Avoti vēsta, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir zinājis par Tatjanas Ždanokas (Latvijas Krievu savienība) aktivitātēm vismaz kopš 2004. gada, kad viņa regulāri atskaitījās Krievijas federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem un lūdza naudu pretvalstisku pasākumu rīkošanai.
Taču līdz 2016. gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc mediju publicētā informācija par laiku no 2005. līdz 2013. gadam nekvalificējoties kā noziegums.
Šādas darbības radīja draudus Latvijas valstij, un par to VDD esot informējis tā laika valsts amatpersonas un lēmumu pieņēmējus, kā arī sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām neesot bijusi iespējama. VDD paša vērtējumā tas šajā laikā esot “mērķtiecīgi īstenojis pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai”.
2016. gadā VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju rosinājuši pilnveidot Latvijas normatīvo regulējumu. Viens no iemesliem, kāpēc dienestu skatījumā bija nepieciešamas izmaiņas, bija Krievijas īstenotās “tautiešu politikas” un citu nemilitārās ietekmes izpausmju radītais apdraudējums, kam atbalstu sniedza arī viens otrs Latvijas valstspiederīgais.
2016. gadā spēkā stājās nozīmīgi grozījumi Krimināllikumā, kas paredzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti. Taču šiem grozījumiem nav piemērojams atpakaļejošs spēks. Tā dēvēto pretspiegu grozījumu mērķis bija atvieglot ārvalstu izlūku ķeršanu, līdztekus vēršoties pret hibrīdkara apdraudējumiem. Tika izslēgta norma, kas paredzēja kriminalizēt valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tas netiek darīts spiegošanas nolūkā, jo pret to aktīvi iebilda daļa žurnālistu. Minētā norma raisīja bažas par tās iespējamo izmantošanu pret žurnālistiem vai trauksmes cēlājiem.
Toreiz Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK) vadīja Solvita Āboltiņa (JV). Mēnesi notika darbs, lai panāktu līdzsvaru starp krimināltiesisko regulējumu un demokrātisko brīvību ievērošanu. Rosinātāja pret minēto normu iekļaušanu likumā bija toreizējā Latvijas žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga. Daudzi atceras, cik aktīvi bija LŽA biedri, lai protestētu pret iecerētajiem grozījumiem. Taču tie draudēja ar kriminālsodu vien nelojālajiem žurnālistiem, deputātiem utt. Šie grozījumi radās kā brīdinājums tam, ko darīja dažādi Ždanokai līdzīgi domājošie. Attiecīgie likumpanti - kopš 2022. gada 24. februāra - palikuši stingrāki.
Pateicoties portāla “manabalss.lv” savāktajiem 11 000 parakstu par Latvijas Krievu savienības (LKS) aizliegumu, Saeima mainīja likumu par politiskajām partijām, taču ne jau Saeima var “aizliegt” kādu partiju, to var rosināt vien prokuratūra. Politikas kuluāros runā, ka LKS aktīvisti pavisam sačākstējuši un sabijušies no likuma grozījumiem. “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanas laikā visi gaidīja, ka būs milzu protesti, taču to nebija: LKS spice baidījās, ka viņu bodīte tiks aizcirsta ciet.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV) sarunā ar “Neatkarīgo” saka: “Latvijas drošības iestādēm bija atbilstoša informācija, un tās 2016. gada sākumā vērsās NDK, lai tā kopā ar drošības iestādēm izstrādātu grozījumus Krimināllikumā: ne jau Solvita Āboltiņa to izdomāja. Līdz tam šis likums paredzēja sodu tikai tad, ja kādai pusei tiek nodota slepena (klasificēta) informācija. Ārēja spiediena rezultātā visas izmaiņas Krimināllikumā tomēr netika akceptētas. Kopš tā brīža mēs redzam, ka Ždanoka un viņai līdzīgie to saprot. Kontakti, kādi bija piefiksēti - samazinājās. Jāatgādina, ka laika gaitā likuma izmaiņas, pateicoties Valsts prezidentam, kurš tās iesniedza, ir palikušas stingrākas.”
VDD sola izvērtēt Ždanokas darbību. Pieņemu, ka tā ir ierastā VDD retorika, bet izklausās pēc tāda… nu, labi, paskatīsimies, bet nav jau tur nekā nopietna. Taču situācija līdzinās Jāņa Ādamsona lietai, kad tiesa pērn viņam piesprieda astoņarpus gadu ilgu cietumsodu: “Lietā tika konstatēts, ka Jānis Ādamsons nelikumīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi vāca un (..) nodeva neizpaužamas ziņas un citas ziņas (..) Krievijas Federācijas federālajam drošības dienestam.” Taču tieši no VDD atzinuma ir atkarīgs, vai pret Ždanoku tiks ierosināts kriminālprocess.
Māris Kučinskis (AS), bijušais Saeimas NDK priekšsēdētājs, sarunājoties ar “Neatkarīgo”, teic: “Grozījumi likumā tika veikti pēc VDD iniciatīvas, jo LKS bija kļuvusi ļoti nekaunīga. Tad es jautāju drošības dienestam: vai tagad ir izdarīts viss, lai nekas nekavētu rīkoties? Atbilde bija - jā. LKS ļoti pierāvās. Šai partijai tikai izteikts brīdinājums, un viņi zināja, ka, izdarot mazāko pārkāpumu, šī partija tiks izdzēsta no partiju saraksta. Viņi pārtrauca visas aktivitātes. Uz viņiem cītīgi skatījās Rosļikovs (S), bet viņš bija viltīgāks. Cerams, ka šoreiz vēršanās pret LKS rezultēsies ar panākumiem. Būtu jau laiks.”
LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs “Neatkarīgajai” komentē pret Ždanoku vērstās aizdomas: “Tas viss izskatās diezgan nenopietni. Mēs esam sarunājušies ar simtiem, varbūt pat tūkstošiem cilvēku pēdējo 20 gadu laikā, jo, strādājot Eiroparlamentā, veidojas bezgalīga cilvēku rinda - žurnālisti, aktīvisti, ierēdņi - un viņi visi grib ar mums komunicēt. Protams, mēs nevaram visus pārbaudīt - viņi ir vai nav FSB vai citu izlūkdienestu pārstāvji.”
Mitrofanovs, runājot par konkrēto gadījumu, atklāj, ka vismaz viena vēstule esot safabricēta. “Tā ir par 6000 dolāru, kurus mēs it kā prasījām par Georga lentīšu iepirkšanu. Lieta tāda, ka sarakstē ar krieviski runājošajiem mēs nelietojam latīņu burtus. Turklāt 2010. gadā jau bija pagājuši divi gadi, kopš bijām pārtraukuši finansēt 9. maija pasākumus. Šī summa ir niecīga pasākuma apgrozījumam un Eiropas deputātam, un tas nav prātīgi - lūgt kaut kādu summu no ārpuses. Un aizdomīgi, ka kampaņa pret Ždanoku sākās visās Eiropas valstīs vienlaikus,” tā Mitrofanovs.
Viņaprāt, vienīgais dokuments, kas varētu kļūt par pamatu tālākai izmeklēšanai, ir vēstule, kuras nosūtīšanas laiks ir 2017. gads. “Tā ir sarakste ar vienu Tatjanas paziņu Sanktpēterburgā, kuram viņa lūgusi, lai viņš nodrošinātu mūsu delegācijas piedalīšanos pasākumā, kas veltīts Ļeņingradas blokādes noņemšanai,” stāsta Mitrofanovs.
Protams, paliek cerība, ka VDD atšķetinās gan 6000 dolāru “lūgumu”, gan pārējos Ždanokas ziņojumus “jaunības draugiem”. Taču jau tagad ir interesanti, ka Krievijas diktatora Putina uzticamais spalvaskāta nesējs Dmitrijs Peskovs vēršanos pret EP deputāti Tatjanu Ždanoku nosaucis par “raganu medībām”. Diezgan precīzs personas raksturojums, vai ne? Bet varbūt Peskovam, kurš noteikti pārzina Krievijas specdienestu paredzamās darbības soļus, vienkārši ir žēl, ka tiek atmaskoti gadu gadiem audzinātie un tik ļoti vērtīgie aģenti?
