nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Rezolūcijā Maskavai tika pieprasīts nekavējoties izvest savu karaspēku no kaimiņvalsts.
Par “juridiski nesaistošo” (!) dokumentu nobalsoja 141 dalībvalsts, septiņas balsoja pret, bet 32 valstis atturējās. Uz šo “nosodošo dokumentu” Maskava, protams, uzšķaudīja.
2024. gada janvārī ANO tribīnē kāpa Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs, aicinot ukraiņus padoties. Pretējā gadījumā viņš draudēja iznīcināt visus, kuri uzdrošināsies pretoties Krievijas agresijai. Viņam arī pietika cinisma piebilst, ka pēc “specoperācijas” mērķu sasniegšanas ukraiņi un krievi dzīvos mierā un saticībā “kā brāļi”.
Pērnā gada septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ANO Drošības padomes sanāksmē mudināja atņemt Krievijai veto tiesības šajā padomē, jau kuru reizi skaidrojot, ka iebrukums Ukrainā ir Krievijas noziedzīgs un neizprovocēts karš, lai sagrābtu Ukrainas teritoriju un resursus. “Veto tiesības agresora rokās ir tas, kas ir iedzinis ANO strupceļā,” viņš atgādināja, “un ir neiespējami apturēt karu, jo agresors vai tie, kuri attaisno agresoru, visiem centieniem uzliek veto,” teica prezidents, vēl arī atgādinot, ka veto tiesības piederēja Padomju savienībai kā vienai no Otrā pasaules kara uzvarētājiem un ka Krievija tās patiesībā ieguva ar dažādu aizkulišu manipulāciju palīdzību.
Tāpēc tagad tas ir “iespējamais - neticamais”, ka Apvienoto Nāciju Organizācijā tiek atļauts runāt gan Vasilijam Nebenzjam, Krievijas pastāvīgajam pārstāvim ANO, gan agresorvalsts ārlietu ministram
Sergejam Lavrovam. Vēl vairāk - ne tikai runāt un izplatīt klajus melus, bet arī uzlikt liegumu dažādiem ANO lēmumiem. Ar abiem teroristu valsts pārstāvjiem draudzīgi sarokojas Guterešs, un nevienam nav nekādu tiesību vai jelkādas vēlmes ANO ģenerālsekretāram kaut ko aizrādīt. Ne velti ANO nereti tiek dēvēta par Apvienoto nespējnieku organizāciju, jo tā neko nespēj izdarīt pret okupantu valsti un tās atbalstītājiem.