“Esam pietuvojušies konstitucionālajai krīzei,” ir pārliecināts politologs Filips Rajevskis, vērtējot kārtējo skandālu, kas skāris “Jauno vienotību”. Partijas nu jau bijušais ģenerālsekretārs Artis Kampars esot mēģinājis mainīt Saeimas vēlēšanu rezultātus – tā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja uzņēmuma SOAAR līdzīpašnieks Renārs Kadžulis.
Nule slavenības statusu ieguvis uzņēmums SOAAR, kas palīdzējis Saeimas, kā arī citu vēlēšanu un referendumu balsu skaitīšanā. Šis uzņēmums radījis specifisku virzienu - tā dēvēto tehnisko redzi: cilvēka redzes īpašības tiek pārvērstas algoritmos, ar kuru palīdzību tiek automatizēti dažādi procesi, tostarp - tiek saskaitītas vēlēšanu biļetenu balsis. Bet ne jau šī jaunradītā sistēma ir nesusi uzņēmumam slavu.
Sarunā ar “Neatkarīgo” programmēšanas uzņēmuma SOAAR līdzīpašnieks Renārs Kadžulis izstāstīja: “2010. gadā uzzināju, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) meklē risinājumu, kā optimizēt balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos. Tas bija sarežģīts manuāls process, kas sastāvēja no vairāk nekā desmit posmiem, kas aizņēma 20-22 stundas. Viena šāda darba stunda visos iecirkņos kopā izmaksāja ap 35 000 latu. Balsu skaitīšana vienās Saeimas vēlēšanās izmaksāja ap 770 000 latu, tātad - ap miljonu eiro. Skaitīšana notika naktī - tas bija smags darbs. Tie bija provizoriskie rezultāti, un pēc tam CVK mēnesi tos pārbaudīja. CVK vēlējās šo procesu optimizēt, padarīt to caurspīdīgāku un lētāku.
Mēs atnācām uz CVK ar risinājuma prototipu. Klātesošajiem izdalījām biļetenus, visi nobalsoja, mēs ielikām biļetenu kaudzi skenerī, nospiedām pogu, un visu acu priekšā balsojumi tika saskaitīti, arī visi plusi un svītrojumi. Tiklīdz viss ir saskaitīts, vēlēšanu protokoli automātiski nonāk Rīgā, CVK. CVK to novērtēja: tas ir tieši tas, ko mēs meklējām, viņi teica. Šāda sistēma būtiski samazināja izmaksas.
Mūsu radītā sistēma pirmoreiz tika izmantota 2011. gadā - kad Zatlers iniciēja referendumu, pēc kura bija jānotiek ārkārtas vēlēšanām. Parasti vēlēšanas tiek gatavotas 18 mēnešus, toreiz tās vajadzēja sagatavot divu mēnešu laikā. Referenduma balsu skaitīšana izmaksāja aptuveni 80 000 eiro, vēlēšanu balsu skaitīšana - ap 60 000 eiro. Nevis miljonu. Nākamais referendums bija 2012. gadā - par valodu. Tas izmaksāja ap 28 000 eiro. “Skaitījām” arī visas turpmākās vēlēšanas.”
2011. gada ārkārtas parlamenta vēlēšanās “Vienotība” ieguva 20 mandātus, tā bija trešā lielākā frakcija Saeimā. Pēc diviem mēnešiem notika “Vienotības” kongress, kurā pārvēlēja partijas vadītāju un vadības struktūras. Gan Saeimas ārkārtas vēlēšanās, gan “Vienotības” kongresā balsu skaitīšanai tika izmantota sistēma “Balsis”, ko nodrošinājis uzņēmums SOAAR.
Šā uzņēmuma pakalpojumus iekšējo vēlēšanu rīkošanā “Vienotība” izmantoja astoņus gadus. Tas kopumā izmaksāja vairāk nekā 20 tūkstošus. Taču “Vienotība” - ja ticam Renāram Kadžulim - par to nav samaksājusi nevienu eiro. Jāpiebilst, ka SOAAR astoņu gadu laikā nodrošinājis 47 vēlēšanu procedūras 13 “Vienotības” pasākumos - astoņās kopsapulcēs un piecos Rīgas nodaļas kongresos.
2020. gadā Kadžulim apnika situācija ar nesaņemto naudu, un viņš atteicās skaitīt balsis “Vienotībai”. Nebija ilgi jāgaida: drīz viņam sākušās problēmas ar tiesībsargājošajām iestādēm: tagad viņš ir ierauts četros kriminālprocesos. Viens no tiem jau nodots prokuratūrai, jo izmeklētāji uzskata, ka uzņēmums SOAAR ir nodarījis valstij 56 000 eiro zaudējumus. Kādā veidā - nav saprotams.
Bet - jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni. Raidījumā “Kas notiek Latvijā?” Renārs Kadžulis izstāstīja kaut ko daudz kriminālāku: “Bija daudz dīvainību. “Vienotība” uzvedās, es teiktu, kā politiskie reketieri. 2014. gada Saeimas vēlēšanās, vēlēšanu naktī, pēkšņi man zvana Artis Kampars, izsauc ārā un saka tā - izskatās, ka mūsu priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa netiks ievēlēta. Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta. Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] teica - nu tad būs visādi.”
Kā ir “visādi”, neviens īsti nezina, turklāt Kadžulis diez vai spēs pierādīt, ka Kampars patiešām tā teicis - neviens taču klāt nebija, kaut gan Kampara satraukums ir gluži saprotams. Kadžulis gan apgalvo, ka viņš par šiem tekstiem ir ziņojis gan KNAB, gan SAB, bet nevienam tas nav bijis “interesanti”.
Savukārt KNAB apgalvo, ka līdz šim birojs nav saņēmis nevienu iesniegumu no uzņēmēja Renāra Kadžuļa vai kādas citas personas saistībā ar iespējamu 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu.
To pašu stāsta arī SAB, proti, ka no Kadžuļa birojs nav saņēmis oficiālu iesniegumu saistībā ar iespējamu 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu vai mēģinājumiem to darīt. Šāds iesniegums nav saņemts arī no viņa pārstāvētā uzņēmuma SOAAR. Par konkrēto tematiku SAB nav saņēmis arī nevienu anonīmu iesniegumu.
Faktiski runa šajā gadījumā vairs nav tikai par “Jauno vienotību”. Runa jau ir par valsts pārvaldi un valsti kā tādu. Pat ja Kadžulis fantazē par nakts sarunām ar Kamparu, ir pieļauta iespēja, ka VAR NOTIKT vēlēšanu rezultātu viltošana. Tā ir valsts diskreditācija. Protams, ir iespējams arī tas, ka šis skandāls ir iniciēts, lai mazinātu “Jaunās vienotības” vērtību pirms Eiroparlamenta vēlēšanām.
Politologs Filips Rajevskis situāciju vērtē visai skarbi: “Tā vairs nav “Vienotības” krīze. Šī situācija jau “velk” uz politisko, uz valsts krīzi. Kamēr bija runa par aplokšņu algām un vēl kaut ko, varējām runāt par to, ka viena politiskā partija - vadoša un ietekmīga - ir sašmucējusies. Pieņemsim, ka šīs partijas pārstāvji neko reāli nav ietekmējuši, bet prātā tomēr bija ienācis, ka varētu kaut ko tādu izdarīt, vai ne?”
Būtībā tā ir Satversmes līmeņa problēma, uzskata Rajevskis. “Satversmē rakstīts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, un vēlēšanas ir šīs varas realizācijas mehānisms. Pat ja šīs ziņas par prasību mainīt vēlēšanu rezultātus ir nepatiesas, situācijā, kad valdības un parlamenta reitingi ir ļoti zemi, tā ir ļoti laba augsne valsts diskreditācijai. Šo situāciju atrisināt ir hipersvarīgi. Pretējā gadījumā - valstij sāk zust pamati. Ja cilvēki sāks neticēt vēlēšanām, tad mēs nonāksim līdz Krievijas līmenim, kur - kā mēs zinām - tiek falsificēti vēlēšanu rezultāti. Tiek grauti valsts konstitucionālie pamati.”
Rajevskis spriež, ka šajā gadījumā nevarēs vienkārši atmest ar roku, sakot, ka uzņēmējs tur kaut ko samurgoja. “Cilvēki no visdažādākajiem slāņiem, pat tādi, kuri neinteresējas par politiku, zina par šo gadījumu, un tas viņus uztrauc. Tieši tāpēc tā nav vienas partijas krīze. Ja “Vienotība” apgalvos - Kadžulis melo, tai neviens neticēs.”
Rajevskis ir pārliecināts, ka krīze ir jau kopš novembra, kopš Kariņa lidināšanās sākuma, tā rada labvēlīgu augsni ārējo spēku operācijām. “Taču nedomāju, ka šo krīzi provocē ārējie spēki. Cilvēki, par kuriem runājam, ir vietējie. Protams, tie, kuri dzen populāro naratīvu par “neizdevušos valsti Latviju”, izdarīs visu, lai sāktu šūpot mūsu valsts kārtību - tieši uz šo skandālu bāzes. Viņi nebūs šūpošanas sākums, viņi tikai paturpinās šo skandālu saturu.”
“Manuprāt, šis jau ir Valsts prezidenta jautājums,” uzskata Rajevskis, “jo ir runa par nacionālo drošību. Ir mums Nacionālās drošības padome, kur Edgars Rinkēvičs ir priekšsēdētājs. Ir jāmeklē stūrakmens, kuram visi uzticas, un uz viņa pamata jāatjauno uzticība visam pārējam. Visvairāk uzticas tieši Valsts prezidentam.”
Valsts prezidents ir reaģējis uz “Jaunās vienotības” kārtējo skandālu: Edgars Rinkēvičs lūdzis ģenerālprokuroru Juri Stukānu veikt pārbaudi par iespējamo iejaukšanos 2014. gada Saeimas vēlēšanās.
Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš ir izbrīnīts par ko citu: “Mani šajā gadījumā pārsteidz KNAB. Esmu pats redzējis - daudzos gadījumos KNAB nekavējoties veic kratīšanu, aizturēšanas, bet tagad notiek tikai kaut kāda resoriskā pārbaude par SOAAR izstrādātās informācijas tehnoloģiju sistēmas, iespējams, nelikumīgu izmantošanu partijas “Vienotība” kongresos. Tas ir absurds, jo resoriskā pārbaude ir paredzēta tam, lai kaut ko noraktu, nevis atklātu.”
Vārpiņš ir skeptisks par to, ka tiks izmeklēts un atklāts pēdējais “Jaunās vienotības” skandāls: “Valdošā koalīcija, manuprāt, kontrolē visas tiesībsargājošās iestādes, līdz ar to - kāds gan var būt rezultāts?” Un tomēr ko vajadzētu darīt “Jaunajai vienotībai” tagad? “Nevajadzētu imitēt kaut kādu “iekšējo izmeklēšanu” - lai ļauj strādāt tiesībsargājošajām iestādēm, kurām arī nevajadzētu imitēt strādāšanu. Visu var atklāt, tikai ierosinot kriminālprocesu. Bet muļķīgi, ka tas viss notiek esošajā ģeopolitiskajā situācijā, un tas viss varētu būt saistīts arī ar mērķi - vājināt valsts varu un radīt Latvijā nestabilitāti. Ja šis gadījums netiks rūpīgi izmeklēts, ja netiks izdarīti secinājumi, sabiedrības uzticēšanas valsts varai aizies mīnusos.”
