Jūrmalā kaislības uzbangojušas tik augstu, ka brīžiem šķiet: tās noskalos abas skolas – Pumpuru un Jaundubultu – un priežu mežā starp kokiem aizpeldēs abu mācību iestāžu klašu, skolotāju istabas un sporta zāles paliekas… Faktiski bez sabiedriskās apspriešanas un bez risku analīzes Jūrmalas dome (JD) abas skolas nolēma reorganizēt. Vecāki joprojām turas pretim šim plānam un sola vērsties tiesā.
Jau pērn kļuva skaidrs, ka Jaundubultu pamatskolas kā atsevišķas izglītības iestādes Jūrmalā eksistence nav nedz finansiāli, nedz ekonomiski, nedz morāli pamatota: jau ilgstoši šajā skolā nav pietiekams skolēnu skaits, ir problēmas ar Valsts valodas likuma prasību ievērošanu: augsts latviešu valodas sniegums ir tikai trim procentiem skolēnu. Jaundubultu skolas pievienošana Pumpuru vidusskolai nodrošinātu pāreju uz izglītību tikai valsts valodā.
Jūrmalas domes izglītības pārvaldei bija uzticēts veikt situācijas analīzi un izstrādāt risinājumus Jaundubultu skolas integrēšanai citās pašvaldības izglītības iestādēs. Viens no piedāvātajiem variantiem bija pievienot šo skolu Jūrmalas Pumpuru vidusskolai.
Vēsturiski Pumpuru vidusskola vienmēr ir bijusi viena no lielākajām, šobrīd tā ir lielākā skola Jūrmalā. Tā 2023. gadā ir izcīnījusi prestižo 4. vietu Ata Kronvalda fonda skolu reitingā mazo skolu grupā. Atbilstoši izglītības apgūstamajam saturam rezultāti eksāmenos dažādos mācību priekšmetos atbilst standartam.
Pumpuru vidusskola pērnā gada 27. septembrī saņēma vēstuli no Jūrmalas izglītības pārvaldes - par Jūrmalas Pumpuru vidusskolas un Jaundubultu pamatskolas attīstības plāniem, rosinot 2024. gada 1. septembrī Jūrmalas Pumpuru vidusskolai pievienot Jaundubultu pamatskolu. Vēstule nesaturēja pamatojumus, nedz arī detalizētu aprakstu, kādā veidā šī apvienošana tiktu realizēta. Skolas padome uzskata, ka ar šo vēstuli izglītības pārvalde novēla atbildību par priekšlikuma lietderības izvērtēšanu uz šīs padomes pleciem.
Tālāk jau sākās jūklis, ko nodrošināja pilnīga neizpratne starp Jūrmalas domi, izglītības pārvaldi un abām skolām. Tas, ka Jaundubultu skolas padomes locekļi kādā no kopīgajām abu skolu padomju sapulcēm izrādīja nepamatotu agresiju, kā teikts protokolā - “izmantojot leksiku, kas radīja etnisku spriedzi”, nav nekāds brīnums. Taču īstos pārmetumus pelna pilsētas dome, kas nespēj novērst šādus incidentus. Pārmetumi domei ir arī par to, ka tā nespēj izskaidrot savas darbības un to mērķus. Rezultāts: dome nobalso par skolu reorganizāciju, ignorējot sabiedrības prasību pēc skaidrojuma - kāpēc tas ir jādara ar Pumpuru un Jaundubultu skolām?
Pumpuru skolas padomes priekšsēdētājs Kārlis Ābele: “Pirmdien bija padomes ārkārtas sēde, kurā balsojām par lēmumu - turpināt cīnīties par skolu vai atmest visam ar roku. Vienotības mūsu lēmumā tomēr nebija: seši nobalsoja par cīņas turpināšanu, trīs bija pret. Ir iekšējā opozīcija: tur ir Irēnai Kausiniecei (JD deputāte, ZZS, bijusī Pumpuru vidusskolas direktore) lojāli cilvēki, kuri ir noguruši no cīnīšanās par skolas identitātes saglabāšanu.”
Šobrīd skolas padomes cilvēki aktīvi meklē juristu, kurš varētu palīdzēt precīzi noformulēt vecāku bažas un sākt domāt par administratīvās tiesas procesu, arī par vēršanos Satversmes tiesā. “Mēs domājam par savas skolas latviskuma saglabāšanu. Tas, protams, ir tāds lidojums, un tomēr. Mēģināsim noorganizēt protesta akciju pie domes. Un to vajag organizēt jaudīgi vai arī neorganizēt nemaz,” tā Ābele.
Minētajā domes sēdē bija karstas debates. “Kā jūs domājat apvienot abu skolu padomes, ja Jaundubultu skolas padomes locekļi uzskata, ka mācībām skolā jānotiek divās valodās?”
Jūrmalas domes (JD) sēdē retoriski vaicāja Jūrmalas domes deputāts Jānis Asars (NA). Viņa domu turpināja JD deputāts Rolands Parasiņš-Parasigs (NA), kurš uzskata, ka, apvienojot abas skolas, Pumpuru skola daudz zaudēs, jo savienot divas mācību iestādes ar dažādām mentalitātēm nav prāta darbs.
Grūti arī iedomāties, ka no Jaundubultu pamatskolas uz Pumpuru vidusskolu varētu pārnākt skolēni, kuri nekad nav mācījušies latviešu valodā. “Pat ja uz Pumpuriem, uz kādu klasi, atnāks divi skolēni no Jaundubultiem ar sliktām latviešu valodas zināšanām, viņi vilks uz leju skolas kopīgo līmeni. Un domē visi izliekas to neredzam,” turpina Ābele.
Steiga, kādā bija izstrādāts domes lēmums par abu skolu likvidāciju un turpmāko apvienošanu, liecina par to, ka šis lēmums patiesībā tika pieņemts daudz agrāk, nekā mēs domājam. Proti, tas bija izlemts nevis publiskā diskusijā, bet gan kuluārsarunās, un domes sēde tāpēc izskatījās tikai kā neveikla mulāža.
Iespējams, tas bija domes vadošās partijas - ZZS - politisks lēmums, lai turpinātu radoši sastrādāties ar savu tuvāko partneri - “Saskaņu”. “Deputāti balsoja, nevis sekojot loģikai un saprātam, bet gan politiskajai piederībai. Domāju, ka tā bija nodeva “Saskaņai”. Bet tā ir spēlēšanās ar bērnu izglītību par labu politikai,” uzskata Ābele, “un mēs esam vīlušies par to, kā balsoja bijusī mūsu vidusskolas direktore Irēna Kausiniece - par Pumpuru skolas likvidāciju. Būtu vismaz atturējusies.”
Ne velti domes sēdē, kurā tika lemts par Pumpuru vidusskolas likvidāciju un jaunas skolas veidošanu, apvienojot to ar Jaundubultu pamatskolu, piedalījās arī Inna Djeri - Latvijas krievu savienības aktīviste un Tatjanas Ždanokas palīdze, kura ir pret pāreju uz latviešu valodu visās skolās. Savukārt pēc Pumpuru bērnu vecāku tikšanās ar Jūrmalas domes pārstāvjiem Djeri izpaudās, ka viņa bijusi “izbrīnīta par tumsonību un mežonību”, kādu esot demonstrējuši bērnu vecāki, jo viņa esot dzirdējusi tādu vārdu kā “atkrieviskošana”. Jācer, ka bērnu vecāki vērsīsies tiesā par goda un cieņas aizskārumu, bet Djeri izpētīs publikācijās, ko nozīmē jēdziens “atkrieviskošana”, kas šobrīd ir tik populārs.
Slavenajā domes sēdē vārdu deva arī Pumpuru vidusskolas absolventei Dainai Ābelei, kura atzina, ka visa šī sēde atgādina padomju laikus, kad netika ņemta vērā sabiedrības nostāja. “Pamatojot Pumpuru skolas likvidāciju, nenotika nedz datu, nedz risku analīze. Un kad ir notikusi publiska apspriešana, lai pieņemtu sakarīgu lēmumu?” Daina Ābele vaicāja.
Ir jūrmalnieku daļa, kas domā: nekas taču nemainās, Pumpuru vidusskola vienkārši pārtop par Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu. “Bet juridiski ir tā: ja veido kaut ko jaunu, tad vecais ir jāslēdz ciet. Grozies, kā gribi: tā ir likvidācija. Bet dome no šī vārda bēg kā nezin no kā,” situāciju analizē Kārlis Ābele.
Taču paliek jautājums: kāpēc tas viss bija jāuzsāk? “Vienīgais oficiālais iemesls bija tāds, ka jaunajā finansējuma modelī trūkst naudas Jaundubultu pamatskolai. Varēja pievienot, piemēram, Majoru pamatskolai. Bet citi varianti netika izvērtēti, jo Pumpuri ģeogrāfiski bija vistuvākais variants, turklāt Jaundubultos jau bija iekšā pirmā un otrā klase,” tā Ābele, “Pumpuru vidusskola ir pārblīvēta, tur ir vairāk nekā 950 skolēnu, un dome solīja: tiklīdz tiks uzbūvēta Aspazijas skola Lielupē, daudzi skolēni aizies uz turieni, tad viņiem nevajadzēs atrasties Jaundubultos. Piecus gadus jau būvē un nevar uzbūvēt.”
Jautājumi par abu skolu reorganizāciju tika uzdoti arī Izglītības un zinātnes ministrijai.
1. Kā IZM vērtē šo divu skolu likvidāciju, lai pēc tam tās apvienotu? Šajā procesā ir kāda loģika?
IZM: Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pārstāvji Izglītības un zinātnes ministrijai ir skaidrojuši pieņemto lēmum, un šajā
gadījumā ir izvēlēts reorganizācijas modelis, kas neparedz iestāžu likvidāciju, bet gan vienlīdzīgu to apvienošanu, kā rezultātā nodibinot jaunu izglītības iestādi - Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu. Pašvaldība skaidroja ieguvumus un trūkumus abos iespējamos reorganizāciju veidos, izšķiroties par vienlīdzīgu apvienošanu un vienotas organizācijas izveidi.
2. Skolas padomei netika iesniegti finansiālie aprēķini un nebija apzināti šādas likvidācijas un reorganizācijas riski. Vai tā ir IZM norāde domei, ka jārīkojas šādi?
IZM: Izglītības un zinātnes ministrija pagājušā gada nogalē izstrādāja vadlīnijas pašvaldībām par vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļiem un reorganizācijas veidiem, kas, cita starpā, paredz vietējās kopienas iesaisti. Lai gan normatīvie akti pašvaldībām neuzliek par pienākumu veikt sabiedrisko apspriešanu, pieņemot lēmumu par iestāžu reorganizāciju, tomēr pirms domes lēmuma pieņemšanas rekomendējam to organizēt, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par plānoto reorganizāciju, publicējot informāciju pašvaldības tīmekļa vietnē par plānotajām izmaiņām. Lēmumu pirms izskatīšanas domes sēdē izskata arī atbildīgajās domes komitejās, atbilstoši konkrētās pašvaldības nolikumam un darba reglamentam.
Pašvaldības pārstāvji izskaidroja veikto sabiedrisko apspriešanu, un šobrīd neredzam riskus, ka sabiedrībai nav pietiekami izskaidrots plānotais lēmums.
3. Kāpēc nelielo Jaundubultu pamatskolu nevarētu pievienot nelielajai Majoru pamatskolai?
4. Kādā veidā Pumpuru vidusskolā integrēsies bērni no Jaundubultu pamatskolas, kur mācības nav notikušas valsts valodā?
IZM: Aicinām šos abus jautājumus uzdot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai, kuras kompetencē ir skaidrot pieņemto lēmumu un pārejas periodu.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības lēmumu skaidroja Irēna Kausiniece. “Kā jūs domājat? Ja es uzskatītu, ka Pumpuru skolai kaut kas draud, es balsotu par reorganizāciju? Tur pavadīti 49 manas darba dzīves gadi. Vai es spētu balsot par to, ka skola tiktu iznīcināta? Ja mēs teiktu: nāciet, nabadziņi, pie mums, mēs jūs pievienosim. Bet tagad tiek apvienotas divas līdzvērtīgas skolas, un mēs kopā veidojam Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu. Tie bērni, kuri tiek pievienoti, ir līdzvērtīgi tiem bērniem, kuri jau mācās Pumpuru vidusskolā. Bērni netiek dalīti, un tas ir pats galvenais. Domājat, ka krievu bērniem tur būs viegli? Nebūs. Tad kāpēc viņus vēl vairāk vajag pazemot? Mums vajag, lai visi būtu Pumpuru bērni.”
Irēna Kausiniece uzskata, ka daļa no tiem skolēniem, kuri atnāks uz Pumpuriem, jau zina latviešu valodu, bet tiem, kuri vēl nemāk, blakus būs skolotāja palīgs. “Pilsēta ir gatava maksāt naudu, lai palīdzētu bērniem apgūt valodu. Turklāt viss notiks pakāpeniski: mēs nerausim ārā no Jaundubultiem krievu bērnus un neliksim viņus Pumpuros, viņi uzrakstīs iesniegumu Pumpuru skolai un sāks apzināties, ka viņi ir pumpurnieki. Pirmās klases - gan latvieši, gan krievi, jo krievu skolu vairs nav, - mācīsies Jaundubultu skolā, šogad mācās 1. un 2. klase, nākamgad - jau 1., 2. un 3. klase. Un tā līdz 1.-6. klasei. Pēc tam šie skolēni ienāks Pumpuru vidusskolā,” skaidro Kausiniece.
Viņa uzskata, ka ažiotāža ap abām skolām ir radīta pilnīgi nevietā: “Ko nozīmē - skola tiek likvidēta? Kad no Jūrmalas 4. vidusskolas mēs pārtapām par Pumpuru vidusskolu, vai kāds kliedza, ka mēs likvidējamies? Nē taču! Mainījās tikai nosaukums un reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā. Un Pumpuru skola vienmēr paliks Pumpuru skola. Galvenais - domāt par bērniem.”
Kad Pumpuru skolā notika vecāku sapulce par tēmu “Pumpuru skolas reorganizācija”, tajā piedalījās arī Irēna Kausiniece. “Es nepazinu savu skolu,” viņa teic, “tajā vienmēr esmu jutusi siltumu. Bet tajā dienā, kad notika šī vecāku sapulce, tur virmoja naids.
Vecāki bija tā uzkurināti… Un es domāju, ka tas ir direktores Ausmas Bruņenieces darbs. Vecāki negribēja dzirdēt nevienu vārdu. Viņiem bija tikai viens mērķis: protestēt un bļaut. No kultūras un inteliģences tur nebija nekā. Taču skaidrs, ka savai skolai es neesmu nodarījusi pāri un nekad nenodarīšu.”
Irēnai Kausiniecei nav pamata neticēt, var vien diskutēt. Taču jautājums ir Jūrmalas domniekiem: varbūt ir kāda iespēja apgūt sarunmākslu ar tiem, kuri nepiekrīt varas viedoklim? Šobrīd izskatās, ka situāciju ar divām skolām varēja noregulēt pieklājīgi, saprātīgi un loģiski. Bet varas apziņa (“esam vareni, mums nevienam nekas nav jāskaidro”) noveda līdz konfliktam, kam gals nav redzams.
