ASV Kongresa Pārstāvju palāta sestdien nobalsoja par likumprojektu, kas paredz 61 miljarda ASV dolāru palīdzību Ukrainai, kas ietver militārās tehnikas un munīcijas piegādes. Šonedēļ dokumentu izskatīs Senāts. Ja arī Senāts to apstiprinās, tad ASV prezidentam Džo Baidenam atliks to parakstīt, jo viņš ir atbalstījis šo dokumentu. Ko tas nozīmēs Ukrainai? Situāciju skaidro Jānis Sārts un Kārlis Daukšts.
“Šoreiz ASV visu izdarīja, gluži kā mēs Latvijā to parasti mīlam darīt. Novelkam līdz pēdējam brīdim, līdz ūdens smeļas mutē, tad saņemamies un izdarām,” tīmeklī ironiski raksta NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Teju pusgads iztecēja smiltīs, kamēr ASV savīkšījās tomēr palīdzēt Ukrainai. Šajā vilcināšanās maratonā Krievija paspēja nogalināt tūkstošiem cilvēku, iznīcināt pilsētas un dabas resursus. Bet nu jācer, ka palīdzība ukraiņiem beidzot realizēsies ieročos.
“Sākotnējā daļa no paredzētā palīdzības apjoma jau tuvākajās nedēļās varētu nonākt līdz Ukrainai,” sarunā ar “Neatkarīgo” teic Sārts. “Tas gan nenozīmē, ka viss pa taisno uzreiz tiek līdz frontes līnijai. Bet jāsaprot, ka vispirms ir vajadzīgs Senāta un prezidenta paraksts. It kā zināms, ka viss notiks ātri, tomēr tās būs nedēļas.”
Kādi ieroči tiks iekļauti pirmajā partijā un kādā daudzumā, pagaidām nav zināms. “Tomēr skaidrs, ka palīdzības paketē būs, pirmkārt, munīcija, otrkārt, ieroči. Naudu parasti dod Eiropas Savienība,” tā Sārts. Iespējams, ka palīdzības paketē būs 155 milimetru munīcija artilērijai un vidēja darbības rādiusa raķetes. Visticamāk, būs arī pretgaisa aizsardzības aprīkojums, proti, pretgaisa raķetes.
Kam ukraiņi izmantos militāro tehniku un munīciju: aizstāvībai vai uzbrukumam? “To var izmantot gan vienam, gan otram. Jāvērtē, kāda būs dinamika kaujas laukā. Bet pamatā tas nozīmēs, ka ukraiņi spēs labāk aizstāvēties. Šai palīdzības paketei vajadzētu palīdzēt ukraiņiem noturēt tās aizsardzības līnijas, kādas tās ir šobrīd,” skaidro Sārts.
Nereti jautājums ir par to, vai ukraiņi varēs izmantot piešķirto munīciju, lai iznīcinātu mērķus Krievijā. “To vēl nevar skaidri pateikt. Tas būs nevis Senāta vai Kongresa, bet ASV prezidenta administrācijas lēmums,” domā Sārts, “bet kopumā situācija šobrīd ir krietni labāka nekā tad, kad nebija skaidrs par ASV palīdzību. Tas ir arī morālais atbalsts. Zinu, ka ukraiņi pat kaujas līnijās sekojuši ASV Pārstāvju palātas debatēm. Savukārt prognozēt Vācijas rīcību ir grūti, iespējams, ka tās lēmums nosūtīt uz Ukrainu spārnotās raķetes “Taurus” “atvērsies pēkšņi” - kā tas notika ar ASV Kongresa Pārstāvju palātu jautājumā par 61 miljarda dolāru vērtu palīdzību.”
Vācijas bruņoto spēku arsenālā ir aptuveni 600 spārnoto raķešu “Taurus”. Tomēr tikai puse no tām pēc 2018. gadā veiktajiem tehniskajiem uzlabojumiem ir spējīgas darboties. Visām raķetēm jāveic tehniska pārbaude, un raķetes ar beigušos sertifikācijas termiņu tiks nosūtītas uz remontu. Kad ekspluatācijā tiks nodotas visas spārnotās raķetes “Taurus”, tad Vācijas valdība varēs piešķirt Ukrainai vairāk raķešu, līdztekus neapdraudot savas valsts aizsardzību.
Ko tieši Ukrainai dos ASV palīdzība 61 miljarda dolāru apmērā? Vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts uzskata: “Fiziski - neko daudz. Tas ir vairāk morāls atbalsts, jo ukraiņi saprot: ASV tomēr paliek kopā ar Ukrainu. Vienu brīdi jau šķita, ka amerikāņi ir pametuši Ukrainu. Tagad izskatās, ka amerikāņi kopā ar Eiropu mēģina darīt visu iespējamo. Tas rada gara pacēlumu. No politoloģijas viedokļa - tas ir diezgan spēcīgs atbalsts. To apliecina arī tā histērija, kas izvērsta Krievijas medijos: krievi saprot, ka tas ir spēcīgs akts, nevis tikai diplomātiska atgaiņāšanās.”
Daukšta izteiciens par to, ka ASV palīdzība “fiziski neko daudz” nenozīmē, sākotnēji rada izbrīnu, taču šim izteicienam ir pamats: eksistē viedoklis, ka ukraiņu galvenais ienaidnieks nav Krievija, bet gan korupcija, kas “noēd” daļu ārvalstu palīdzības. “Amerikāņi kopā ar saviem ieročiem ir gatavi sūtīt uz Ukrainu arī uzraugus, kas kontrolēs ieroču izlietošanas veidus un metodes - tas ir ne sevišķi labs rādītājs, zīmīgs signāls Ukrainas valstiskumam,” Daukšts skaidro aizdomas par korupciju.
“Esmu dzirdējis, ka Ukrainas virzienā jau dodas Vācijas militārais transports ar ieročiem, kas jau ir sakomplektēti. Jācer, ka visiem kopā izdosies apturēt vai atturēt Krieviju no ģenerālā uzbrukuma, ko tā bija plānojusi pret Harkivu,” tā Daukšts. Turklāt ASV lēmums sniegt palīdzību Ukrainai rada pamatīgas galvassāpes Krievijai: šajā palīdzības paketē ir iekļauti arī pasākumi, kas ietver sankcijas un konfiscēto Krievijas aktīvu nodošanu Ukrainai.
