Pirms 120 gadiem – 1904. gadā – latgaliešu valodai tika atcelts latīņu drukas aizliegums. Toreiz Latgale vēl atradās Vitebskas guberņā. Savukārt 1917. gada 26. aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales kongress, kas aktualizēja ideju par savas valsts radīšanu un apliecināja, ka Latgale ir gatava apvienoties ar Vidzemi un Kurzemi Latvijas valsts veidošanai. Latvijas valsts ideja pirmo reizi izskanēja tieši Latgales kongresā. Latgale arī tagad neatpaliek ideju ģenerēšanā un realizācijā. Par to rūpējas latgalieši. Un viņu ir daudz, un viņi ir aktīvi.
Atzīmējot latgaliešu valodas latīņu drukas aizlieguma atcelšanu, kā arī sagaidot Latgales kongresa dienu, tiks organizēti pasākumi, tostarp “Esi i dori” latgaliešu valodas forums Varakļānu novada muzejā 19. aprīlī, novadmācības stundas attālināti katram skolas vecumposmam, kā arī diskusija “Latgaliešu valoda medijos” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tiešsaistē 26. aprīlī. Pasākumā var piedalīties ikviens interesents klātienē vai tiešsaistē Latgales kongresa mājaslapā.
Foruma pamatideja - atkārtoti izglītot par latgaliešu valodas statusa un funkcionalitātes jautājumiem, atskatīties uz veikumu grāmatniecībā un digitālajos resursos 120 gadus pēc drukas aizlieguma, aktualizēt latgaliešu valodas dzīvotspēju, skatot tieši Varakļānu kultūrtelpu, un diskutēt par šķēršļiem, kas joprojām neļauj latgaliešu valodai atgūt savu dabisko attīstības gaitu izglītības un mediju sfērā. Interesenti un dalībnieki ir aicināti reģistrēties klātienes pasākumam šeit.
Pasākumu organizē Latgaliešu kultūras biedrība un Latgales kongresa lēmumu izpildes padome (LKLIP) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, projekta koordinatore ir literatūrzinātniece Ilga Šuplinska. Viņa aktīvi darbojas Latgales popularizēšanas jomā.
Viens no latviskuma un vienlaikus arī latgaliskuma centriem, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, ir Daugavpils universitāte, kuras rektors (2007.-2018.) ir biologs, entomologs, profesors Arvīds Barševskis. Pēc 2018. gada Barševskis bija zinātniskais prorektors, bet 2023. gada 14. aprīlī Daugavpils universitātes Satversmes sapulce Arvīdu Barševski vēlreiz ievēlēja rektora amatā. “Neatkarīgā” uzaicināja rektoru uz īsu sarunu.
Daugavpils ir Latvijas pierobežas pilsēta, un tai ir sava specifika. Kas patlaban tajā notiek?
Kopumā vērtējot, pilsētā tagad strādā vairāki konkurētspējīgi starptautiski uzņēmumi, piemēram, “Regula Baltija”,* kas ir viens no drošības iekārtu līderiem pasaulē. Šis uzņēmums tomēr “uzvedas” pietiekami klusi, jo tā ir drošības sfēras rūpnīca. Daugavpils universitāte ir sākusi aktīvu sadarbību ar šo rūpnīcu: mūsu zinātnieki brauc uz šo rūpnīcu, arī viņu speciālisti dodas pie mums, lai saprastu, ko varam darīt viņu labā.
Vēl mums ir uzņēmums “Nexis Fibers” - nozīmīgs pasaules mēroga spēlētājs tehnisko diegu jomā. Uzņēmums projektē, ražo un piegādā saviem klientiem plašu produktu klāstu dažādos galvenajos tirgus segmentos: gaisa spilveni, rūpnieciskie pavedieni virvēm un tīkliem. Sadarbojamies arī ar šo uzņēmumu.
Pie mums viss notiek. Un tomēr valsts attieksme pret otro Latvijas lielāko pilsētu varēja būt cita: vismaz ceļus varēja sakārtot. Latvijā līdz katram sevi cienošam ciematam ir noasfaltēta šoseja, bet mēs no Nīcgales līdz Daugavpilij braucam pa izdangātu ceļu.
Tomēr ir jādomā par ģeopolitiskajiem riskiem: netālu ir Baltkrievija, Krievija…
Tas ir nopietns jautājums investīciju piesaistei visā Latgalē. Tā robeža tiešām ir pārāk tuvu, un investori par to domā. To sajūtam arī mēs universitātē: no tālākām valstīm studētgribošie jaunieši sāk arvien vairāk jautāt par Ukrainas kara tuvumu. Viņi saka: mēs labprāt pie jums studētu, bet jūs atrodaties pārāk tuvu robežai.
Bet, lai kā arī būtu, mēs, Daugavpils universitāte, esam viens no lielākajiem latviskuma centriem pierobežā. Pie mums vizītē gatavojas doties Valsts prezidents, un mēs viņam gribam apliecināt, ka esam gatavi sevi pozicionēt kā vistālāk uz austrumiem esošā pierobežas universitāte, turklāt mēs nodrošinām šeit cilvēku resursus: pēc mūsu augstskolas beigšanas Latgalē paliek ap 85% absolventu. Tā ir mūsu īpašā misija.
Kopā ar aizsardzības ministru runājām arī par sadarbību ar Zemessardzi, tāpēc šobrīd, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, izstrādājam dažādas attiecīgas programmas.
Kas notiek ar pierobežas skolām? Latvijā jau likvidēts simtiem skolu.
Jā, Kārlis Ulmanis savulaik vēra vaļā skolas, bet mūsu vara tās nepārtraukti slēdz… Tūlīt došos uz Augšdaugavas novada Špoģu vidusskolu, lai parakstītu sadarbības līgumu ar šo spēcīgo skolu, kas olimpiādēs demonstrē augstus rezultātus.
Pirms tam mēs parakstījām līgumu ar Zasas vidusskolu. Kā universitāte mēs turpināsim atbalstīt skolas, piedāvājot to audzēkņiem braukt uz mūsu laboratorijām un tur strādāt. Zasas skolas audzēkņi brauca pie mums, darbojās laboratorijās, pat pētīja DNS - darīja tādas lietas, ko skolā nav iespējams paveikt.
Kas notiek ar latgaliešu valodu? Tā saglabājas?
Protams, ka saglabājas. Kopumā ir pietiekami daudz dažādu aktivitāšu, arī Daugavpilī notiek pasākumi, kas saistīti ar latgaliešu valodu un tradīcijām. Vairāk gan tas vērojams Rēzeknes pusē.
Es neredzu kaut kādu nopietnu apdraudējumu latgaliešu valodai: ģimenēs cilvēki runā latgaliski. Tāpēc es nedomāju, ka latgaliešu valodai Latgales skolās jābūt obligātai - tai jābūt izvēles valodai. Bet ja skolēns vēlas mācīties latgaliešu valodu, tad tas viņam ir jāpiedāvā. Tam, kurš to nevēlas, obligātums nostrādā negatīvi.
Esmu piedalījies diskusijās par to, vai Latgales skolās nevajadzētu visus priekšmetus mācīties latgaliski. Es saku - nē, to nevajag. Jo pēc tam var rasties problēmas mācīties tālāk. Valsts valoda ir latviešu, un izglītībai Latvijā jānotiek valsts valodā. Bet visus izvēles veidus var un vajag atbalstīt - lai saglabātu latgalisko kultūru un valodu.
***
SIA “Regula Baltija’’ ir unikālu specifisku iekārtu ražotājs, kas nodarbojas ar to kopš 2005. gada. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekārtu ražošana, kas ļauj veikt aizsargātu dokumentu autentiskuma pārbaudi, pārbaudīt identifikācijas kartes, pases, banknotes, vadītāja apliecības utt. Uzņēmums izstrādā arī programmnodrošinājumu, kas paredzēts darbam ar ražotajām iekārtām, un ieceļošanas dokumentu datubāzes.
Uzņēmuma ražotās iekārtas un programmnodrošinājums tiek izmantoti dažādās valsts struktūrās (Valsts robežsardzes, Valsts policijas, nacionālās drošības un ekspertīžu dienesti utt.) daudzās pasaules valstīs (Polijā, Japānā, Spānijā, Šveicē, Lielbritānijā, Francijā, Ungārijā, Vācijā, Polijā, ASV, Indijā, Ķīnā utt.).
Uzņēmums piedalās starptautiskos iepirkumos, un šobrīd ražotās iekārtas tiek eksportētas uz vairāk nekā 140 pasaules valstīm.
