“Dzirdējāt? Slēgs arī Mellužu pasta nodaļu,” mani uzrunā kāda sieviete, kura stāv rindā tajā pašā Mellužu pasta nodaļā, lai saņemtu sūtījumu. Arī es saņemu sūtījumu – divas grāmatas. Atbildu, ka esmu dzirdējusi. Mani personīgi šis lēmums – slēgt pasta nodaļu – neietekmē, taču zinu, ka ir tūkstošiem cilvēku, kuri šā lēmuma dēļ ir izmisumā un neziņā. Uzdevu dažus jautājumus “Latvijas pastam”, lai saprastu, kas ar to notiek.
VAS “Latvijas pasts” (LP) nesen nāca klajā ar plāniem slēgt 105 pasta nodaļas. Taču tagad LP skaidro, ka 1. februārī pēc LP vadības un Satiksmes ministrijas pārstāvju diskusijas pasta nodaļu reorganizācija tika apturēta, lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai “Pastnieks mājās” risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus, un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm - pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām u.c.
“Pēc finanšu aprēķiniem reorganizācijas apturēšana vai kavēšana prasīs valsts subsīdijas no 2,1 miljona līdz četriem miljoniem eiro,” apgalvo LP vadība. Turklāt “aplēstās izmaksas neietver šo pasta nodaļu modernizēšanu un inflācijas efektus”. Diemžēl no šā teksta netapa skaidrs, kādi ir tie apstākļi, kas prasīs valsts subsīdijas līdz četriem miljoniem eiro, vēl jo vairāk, ka aplēstās izmaksas neietver šo pasta nodaļu modernizēšanu. Tad kas veido šīs noslēpumainās izmaksas?
Tas, ka LP mēģina risināt pasta piegādes uzdevumus ar pastniekiem, kuri dodas uz mājām, ir atbalstāms pasākums, un LP vadība tāpēc paskaidro: “Pasta indeksa teritorijās, kur ir ieviests “Pastnieks mājās”, pastnieks ierodas pie seniora nākamajā darba dienā, un pie viņa par tādu pašu maksu kā pasta nodaļā var samaksāt rēķinus. Pastnieka vizīte ir bez maksas. Individuāla pastnieka vizīte mājās ir īpaši parocīgs pakalpojuma saņemšanas veids, kas ārpus lielajām pilsētām ir bez maksas. To ir iespējams pieteikt, zvanot uz klientu atbalsta tālruni 27008001 vai 67008001. Pastnieks mājās nodrošina tos pašus pakalpojumus kā pasta nodaļa.”
Tomēr jāatceras, ka ikviens cilvēks satiekas ar valsti gan pastā, gan sabiedriskajā transportā, gan skolā, gan aptiekā. Visur. Un cilvēks gaida solidaritāti, pretimnākšanu, izpratni. Valsts akciju sabiedrības - ne tikai “Latvijas pasts” - veic arī sociālo funkciju, un to nedrīkst aizmirst.
Tomēr patlaban izskatās, ka “mazais cilvēks” - kā “lielajiem” ierasts domāt par tautu - var runāt, domāt un just, ko vien vēlas, taču tas nevienu no “lielajiem” neinteresē. Cilvēki - īpaši laukos, īpaši tie, kuri dzīvo vieni, - tikai vēro, kā aizver skolu, pasta nodaļu, bibliotēku, kultūras namu, par banku filiālēm pat nerunājot, - un sāk nojaust, ka viņi nevienam nav vajadzīgi. Vientulības un atstumtības sajūta tikai milst un vairojas. Tāda valsts mēroga depresijas dziļumbumba.
Bet “Latvijas pasts”, lai godinātu un uzmundrinātu savus darbiniekus - acīmredzot tos, kuri paliks pēc reorganizācijas, - rīko balli par solīdām naudiņām, kaut arī LP vadība mirkli pirms tam sūrojās, ka ar finansēm esot grūti.
Un tā: “Latvijas pasta” darbinieku godināšanas pasākumā, kas 3. februārī notika “Atta centrā”, piedalījās Ance Krauze un Daumants Kalniņš ar īpašu muzikālo priekšnesumu un pavadošo grupu, Mazais Princis, grupa “Bekars”, vakara vadītājs Valdis Melderis un dažādas darbnīcas.
Kvalitatīvs pasākums, protams. Vai pamatots uzņēmuma finansiālajās iespējās - tas jāvērtē speciālistiem. Un kur no tāmes “pazuda” 13 000 eiro, jo saucieni pēc finansiālās patiesības sākotnēji bija teju par 180 000 eiro?
Taču smieklīgākais (un simptomātiskākais) fakts visā šajā pasta sāgā ir satiksmes ministra Briškena (PRO) loma.
“Esmu rosinājis uzsākt dienesta pārbaudi par “Latvijas pasta” vadības rīcību, organizējot balli par gandrīz 180 tūkstošiem eiro. Darbinieku pasākumi ir vajadzīgi, bet to izmaksām jābūt salāgotām ar uzņēmuma finansiālajām iespējām. Šādas izšķērdības nav pieļaujamas - īpaši apstākļos, kad pasts bez izvērtējuma un konsultācijām grasījās slēgt nodaļas un atlaist darbiniekus,” - ar šādu paziņojumu tīmeklī pagājušās piektdienas vakarā nāca klajā Kaspars Briškens.
Bet izrādījās, ka satiksmes ministrs jau iepriekš zināja, ka runa ir par ikgadējo pasākumu “Mans pastnieks 2023”: to ir atbalstījusi
Satiksmes ministrija un pats Briškens. Tā mazdrusciņ liekulīgi sanācis, vai ne?... “Latvijas pasts” informēja par šo pasākumu: “Konkurss par labāko pastnieku un pasta operatoru notiek jau trīspadsmito gadu, un uzvarētājus nosaka iedzīvotāju balsojums. Satiksmes ministrija vienmēr šo konkursu ir atbalstījusi un pati iesaistījusies iedzīvotāju balsojuma veicināšanā.” Šogad pasākumā piedalījās vairāk nekā 800 darbinieku.
Briškens saņēma ielūgumu uz šo pasākumu jau janvārī, taču atteicās tajā piedalīties, jo viņam esot “plānots komandējums”. Un par to ziņas atkal gūstam no sociālā tīmekļa, kur Briškens izklāsta, ka dodas uz Eiropas Zaļo partijas kongresu. Nez, kāds šim kongresam sakars ar Satiksmes ministriju un tās funkcijām? Jācer vismaz, ka Briškens savas privātās intereses apmaksāja ar savu, nevis valsts budžeta naudu?
Tostarp premjere Evika Siliņa (JV) uzskata, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens ir godīgi un atklāti risinājis satiksmes nozares problēmjautājumus. Viņa arī norādīja, ka neviena no valdību veidojošajām partijām nevēlas atbalstīt Nacionālās apvienības rosināto Briškena demisijas pieprasījumu. Raugi, Briškens esot saņēmis “smagu mantojumu” no bijušā NA satiksmes ministra Jāņa Vitenberga, kā arī iepriekšējā ministra (acīmredzot domāts Tālis Linkaits no JKP).
Nu bet protams, ka koalīcija neko nemainīs savā saskanīgajā korī, kaut arī solists Briškens ir salauzis tik daudz skalu, ka pietiktu nez cik ugunskuriem, lai dedzinātu aplamību kaudzes. Un pasta nozare šajās aplamībās, iespējams, būtu viena no mazākajām. Jo vēl lielākas - miljardu eiro vērtas aplamības - ir saistībā ar bēdīgi slavenajiem pasažieru vilcieniem, trasi “Rail Baltica” un lidoņu kompāniju “airBaltic”. Palūkosim, cik “godīgi un atklāti” tās atrisinās Briškens.
