Jaunajā mācību gadā – 2024./2025. – valsts aizsardzības mācība būs obligāts priekšmets visās skolās, tās apguve notiks astoņas mācību stundas vienu dienu mēnesī (izņemot septembri un janvāri) divus secīgus mācību gadus. Šos grozījumus paredz valdības nule atbalstītie grozījumi vispārējās vidējās izglītības standartā. Atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube šos grozījumus uzskata par pēdējo 30 gadu svarīgāko pasākumu jaunatnes patriotiskās audzināšanas jomā. Protams, ir arī problēmas.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lēma, ka skolas varēs izvēlēties vienu no risinājumiem: īstenot valsts aizsardzības mācību (VAM) ārpus skolēnu slodzes, samazināt mācību stundu apjomu citos priekšmetos par 20%, iekļaujot valsts aizsardzības mācību slodzē.
Kurus mācību priekšmetus “samazināt” par 20 procentiem? Vēsturi, kas, pateicoties “kompetenču izglītībai”, jau tāpat tiek (ne)apgūta? Eksakto zinātņu priekšmetus - lai pazeminātu jau tā zemo zināšanu līmeni? Latviešu valodu un literatūru, kas nolikta pabērna lomā? Par sporta stundu skaita samazināšanu arī nevar būt runa: arvien vairāk bērnu slimo, jo mazkustīgi un aptaukojas.
Atliek vien apgūt VAM ārpus pārējās slodzes kā papildu priekšmetu. Jo neapgūt to nedrīkst: to pieprasa ģeopolitiskā situācija.
Paredzēts, ka valsts aizsardzības mācību īstenos pēc Jaunsardzes centra izstrādātas mācību programmas un skolēnu mācību snieguma vērtēšanas kārtības, un jaunsargu instruktori būs tie, kuri pasniegs VAM.
Atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver: “Valsts aizsardzības mācība ir viens no svarīgākajiem jaunatnes patriotiskās audzināšanas pasākumiem pēdējo 30 gadu laikā. Tas ir valstisks pasākums. Zemessardzes organizēts pasākums ir Jaunsardze, un mēs jau redzam Jaunsardzes rezultātus: jauniešiem nu ir pilnīgi cita attieksme pret valstiskām vērtībām. Karš Ukrainā ir parādījis, ka mums ir jārūpējas par jauniešu skatījumu uz šīm vērtībām, šo audzināšanu nedrīkst atstāt tikai ģimenei. Valsts aizsardzības mācība skolās - tas ir solis pareizajā virzienā.”
Protams, ir jāvērtē, kādi būs praktiskie rezultāti, kā attīstīsies šī mācība, un Graube uzskata: “Šī mācība nebūs glābšanas riņķis vai panaceja (grieķu valodā Πανάκεια, Panakeia - dieviete kā universālais līdzeklis pret dažādām kaitēm - E.V.). Bet kopumā šī mācība ir svarīga tālab, ka šajās stundās tiks runāts par atbildību, par to, kā varam cits citam palīdzēt. Esmu lasījis programmu, un tajā akcents likts uz kolektīvo rīcību krīzes gadījumos, tāpēc domāju, ka šajā gadžetu un infotehnoloģiju laikmetā, kad jauniešu atsvešināšanās citam no cita ir sasniegusi dramatiskus augstumus, šis kolektīvais aspekts ir nozīmīgs.”
Jautājums ir arī par VAM pasniedzēju skaitu: vai viņu pietiks visām skolām? Graube pieļauj, ka tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Aizsardzības ministrijai (AM) un IZM. “Dzirdēju diskusiju par atbildības jomām, kad šis jauninājums par VAM tika pasniegts kā AM projekts. Nu, nav tā. Tas ir valstisks projekts, kurā ir liela AM un IZM iesaiste, protams, izmantojot arī citu nepieciešamo institūciju līdzdarbību. Kā saprotu, tiks iesaistīti konkrēti cilvēki ar militāro pieredzi un atbilstošu izglītību, turklāt tiks piedāvāti speciāli kursi, lai šie cilvēki spētu pildīt pedagoģiskās prasības.”
Graube domā, ka projekts varētu labi attīstīties arī tāpēc, ka ir daudz skolu, kas jau gadiem gatavojušās ieviest šādu VAM projektu, dažas - pat jau ieviesušas. “Domāju, ka šādu skolu direktori, arī pašvaldību vadītāji redz ieguvumus no šādas programmas ieviešanas,” teic Graube. Programma paredz, ka jaunieši tiks apmācīti arī elementārās darbībās ar ieročiem. Tāpat iespēju robežās paredzēts apmeklēt armijas daļas.
Nešaubīgi, ka ir jādomā par to, kā “rekrutēt” atbilstošu personālu, kas skolās pasniegs VAM, tomēr Graube iedrošina, ka tādu cilvēku nav maz, turklāt viens profesionālis varētu pasniegt VAM vairākās skolās. “Nav tā, ka ikvienā skolā vajadzētu vienu pasniedzēju, viens pasniedzējs var mācīt piecās vai pat septiņās skolās, jo katru dienu tur nav jābūt,” tā Graube.
Karš liesmo “tikai” trešo gadu, un atzīstami, ka vismaz tagad IZM un AM attapušas ieviest skolās valsts aizsardzības mācību. Atliek cerēt, ka atradīsies pietiekami daudz ar pedagoģijas prasmēm “apkaltu” Jaunsardzes instruktoru, kuri aptvers visas skolas, pasniedzot VAM un sagatavojot jaunus, patriotiskus mūsu valsts sargus - līdztekus nenodarot pāri citiem tikpat svarīgiem mācību priekšmetiem. Turpmāk iztaujāsim skolu direktorus, lai saprastu, kā viņi tiks galā ar jaunajiem izaicinājumiem.
