Sausais atlikums no veiksmīgi saorganizētā “seksa skandāla” Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (JVLMA) ir rektora Guntara Prāņa piespiedu aiziešana no amata, divu pasniedzēju patriekšana, flautistes Ilonas Meijas ielikšana rektora pienākumu pildītājas amatā. Bet kā policijai veicas ar pierādījumu iegūšanu lietā par pasniedzēju uzmākšanos studentēm? Pagaidām nekā. Vismaz Māris Kupčs – kā iespējamais uzmāceklis – vēl ne reizi nav saukts uz pratināšanu. Toties linča tiesa darbojas bez aizķeres.
Par jauno rektora pienākumu pildītāju - Ilonu Meiju - studentiem vēl nav īsta priekšstata, jo būt par labu pasniedzēju un mūziķi - tā ir viena lieta, savukārt būt par administratīvo vadītāju - pavisam “cita opera”. Pati Meija esot paudusi, ka vairāk strādāšot, mazāk runāšot.
Mūzikas akadēmijas administratīvais korpuss arī ir neziņā par to, ko gaidīt no vietas aizpildītājas: var teikt, ka daudzi tagad “sēž uz koferiem”. Kāda darbiniece izteicās, ka Prānis bija pirmais rektors, kurš administratīvā korpusa darbiniekus uzskatīja par cilvēkiem.
“Sejugrāmatā” jeb “Facebook” lasāms, ka Meija ir partijas “Progresīvie” atbalstītāja. Tad nav brīnums, ka Kultūras ministrija, ko vada partijas “Progresīvo” biedre Agnese Logina, partijiski atbalsta Meiju.
Akadēmijā cirkulējušas vairākas vēstules - viena, ko parakstījuši Guntara Prāņa aizstāvji, otra - kas apsūdz Māri Kupču, vēl kāda cita - ar aizstāvības vārdiem Kupčam. Taču vēstuļu parakstītāji, baidoties no oponentu zākām, nevēlas sevi publiskot. Bailes šobrīd ir raksturīgākās emocijas Mūzikas akadēmijā.
Neizturot spiedienu, no amata tomēr atkāpās Guntars Prānis. Pirms tam Prānim tika pārmests, ka viņš neesot neko darījis studenšu aizstāvībai, kaut gan esot zinājis par (it kā) notiekošo uzmākšanos. 12. aprīlī Mūzikas akadēmijas darbiniekiem tika izsūtīta vēstule ar skaidrojumu par to, kā reaģējis un ko darījis Guntars Prānis.
Vēstulē rakstīts, ka janvāra beigās tika saņemts pirmais iesniegums par iespējamo uzmākšanos studentei. “22.01.2024. iesniegums tiek reģistrēts Rektorāta birojā; 23.01. notiek rektora saruna ar vainoto pasniedzēju, tiek uzdots vienas darba dienas laikā sniegt paskaidrojumu; 23.01. ir sagatavots rīkojuma par uzvedības noteikumiem JVLMA projekts; 05.02. JVLMA Studējošo pašpārvalde informē rektoru, ka ir veikusi anonīmu studējošo aptauju, un dalās ar aptaujas atbildēm; 08.02. rektors izdod rīkojumu par JVLMA darbinieku uzvedības noteikumiem; 19.02. notiek JVLMA Ētikas komisijas sēde, kurā tiek uzklausītas abas puses un pieņemts lēmums 22.01. iesnieguma sakarā. 21.02. rektors pieprasa paskaidrojumus no tiem pasniedzējiem, kuri minēti Studējošo pašpārvaldes veiktajā aptaujā; 21.02. JVLMA Senātā notiek diskusija par šajā jautājumā paveikto. 27.02. rektors tiekas ar Senāta priekšsēdētāju I. Meiju, akadēmiskā darba prorektoru V. Bernhofu un juristi I. Kalniņu, informējot par Ētikas komisijas lēmumu, rektora lēmumu par disciplinārsodu attiecībā uz konkrēto pasniedzēju, kā arī to, ka visi pārējie pasniedzēji noliedz tiem anonīmajā aptaujā izvirzītās apsūdzības.”
Un tā tālāk. Pasākumu, ar kuriem visos iespējamajos veidos tika mēģināts labot situāciju, ir desmitiem. Ieskaitot to, ka rektors Valsts policijai uzrakstīja iesniegumu par LTV raidījumā “Kultūršoks” redzēto. Vienvārdsakot, šopavasar notika viss, izņemot normālas, sabalansētas mācības. Visi, kā mēdz teikt, joprojām ir “uz nerviem”. Jo, raugi, tika saņemti trauksmes cēlāju ziņojumi, kuros norādīti pārkāpumi, kas notikuši laikā no 2013. līdz 2021. gadam. Un kāpēc ne laikā no 1955. līdz 1965. gadam?
Vēl ir septiņi rektoram adresēti iesniegumi, no kuriem divi ir par “trešo personu” pārstāstītu pieredzi; viens ir par pieredzi pirms 20 gadiem un citā institūcijā; viens ir tāds, kurā ir neskaidra pārkāpuma būtība, vainīgā persona un pārkāpuma izdarīšanas laiks utt. Nē, nu nopietni? Interesanti, kurš to visu diriģē, kurš ir šā greizā ansambļa vadītājs?
Rektors Prānis ir aizdabūts prom no rektora amata. Visticamāk, akadēmijā nekad neatgriezīsies senās mūzikas pētnieks, Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs - kāda studente viņu apsūdz nepieļaujamā uzmācībā. Apsūdz bez pierādījumiem, protams. Bet linčotāji var līksmot: tiek atcelti koncerti ar Māra Kupča piedalīšanos, Mūzikas akadēmija ir dzēsusi no interneta cildinošus ierakstus par mūziķi. Viens no tiem sākās ar vārdiem “Māris Kupčs mūziķa gaitas sācis kā kordiriģents, kopā ar paša dibināto kori “Balsis” 10 gadu garumā gūstot neskaitāmas uzvaras starptautiskos konkursos…” - kam gan tas vairs vajadzīgs, vai ne?
Sazinājos ar Māra Kupča kolēģēm un bijušajām studentēm. Man ir zināmi abu jauno sieviešu vārdi, taču viņas izvēlējās runāt anonīmi - bailēs no iespējamām represijām.
Viena no viņām, sauksim viņu par Anitru, izstāstīja: “Es jau kādu laiku vairs neesmu studente. Zinu, ka savulaik Mārim Kupčam bija konflikts ar kādu studenti, kura regulāri kavēja stundas. Un tad nāca apvainojumi par uzmākšanos… Tad jau mērķtiecīgi tika akumulētas dažādas baumas. Piemēram, par kaut kādām nepiedienīgām dāvanām un piedāvājumiem pārgulēt, “citādi tev nebūs koncerti”. Kas ir jāsalietojas, lai kaut ko tādu varētu izdomāt?! Kurš pasniedzējs varētu atļauties kaut ko tādu? To taču pie pilna prāta esošs indivīds pat nevar atskaņot.”
Tagad apsūdzētāji akcentē Māra Kupča it kā veikto mobingu un bosingu pret studentēm, jo seksuāla uzmākšanās vairs “nerullē” - to nevar pierādīt. “Tagad Kupču mēģina pataisīt par emocionālo varmāku,” turpina Anitra, “bet es esmu sešus gadus pie viņa mācījusies, un es, visticamāk, neizvēlētos studēt maģistrantūrā, ja Kupčs būtu izturējies pret mani emocionāli varmācīgi.”
Anitra domā, ka vēršanās pret Kupču ir ar nolūku atbrīvot sev skatuvi, nostumjot no tās pašu Kupču, lai veidotu savus projektus. “Bet nav jābaidās no konkurences! Lai taisa labākus projektus. Tie, kuri piedalījās Kupča projektos, taču saņēma honorāru, bet tagad runā par mobingu un seksuālu uzmākšanos,” Anitra ir sašutusi.
Anitra uzskata, ka Latvijā lieliski darbojas “cancel culture” - atcelšanas kultūra. “Tas, kas notika akadēmijā ar rektoru un pasniedzējiem, bija prettiesiski. Cilvēki vienkārši tika izsvītroti. Bet mēs, mūziķi, neesam pasargāti no tādām lietām. Tie, kuri apsūdzēja pasniedzējus, dzīvo savā nesodāmībā, sak, mēs varam teikt jebko, nekas par to mums nebūs. Un vai studentu pašpārvaldes locekļi nesaprata, ka viņi runā akadēmijas vārdā, nevis kā individuālas personas? Tas nav tāpat kā paklačoties ar draudzenēm. Viņi sačakarēja cilvēkiem dzīvi.”
Anitra piebilst, ka viņa tagad neietu studēt uz akadēmiju, zinot visu, kas tur noticis. Taču vairāk par visu viņu fascinē kultūras ministres attieksme: “Izrādās, mēs dzīvojam beztiesiskā valstī, kurā cilvēkus var atlaist no darba bez jebkādiem pierādījumiem. No kultūras ministres puses - izcila tiesiskuma principu ievērošana,” tā Anitra.
Otrā sieviete, sauksim viņu par Gerdu, izstāstīja: “Tās apsūdzības pret Māri Kupču ir pilnīgas muļķības. Kopā ar Māri strādāju vairāk nekā desmit gadus. Tie nav tādi projektu darbi, kurus veic tikai vienreiz gadā. Mums bieži ir mēģinājumi, un es redzu viņa attieksmi pret citiem mūziķiem, ne tikai pret mani vien. Jā, viņš ir prasīgs, tas daudziem var nepatikt. Bet lai viņš pārkāptu kādas robežas - tā nekad nav bijis. Toties viņš vienmēr ir iestājies par to, ka nedrīkst darīt slikti.”
Gerda uzskata, ka tas ir briesmīgi, kas notiek ar Mūzikas akadēmiju: “Mācību process ir apturēts, neviens nesaprot, ko darīt. Pēc skandāla es vairs nestrādāju akadēmijā, es to nespēju. Instrumentālistiem varbūt ir citādi, bet mums, dziedātājiem, ir tā, ka balss ir mūsu daļa, līdz ar to - ja kaut kas ir slikti, ja darbā neizveidojas labas attiecības, mēs nevaram padziedāt. Tas, kas tagad uzgāzts akadēmijai, dara tai postu. Nezinu, kas tam visam pamatā - iespējams, politika. Manuprāt, mērķis bija mainīt augstskolas vadību, lai vietā dabūtu pielaidīgākus cilvēkus. Zinām, ka Guntars Prānis ir ļoti principiāls, godīgs cilvēks. Un man ir žēl, ka tika nomests rektors, kurš darīja visu akadēmijas labā.”
Gerda ir novērojusi, ka mūsdienās studentiem ir dažādas tiesības, bet nav nekādu pienākumu. “Arī šajā “seksuālās uzmākšanās” skandālā: ir kaut kāds studentes stāsts bez pierādījumiem, kam visi notic, bet pasniedzēja teiktajā pat neieklausās. Mārim Kupčam šobrīd sabeigta dzīve - ar kādu nepierādītu lietu. Viņam bija ļoti daudz koncertu saplānots, tagad tos atceļ,” teic Gerda, “un tas ir ļoti netaisnīgi.”
Ceram, ka abas liecinieces, kuras lūdza savu identitāti šajā publikācijā neatklāt, būs gatavas sniegt oficiālas liecības izziņas iestādēm.
