Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) sola, ka līdz 2027. gadam tiks palielināts Latvijas aizsardzības finansējums, sasniedzot 3% no IKP. Neatkarīgi no aizsardzības budžeta katru gadu tikšot atvēlēti resursi pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, līdz 2027. gadam šim nolūkam atvēlot vienu miljardu eiro. Cerīgi nākotnes solījumi. Tomēr ir konkrēti jautājumi, uz kuriem atbildes nepieciešamas jau šodien. No Aizsardzības ministrijas saņēmām atbildes uz mūsu jautājumiem.
Publiskojam mūsu saraksti ar Aizsardzības ministriju.
1. Jau ir pagājis vairāk nekā mēnesis kopš paziņojumiem par dronu koalīcijas izveidi. Cik dronu jau ir nodots Ukrainai? Un cik tādu dronu būs Latvijai?
Dronu koalīcija ir Latvijas iniciēta un tiek vadīta kopā ar Apvienoto Karalisti. Koalīcijas vajadzībām Latvija plāno atvēlēt vismaz 10 miljonus eiro gadā. Koalīcija veicinās drošu komponenšu piegāžu ķēžu izveidi Rietumvalstīs, attīstīs
Rietumvalstu dronu sistēmu ražošanu un Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto dronu spējas.
Šobrīd Latvijas iniciatīvai ir pievienojušās Ukraina, Apvienotā Karaliste, Dānija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande, Vācija, Zviedrija, Kanāda un Austrālija. Jāuzsver, ka, parakstot nodomu vēstuli par pievienošanos koalīcijai, valstis apņemas ieguldīt resursus dronu ražošanai, veikt dronu un rezerves daļu piegādes Ukrainai, kā arī īstenot dronu testēšanu un apmācību, un citu tehnisko risinājumu ieviešanu.
Šobrīd notiek sarunas ar industrijas pārstāvjiem, un tiek gatavoti pirmie sūtījumi uz Ukrainu. Vairāki no koalīcijas dalībniekiem ir apņēmušies nosūtīt Ukrainai būtiskas dronu spējas.
2. 2023. gada 22. jūnijā Saeima pieņēma militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, nosakot priekšnoteikumus jauna militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās. Kādā attīstības stadijā ir Sēlijas militārais poligons?
Šobrīd Latvija ir uzsākusi lielākā Baltijā militārā poligona izveidi Aizkraukles un Jēkabpils novados. Tā būs jauna un moderna apmācību infrastruktūra, iespēja izmantot dažāda veida ieroču sistēmas, tostarp nodrošināt kaujas šaušanas vingrinājumus no lidaparātiem, kā arī rīkot brigādes līmeņa militārās mācības. Militārais poligons būs pieejams NBS un NATO sabiedroto vajadzībām.
2023. gada 22. jūnijā pieņemtais militārā poligona “Sēlija” izveides likums nodrošina speciālo tiesisko regulējumu, lai maksimāli atvieglotu un paātrinātu jaunā poligona izveidi. Poligonu paredzēts attīstīt vairākās kārtās. Pirmā kārta tiek īstenota līdz 2025. gadam, kad tiks sasniegtas sākotnējās operacionālās spējas. Otrā kārta ilgs no 2026. līdz 2029. gadam, kad paredzēta kolektīvās apmācības infrastruktūras izveide. Pēc 2030. gada plānota Rietumu daļas attīstība, atbalsta infrastruktūras izbūve.
Būvniecību paredzēts uzsākt 2025. gada sākumā. Šobrīd tiek realizēti četri būvprojektu iepirkumi Militārā poligona “Sēlija” pirmās kārtas infrastruktūras izbūvei, tostarp, munīcijas uzglabāšanas laukumam, militārās bāzes attīstības metam un īslaicīgas uzturēšanās laukumam, trim atsevišķām šautuvēm, kā arī nesprāgušas munīcijas zonai.
Pašlaik notiek nekustamā īpašuma atsavināšana un Zemkopības ministrijas īpašumu pārņemšana valdījumā, lai realizētu pirmās kārtas būvniecību. Paralēli notiek projektēšanas darbi un detalizēta turpmākā poligona attīstības plāna izstrāde.
3. Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par HIMARS raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi par summu 180 miljoni ASV dolāru (164,2 miljoni eiro). Kad šis līgums tiks realizēts?
Aizsardzības ministrija ir parakstījusi līgumu ar ASV valdību par uzņēmuma “Lockheed Martin” ražoto 6 augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu HIMARS iegādi. Līguma kopējā summa sastāda 179,8 miljonus dolāru. Šis ir arī vēl viens būtisks solis Latvijas un ASV stratēģiskās partnerības stiprināšanā un NATO aizsardzības spēju attīstībā.
HIMARS ir augstas precizitātes raķešu artilērijas sistēmas, to darbības rādiuss sasniedz aptuveni 300 kilometru, izmantojot ATACMS raķetes, kas ir daļa no līguma. Papildus tam Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiks nodrošinātas apmācības, kā arī munīcija un cits atbalsta aprīkojums, lai Latvija varētu pilnvērtīgi pielietot. Jau šobrīd Latvijā ir notikušas vairākas starptautiskas militārās mācības, kurās tiek izmantotas HIMARS sistēmas. Plānots, ka Latvija augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas HIMARS sāks saņemt 2027. gada nogalē.
4. Janvārī Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Kādā stadijā šobrīd ir šīs līnijas būvniecība?
5. martā Ministru kabinets apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides gar Krievijas un Baltkrievijas robežu, kas ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Šobrīd nostiprināti robežpārejas punkti, un Zemessardzes 3. Latgales un 2. Vidzemes brigādes karavīri un zemessargi kopā ar NBS Apvienotā štāba inženieriem veic apvidus izlūkošanu, no taktiskā viedokļa apzinot infrastruktūras un pretmobilitātes iespējas valsts austrumos.
5. Šobrīd neviens nezina, ko darīt iespējamo kara draudu apstākļos. Kad un kurš izstrādās iedzīvotāju civilās aizsardzības plānu? Kad iedzīvotāji tiks informēti par to?
Valsts civilās aizsardzības sistēmas pamatā ir valsts civilās aizsardzības plāns, kuru izstrādā Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī šim plānam pakārtotie pašvaldību civilās aizsardzības plāni, kuros tiek iekļauta arī sadaļa par pasākumiem militāra apdraudējuma un kara gadījumā. Miera laikā NBS sniedz atbalstu civilās aizsardzības sistēmai, savukārt civilās aizsardzības sistēma atbalsta valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.
Aizsardzības ministrija un NBS sniedz atbalstu pašvaldībām minēto civilās aizsardzības plānu pielikumu izstrādē, kā arī regulāri iesaista pašvaldības, komersantus un nevalstiskās organizācijas kopējās krīzes vadības mācībās “Pilskalns”, tādejādi ciešāk sasaistot valsts aizsardzības nozari ar civilo sabiedrību un stiprinot civilās aizsardzības lomu visaptverošajā valsts aizsardzībā un tās gatavību reaģēt krīzes situācijā. Papildus Aizsardzības ministrija atbilstoši valdības rīcības plānam, izstrādā vadlīnijas pašvaldībām par sadarbības mehānismiem ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem militāra apdraudējuma gadījumā.
Pašvaldību izstrādātajiem pielikumiem militāra apdraudējuma gadījumiem ir ierobežotas pieejamības statuss, un iedzīvotājiem šī informācija nav pieejama. Pozitīvs piemērs ir Rīgas pašvaldība, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi publiskojamu sadaļu par to, kas jāzina iedzīvotājiem militāra apdraudējuma un kara gadījumā, un, šī informācija ir pieejama pašvaldības mājaslapā. Arī citas pašvaldības ir aicinātas sekot šim piemēram, - pēc iespējas informēt iedzīvotājus, sniedzot konkrētas atbildes uz jautājumu, kā rīkoties kara gadījumā. Tāpat iedzīvotāji var iepazīties ar Aizsardzības ministrijas izstrādāto bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kas pieejams aizsardzības nozares ziņu portālā “Sargs.lv”: www.sargs.lv/lv/tema/72stundas- Šobrīd bukleta saturs tiek papildināts.
Turklāt sabiedrības un katra iedzīvotāja gatavību krīzes situācijai kara gadījumā varam stiprināt, iedzīvotājiem iesaistoties valsts aizsardzībā - piedaloties 21 dienu ilgajā rezervistu militārajā pamatapmācībā, piesakoties Zemessardzē vai kļūstot par profesionālā dienesta karavīru. Uzzināt vairāk par sev piemērotāko dienesta veidu var tīmekļvietnē www.klustikaravirs.lv. Tāpat skolēniem ir iespēja iesaistīties Jaunsardzē un vidusskolā apgūt valsts aizsardzības mācību. Savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 27 gadu vecumam ir aicināti brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam, lai iegūtu zināšanas par valsts aizsardzību, uzlabotu individuālās rīcībspējas, kā arī piedalītos valsts aizsardzības stiprināšanā.
------------------------------------
No atbildēm noprotams, ka mūsu aizsardzības spējas, par kurām runājām vienā no mūsu publikācijām ir meklējamas tuvākā vai tālākā nākotnē. Sēlijas poligonu sāks būvēt 2025. gadā, augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas HIMARS Latvija sāks saņemt 2027. gada nogalē, Baltijas aizsardzības līnijas izveidei tiek veikta apvidus izpēte utt.
Arī jautājums par droniem palicis gaisā pakārts. Cik dronu jau ir nodots Ukrainai? Ja vēl nav nodots neviens drons, tad varbūt ministrija varēja nosaukt vismaz aptuvenu dronu skaitu, ko paredzēts nosūtīt Ukrainai? Pagaidām - kā no atbildes saprotams - dronu koalīcijas valstis tikai apņemas, gatavojas un veicina.
Savukārt civilās aizsardzības plāns joprojām izskatās caurumains, pareizāk sakot, tā vispār nav. Tiek aicināts iepazīties ar Aizsardzības ministrijas izstrādāto bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kas pieejams aizsardzības nozares ziņu portālā “Sargs.lv”. Ja nu gadījumā, kā mēdz teikt, notiek karš. Bet jaunieši lai stājas Valsts aizsardzības dienestā. Taču - ko KONKRĒTI darīt visiem iedzīvotājiem, joprojām neviens nemāk pateikt. Kurp doties ar savu 72 stundu somu? Uz kapiem, uz tuvāko pagrabu, uz Dižjūras krastu vai Suvalku koridoru?
Ja Ukrainā jau trešo gadu nenotiktu karš, šāda informatīvā vieglprātība vēl būtu saprotama, sak, viss taču kārtībā, puķītes zied, virs galvas laidelējas miera baloži. Visticamāk, ukraiņu secinājumi par civilo aizsardzību ir krasi mainījušies, sākoties karam. Ukraiņu pieredze civilajā aizsardzībā šobrīd ir milzīga: vai tad nav iespējams no viņiem to aizgūt?
