Sabiedrības nedalītu sajūsmu izsauca Artūra Krišjāņa Kariņa dzīvesbiedres Andas emocionālā vēstule, kurā viņa atklāj savas jūtas pret laulāto draugu. Kaut kas tomēr liek domāt par priekšvēlēšanu reklāmu, ko, iespējams, pierunājuši veidot Krišjāņa PR speciālisti, bet tā laikam tikai ļaunu mēļu kulstīšanās. Politologs Filips Rajevskis notikušo “Neatkarīgajai” skaidro ar partijas līderi nomācošo pamestības sajūtu.
Lai līdz ar Andu nereklamētu EP deputātkandidātu, nepublicēsim visu vēstuli, kas - šķiet, emociju dēļ - ir pārpilna ar kļūdām. Toties pārdomas rosina gan.
“Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem Pasaulē,” apgalvo Anda.
Lai būtu kā būdams, Anda atgādina, ka Krišjānis ir komandas spēlētājs un visus gadus viņa komanda ir bijusi “Latvijas tauta, es un mūsu ģimene”. Un Andai sāp, ka “daļa viņa ģimenes šobrīd vēršās pret savu komandas biedru”. Anda turpina: “Krišjānis nav lidojis atpūsties, ēst vai dzert uz Latvijas tautas rēķina. Pie mana vīra rokām nav pielipis ne cents. Esmu pārliecināta, ka Krišjānis ir bīstams ierocis cīņā pret Krievijas izvērsto hibrīdkaru un Orki to zin.”
Nē nu jā, kā teiktu teātra un kino leģenda Eduards Pāvuls. Vai tad lidojumos, kas bijuši 37 pēc skaita un par ko tika iztērēti teju 1,4 miljoni eiro, ēdīs tikai auzu putru par astoņiem eiro bļodiņā? Lidojošā restorāna ēdienkarte, kas nonāca LTV rīcībā, izskatījās gana daudzveidīga: piedāvājumā bija ne tikai putra, bet arī melnā kaviāra izlase, kurā deviņdesmit gramu porcija maksājusi 200 eiro. Šajā ziņā Andai patiešām var piekrist: premjers, kuram nenoraustās vaigi, notiesājot ikru piciņu par 200 eiro, ir liels drauds jebkuram orkam.
Tālāk - pēc klasiskās dramaturģijas principiem - jāatrod vainīgais, kuram uzkraut pārmetumus par to, ka šis un tas neiet pēc grafika un priekšrakstiem. Piemēram, kaut kur izplēnēja varenais plāns par Krišjāni kā NATO ģenerālsekretāru. Tāpēc Anda raksta: “Man kauns par mūsu presi, lētticīgiem, zaglīgiem un patmīlīgiem tautiešiem, kas šobrīd apmelo manu vīru. Tāpat esmu vīlusies mūsu Valsts prezidenta un Jaunās vienotības komandas atbalsta trūkumā.”
Vai dieniņ, cik gadus “mūsu prese”, lielākoties sabiedriskie mediji, aizgūtnēm rakstīja un runāja par Krišjāni, slavēdami viedo valsts vadītāju! Un nu pēkšņi Andai ir kauns par presi. Kālab? Tieši kuras preses dēļ Kariņš nebūs NTO ģenerālsekretārs?
Un kuri ir tie “zaglīgie tautieši”? Varbūt kādu varētu nosaukt? Varbūt, nedod dies, viņa domāja tos tautiešus, kuri regulāri sev paaugstināja algas - valdības locīkļus, deputātus, visādus kancelejistus, ierēdņus, konsultantus un tamlīdzīgus “valsts darboņus”? Bet ne jau viņi apmeloja baltspārnu balodi Krišjāni! Kurš tad? Un ar kādiem nolūkiem?
Izrādās, Anda vīlusies arī Valsts prezidentā un “Jaunās vienotības” komandas atbalsta trūkumā. Nez, ko vajadzēja darīt Valsts prezidentam? Iejūtīgi atbalstīt Kariņa plivināšanos? Un kā izpaudās JV “atbalsta trūkums”? “Jaunā vienotība” konsekventi ir atbalstījusi visas Kariņa aplamības. Silei tomēr ir jābūt vienotai, bez iešķēlumiem un plaisām. Citādi panākumu nebūs. Personīgo panākumu, es domāju.
Lai mīlas vēstule atbilstu laika garam, Anda raksta: “Tikai visi kopā mēs esam spēks, kas uzvarēs brutālo Krievijas diktatūru, atbrīvos Ukrainas un arī Krievijas tautu no Orku žņaugiem.”
Optimistiski un daudzsološi. Tikai jāatceras, ka šo vēstuli lasīs arī potenciālie vēlētāji. Un viņiem radīsies daudz jautājumu.
Šo situāciju analizē politologs Filips Rajevskis: “Šāda publiska vēstule liecina par to, ka Krišjānim Kariņam ir sajūta: visi viņu ir pametuši. Bet nedomāju, ka viņa sievai būtu jārāda ar pirkstu uz politiķiem, kuri nav reaģējuši tā, kā gaidīts. Ja tevi neviens neatbalsta, tad vismaz sieva atbalsta - tas labi. Bet tad, ka sieva sāk stāstīt, kurš pie tā ir vainīgs, ka viņas vīrs lidinājies ar privātiem lidaparātiem, tas pārstāj būt labi. Laikam Kariņa sieva saskatījusies uz Navaļnija sievu. Bet diez vai šis ir tas gadījums, kad Kariņa sievai vajadzēja jaukties šajā politiskajā stāstā.”
Rajevskis vēl pieļauj, ka zināmā mērā būtu “vainojams” amerikāniskums: ASV sievām politikā ir liela nozīme. “Bet mēs neatrodamies Amerikā,” turpina politologs, “kritizēt politiķus un prezidentu - tā īsti nav viņas teritorija.”
Runājot par to, ka viņai “kauns par presi”, Rajevskis saka: “Mediji pasargāja Kariņu no kovidnebūšanām, prese Kariņu padarīja par premjeru otrreiz un dāvināja “Vienotībai” uzvaru vēlēšanās. Tāpēc patiesībā Kariņa sievai vajadzēja būt pateicīgai medijiem. Toties uzkrītoši ir tas, ka vienam otram pazūd realitātes sajūta. Tā ir pazudusi pašam Kariņam, un šis zudums ir pārnesies uz viņa sievu. Tur ir nespēja aptvert, ka ir notriekti milzu līdzekļi, lidinoties ar privātlidmašīnām.” Rajevskis tāpat uzskata, ka šī Andas Kariņas vēstule nerisinās Kariņa problēmu ar Eiroparlamenta vēlēšanām.