Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums sabiedrībai ir raisījis dažādas reakcijas. Daļa sabiedrības labticīgi nomierinājās, sak, ja nav kara draudu, tad dzīvojam mierīgi tālāk. Citi pavīpsnāja: nav ko mierināt, Krievija draud katru dienu, un tas ir nopietni. Vēl citi atgādināja: mums pašiem jāgatavojas karam – lai kara nebūtu. Tad ko mums vēstīja NBS?
NBS savā paziņojumā aicināja vērtēt kritiski vēstījumus par apdraudējuma pieaugumu, jo tas esot Krievijas mērķis - sēt bailes par iespējamu Krievijas uzbrukumu Latvijai vai citai NATO dalībvalstij.
NBS atgādināja, ka Krievija, turpinot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, jau ir būtiski samazinājusi savus personāla resursus un bruņojumu Latvijas robežas tuvumā, līdz ar to Krievijai nepietiek militārās jaudas un resursu, lai veiktu konvencionālu uzbrukumu pret NATO dalībvalsti.
Krievijas nespēja gūt uzvaru un milzīgie resursu zaudējumi jau vairāk nekā divus gadus ilgušajā karadarbībā Ukrainā liecina par tās sistēmisku vājumu un stagnāciju visos tās komandvadības līmeņos, skaidro NBS.
Jau gandrīz 20 gadus Latvija ir pasaulē spēcīgākās alianses dalībvalsts. Uzbrukums mums, atgādina NBS, nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm, kam sekos nekavējoša reakcija no NATO.
Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā no viedokļu paudējiem izskanējušas populistiskas spekulācijas par NBS nespēju aizsargāt valsti. Tāpēc mēs, NBS, aicinām sabiedrību saglabāt vēsu prātu, nedalīties un nepastiprināt šādus vēstījumus - īpaši tādus, ko izplata personas, kuras vairs nedienē bruņotajos spēkos vai vispār nav bijušas saistītas ar aizsardzības nozari. Daloties ar apšaubāmiem vēstījumiem, šīs personas sniedz lāča pakalpojumu Krievijas agresīvajiem propagandas vēstījumiem.
It kā viss - nu, gandrīz viss - šajos tekstos ir pareizi, un ikviens saprātīgs lasītājs var piekrist brīdinājumiem par Krievijas propagandas ietekmi uz cilvēku prātiem. Taču, rūpīgāk palasot, gribas NBS vadībai atgādināt, ka preses sekretārs, lai strādātu šādā nopietnā institūcijā, jāizraugās ar vislielāko atbildības slodzi. Jo teksts vietumis ir, maigi sakot, savāds - pieņemot, ka vēstījumu ir sacerējis preses sekretārs, nevis jefreitors Zbrujevs.
Tā, piemēram, persona ar nosaukumu “preses sekretārs” nezina, kāda jēdzieniskā nozīme ir teicienam “lāča pakalpojums”. Ja cilvēks, labu gribēdams, savas neprasmes vai neinformētības dēļ kādam citam ir sagādājis nepatikšanas, tad mēdz teikt: viņš ir izdarījis lāča pakalpojumu. Tad kam šīs personas, kuras dalās ar apšaubāmiem agresīvajiem vēstījumiem, sagādā nepatikšanas? “Krievijas agresīvajiem propagandas vēstījumiem”? Kas tas par kalambūru?
Lai mūsu drošības izjūtas būtu nepārejošas, NBS paziņojuma autors raksta: “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga drošības situācijai, kāda tā ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar Krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā.”
Piedodiet, kā jums ar ģeogrāfijas zināšanām? Kur atrodas Latvija un kur atrodas Spānija, Francija un Itālija? Ir tāda sena anekdote no iepriekšējiem aukstā kara laikiem: “Uz Ķīnas un Somijas robežas viss mierīgi.” Kad uz Spānijas un Krievijas robežas viss būs mierīgi, diez vai kāds uzdrošināsies apgalvot, ka “drošības situācija ir stabila”.
Sazinājos ar atvaļināto ģenerāli, bijušo NBS komandieri Raimondu Graubi. “Ziņa, ko savā vēstījumā pauda NBS, varēja būt precīzāka un skaidrāka,” teica Graube, “bet esmu pilnīgi drošs, ka NBS un Aizsardzības ministrija dara to, kas jādara, jo drošībai un aizsardzībai šobrīd ir visaugstākā prioritāte, un tā tiek realizēta visos iespējamos veidos.”
Graube šo NBS vēstījumu redz kā aicinājumu sabiedrībai nošķirt divas lietas: kara tūlītējas neizbēgamības sajūtu, kas ir iemājojusi cilvēkos, un pienākumu maksimāli gatavoties kara iespējai.
“Kara neizbēgamības sajūta un gatavošanās aizstāvēties nav viens un tas pats,” tā Graube, “un mēs atgriežamies pie daudzkārt izmantotā romiešu teiciena: gribi mieru, gatavojies karam. Šodienas situācija ir klasiska šā teiciena ilustrācija. Šis NBS vēstījums ir uzruna sabiedrībai: esiet mierīgi, mēs darām visu. Mūsu valsts ļoti nopietni realizē Ziemeļatlantijas līguma 3. pantu, kas skan tā: “Lai pēc iespējas efektīvāk izpildītu Līguma mērķus, Puses, katra atsevišķi vai visas kopā, ar ilgstošiem un efektīviem pašu centieniem un savstarpējo palīdzību uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.” Tāpēc gribu uzsvērt, ka NBS un Aizsardzības ministrija savus drošības uzturēšanas plānus realizē pēc iespējas intensīvi, nekas netiek kavēts.”
Bet ir arī patiesi labas lietas NBS vēstījumā: “Mēs, karavīri un zemessargi, mieru neuzskatām par pašsaprotamu. Tāpat kā lietuvieši un igauņi un citu NATO dalībvalstu karavīri, arī mēs ik dienu gatavojamies karam, lai tas nebūtu. Šis ir mūsu izvēlētais aicinājums un pienākums pret Latviju un atbildība par katru mūsu valsts iedzīvotāju. (..) aicinām visiem kopā stiprināt valsts drošību, iestājoties Zemessardzē, valsts aizsardzības dienestā, vai apgūt militārās pamatiemaņas brīvprātīgo rezervistu kursā.”
Tikmēr bažas paliek: top zināms, ka Krievija ne tikai piešķir lielus resursus karam Ukrainā, bet arī gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO, kas varētu realizēties arī Baltijas valstīs. Par to rakstīts
Lietuvas izlūkdienesta ziņojumā. “Krievija novirza milzu resursus karam Ukrainā, un nekas neliecina par nodomu mazināt situācijas saspīlējumu, lai gan operacionālos mērķus tā nesasniedz. Vienlaikus Krievija gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO,” lasām ceturtdien publicētajā Lietuvas Valsts drošības departamenta un Aizsardzības ministrijas ikgadējā vērtējumā par nacionālās drošības apdraudējumu.
Tas, ko gribam sagaidīt no militārajiem profesionāļiem un no amatpersonām, ir spēja normāli, saprotami komunicēt ar sabiedrību: tad nevajadzēs brīnīties par cilvēku bažām un satraukumu. Ir taču skaidrs, ka draudi eksistē, jo no nacistiskās Krievijas var sagaidīt jebkuru asiņainu neprātību. Taču mums jābūt pārliecībai, ka tie, kuru rokās ir drošība un aizsardzība, dara visu, lai mūs pasargātu.
