Terora akti netraucē fašistiskās Krievijas diktatoram Putinam veidot savu valstisko ideoloģiju. Tieši otrādi – tie palīdz to darīt. Šajā ziņā interesants ir Krievijas valsts domes lietvedībā esošs dokuments. Tā ir Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina vēstule Putinam ar rosinājumu pārveidot valsts sabiedriski politisko iekārtu periodā pēc prezidenta vēlēšanām.
Tas ir tipisks diktatora Putina rokraksts: terora aktus izmantot savas varas stiprināšanai un turpmāko agresīvo darbību attaisnošanai. Putinam ļoti izdevīgi bija visi terora akti, kas notika Krievijā.
1999. gadā notika sprādzieni dzīvojamās mājās, aiznesot 300 cilvēku dzīvības - tas bija iegansts sākt otro karu pret Čečeniju, jo spridzinātāji it kā bija čečeni. Patiesībā spridzināšanu “autori” bija meklējami Krievijas federālajā drošības dienestā.
Nule notikusī apšaude un ugunsgrēks Maskavas izklaides kompleksā “Krokuss”, kurā bojā gājušo skaits jau pārsniedzis simtu, kalpos tam, lai ar jaunu sparu turpinātu asiņaino karu pret Ukrainu, jo šim terora aktam it kā esot sakars ar Ukrainu. Izskatās gan, ka tas ir Krievijas drošībnieku darbiņš, protams, ar paša lielākā terorista - Putina - tiešām norādēm.
2002. gadā teroristi ieņēma Dubrovkas teātri, kur notika mūzikls “Nord - Ost”, paņemot gūstā 1000 cilvēku un pieprasot Krievijas karaspēka izvešanu no Čečenijas. Putins tam nepiekrita, un sākās ķīlnieku “atbrīvošanas operācija”: kinozālē tika iepludināta nezināma sastāva gāze, kas nonāvēja gandrīz visus ķīlniekus un teroristus.
Līdzīgi notika Beslanas traģēdijā 2004. gadā. Tur 1. septembrī, skolas svinīgā pasākuma laikā, ieradās kaujinieki, sadzina sporta zālē 1100 cilvēkus un turēja viņus kā ķīlniekus trīs dienas, pieprasot Krievijas karaspēka izvešanu no Čečenijas.
Putins, ignorējot izlūkošanas datus par kaujinieku paredzamo rīcību, burtiski atļāva nogalināt ķīlniekus. 3. septembrī skolas zālē sākās šaušana, krievi izmantoja pat tankus un granātmetējus. Dzīvību zaudēja 334 cilvēki, tostarp 186 bērni. Bojāgājušo radinieki vairākkārt mēģināja panākt taisnīgumu, lai vainīgie par šo “atbrīvošanas operāciju” tiktu sodīti, taču nekas tāds nenotika. Toties Putins pastiprināja savu varu, kopā ar federālo drošības dienestu it kā cīnoties pret teroristiem.
Un nu par augšminēto dokumentu. To izstrādājis INION - Krievijas zinātņu akadēmijas sabiedrisko zinātņu institūts.
Pamatojums šādai izstrādnei: kolektīvo Rietumu “nedraudzīgā, vietumis pat agresīvā attieksme pret Krieviju, sankciju spiediena pastiprināšanās, tiešs atbalsts Kijevas režīmam, kas izsauc speciālās militārās operācijas nosprausto mērķu - demilitarizācijas un denacifikācijas - sasniegšanas bremzēšanos; tas savukārt rada nacionālās drošības draudus Krievijas federācijai; tāpēc INION speciālisti piedāvā atrietumnieciskošanas koncepciju.”
Šis absurdais koncepts piedāvā nodot valsts kontrolē ekonomiku, proti, visām ražojošajām nozarēm būs jāpāriet valsts īpašumā. Nākamie punkti: zinātnes, kultūras un mākslas attīstībā pastiprināt valsts lomu; pastiprināt cenzūru, tostarp televīzijā un internetā; atrisināt opozīcijas kustību jautājumu; iespēju robežās attīstīt sabiedrības klerikalizāciju.
Politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts, sarunājoties ar “Neatkarīgo”, ir pārliecināts, ka dokuments ir autentisks un tam ir savs mērķis.
“Koncepcijas autori uzskata, ka Krievijas sabiedrība ir sabojāta ar sīkburžuāziskumu. Ir cilvēki, kuri domā - ne mana cūka, ne mana druva, sēdēšu mājās, lai tikai man ir sviests un maize, nu, varbūt vēl mašīna. Starp šiem, es pat teiktu - neitrālajiem - cilvēkiem aug tendence atturēties no atbalsta Putinam, tāpēc kremļa ideologiem kaut kas jādara, kamēr nav par vēlu,” uzskata Daukšts.
Viņš uzsver, ka Krievijas sabiedrība pēc psiholoģiskā noskaņojuma patlaban ir līdzīga vāciešiem pagājušā gadsimta 30. gados.
“Psiholoģiski Krievijas sabiedrība patlaban ir ļoti ietekmēta. Aptuveni 80% krievu pilnībā atbalsta Putinu. Aicināt viņus uz cilvēktiesību aizstāvēšanu, uz empātiju - tas būtu veltīgi, jo tas netiek pieņemts. Lielākajā daļā Krievijas sabiedrības ir aizvainotība, impēriskā domāšana un jūtoņa. Tāpēc neticu, ka sankciju politika ko līdzēs.”
Daukšts zina stāstīt, ka līdz 2022. gadam no Krievijas katru gadu tika izvesti aptuveni 100 miljardi dolāru. “Kad sākās pilna mēroga karš, naudas plūsma no Krievijas būtiski samazinājās, krievi iedarbināja naudas drukāšanas aparātus, un šobrīd Krievijā naudas bez seguma, nenodrošinātas naudas ir milzīgs daudzums. Nauda, kas kādreiz plūda uz Rietumiem un pārvērtās precēs, tagad paliek Krievijā un baro ekonomiku. Volodins ir gatavs visu ekonomiku pārlikt uz kara ekonomikas principiem. Tas ir viens no pamatpunktiem šajā vēstulē. Tikai - cik tālu to pieļaus oligarhi?” uzdod jautājumu Daukšts.
Krievijā domā arī par to, kā izveidot internetu, kas ir ārpus pasaules interneta. “Tehniski tas diez vai ir iespējams, taču šķiet, ka Ķīnai tas daļēji izdevies, krievi tāpēc kooperējas ar Ķīnu šajā ziņā,” vīpsnā Daukšts. Bet tieši šāds “atsevišķais” internets būtu labs cenzūrai, ko krievi gatavojas ieviest.
Viss, ko propagandas un ideoloģijas frontē dara Krievijas domas giganti, ir kaut kas tik ģeniāls, ka Vācijas propagandas ministrs Gēbelss - ja būtu dzīvs - skaudībā grimdams, nervozi pīpētu kaktiņā. “Tā arī būtu,” smejas Daukšts, “propagandas melus lej arī pats Putins. Klausījos interviju, ko vadīja amerikānis Takers Karlsons. Putins vienā brīdī izteicās, ka Polija pati esot piespiedusi Hitleru uzbrukt šai valstij. Nirnbergas procesa spriedumā ir atbilde, kas pierāda, ka tie ir absolūti Putina meli. Reizēm Putins vārds vārdā atkārto Hitlera runas.”
Daukštam bija savs brīdinājums: “Neliela daļa Baltijas krievu ir daudz bīstamāki par tiem, kuri dzīvo Krievijā. Atgriezīsimies pie 20. gadiem, kad kopā ar fon der Golcu aizbēga daudzi baltvācieši: viņi kļuva par nacionālsociālistu galvenajiem balstiem. Tāpat mūsu vietējie krievi - kāpēc daļa no viņiem balso par Putinu? Tāpēc, ka viņu ienaidnieks ir tepat, acu priekšā - латышня (nicinošs latviešu apzīmējums - krievu val.). Un pret šo ienaidnieku viņi ir gatavi cīnīties.”
Politiskais apskatnieks Jurijs Švecs savā videoblogā analizē Volodina vēstuli, kas adresēta Krievijas fīreram. Viņš teic, ka tas ir stratēģiskas nozīmes dokuments, ko radījis kremļa smadzeņu centrs - INION. No šā dokumenta praktiskas izpildes būs atkarīga Krievijas nākotne, ir pārliecināts Švecs. Bet nākotne izskatās visai asiņaina. Tāpat kā vācu tautai Hitlers lika mazgāties asinīs, tāpat arī Putins liek un liks savai tautai mazgāties asinīs, - domā Švecs.
Līdztekus tam Putins jau ir sācis valsts un tautas piespiedu atgriešanos Padomju savienības laikos. Lai zinātne, māksla un kultūra attīstītos, tām jābūt bez robežām, bet Volodins piedāvā pastiprināt valsts lomu šajās sfērās. Vīzes un pastalas tagad gatavosim, - vīpsnā Švecs. “Kultūrā - labākajā gadījumā - redzēsim Aleksandrova ansambli (Aleksandrova vārdā nosauktais Krievijas armijas dziesmu un deju ansamblis, saukts arī par “Krievijas dziedošo ieroci” - E.V.), bet Patruševs (Krievijas drošības padomes sekretārs - E.V.) vadīs operu,” atklāti iesmej Švecs.
Savukārt “opozīcijas jautājums” jau ir atrisināts - visi opozicionāri ir nogalināti, ieslodzīti vai aizbraukuši uz ārzemēm. Švecs uzskata, ka Krievija pati sevi ir iedzinusi stūrī un šobrīd tā atrodas entropijas situācijā. Entropija termodinamikā ir enerģijas daudzums, ko nevar izmantot, lai veiktu darbu, tā ir mērvienība nekārtībai, haosam. Valstiskā entropija (nekārtība) tiecas palielināties, tai nekad nav tendences samazināties. Tieši tādā haosa palielināšanās situācijā patlaban atrodas Krievija. Un atrietumnieciskošana, ko proponē Volodins un nu arī Putins, ir šīs entropijas sastāvdaļa.
Taču nekas no tā netraucē Putinam un viņa atbalstītājiem gatavoties potenciālajam konfliktam ar NATO, jo ilgstošs karš
Ukrainā šai Krievijas bandītu apvienībai vairs nedod tādu gandarījumu, kāds bija cerēts.
Vairāk informācijas par teroaktu Maskavā šeit
