Pašvaldībām plāno iegādāties elektroautobusus skolēnu pārvadāšanai, zinot to, ka tie mēdz aizdegties paši no sevis. Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis draudošās briesmas apzinās, savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) runasvīrs atbild, ka jautājumi par elektroautobusiem vēl neesot aktualizējušies.
Klimatneitralitātes histērijas ietvaros Latvijas pašvaldībām tiek plānots piešķirt 21,17 miljonus eiro no Taisnīgas pārkārtošanās fonda. Otrdien, 23. janvārī, valdībā tika apstiprināts noteikumu projekts par atbalsta sniegšanu pašvaldībām bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, paziņoja Vides un reģionālās aizsardzības ministrija (VARAM).
Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF), kā tiek skaidrots ES faktu lapās, ir finanšu instruments kohēzijas politikas jomā, kura mērķis ir sniegt atbalstu teritorijām, kas saskaras ar lielām sociālekonomiskām grūtībām saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Taisnīgas pārkārtošanās fonds palīdzēs īstenot Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti.
Par visām neticamajām dabas un cilvēku pārvērtībām ceļā uz klimatneitralitāti un bezizmešu situāciju, kā arī par govīm, kuras nelaiž balodīšus, šoreiz nerunāsim. Kopā ar VARAM un citām ministrijām papriecāsimies par elektrotransporta iespējamo iegādi un pilnīgi drošu ekspluatāciju.
VARAM sola, ka iegādātos elektrobusus pašvaldības varēs izmantot, lai nodrošinātu, piemēram, izglītojamo nokļūšanu pašvaldības izglītības iestādēs, sociālo iestāžu vai sociālo pakalpojumu klientu nokļūšanu sociālo pakalpojumu sniegšanas vai saņemšanas vietās, pašvaldības amatiermākslas kolektīvu nokļūšanu kultūras pasākumu vai to mēģinājumu norises vietās savā pašvaldībā, uz skatēm vai dziesmu un deju svētkiem, kā arī pacientu nokļūšanu uz un no ārstniecības iestādēm gadījumos, kad esošā sabiedriskā transporta sistēma nav tam piemērota vai nepieciešama nokļūšana no viena līmeņa slimnīcas uz citu.
Tīmeklī lielākoties lasām par to, kādas ķibeles piemeklē dižos elektroauto, kas bojājas un salūst, ļoti bieži - bez iemesla sadeg. Kur likt šos krāmus, kad tie iziet no ierindas? Tie ir bīstamie atkritumi, un par to utilizāciju arī būs jādomā (un jāmaksā) tām pašām pašvaldībām. Turklāt Latvijā trūkst servisu un speciālistu, kuri kvalitatīvi varētu veikt elektroauto remontu. Bet ja Briseles priekšnieki uzspiež šo bīstamo autobusu iegādi, tad - ko nu vairs darīt? Vai tad mūsu valdībā ir kāds drosminieks, kurš iebilstu pret apšaubāmo darījumu?
Der arī atcerēties, ka akumulatori, kas elektrobusam piegādā enerģiju, ir izgatavoti no litija un kobalta. Lai izgatavotu elektroauto, ir jāiegūst daudz šo minerālu, bet minerālu raktuvēm ir liela ietekme uz vidi un uz lētā darbaspēka veselību, kas iegūst šos minerālus. Sanāk, ka “zaļā” pieeja ir aktuāla tikai tiem, kuri spēj par to samaksāt, nevis tiem, kuri par kapeikām dzen savu veselību postā.
Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzskata, ka - no vienas puses - transports pašvaldībām ir vajadzīgs: “Par to mēs runājam jau labu laiku. Šveices palīdzība - oranžie skolas autobusi - izsīkst, busi paliek vecāki, lūst, bet skolēniem būs jāpārvietojas, ja pilnā apjomā realizēsies skolu likvidācija. Daļa pašvaldību var izmantot kredītu iespējas, daļa - vairs nevar. Un tas ir saistīts ar to, ka pašvaldību finansējums ir kļuvis mazāks, un budžetu izveidot ir ļoti grūti.”
Šobrīd uz elektroautobusiem ir pieteikušās 17 pašvaldības. “Taču elektrotransports nav risinājums attālākajos novados,” tā Kaminskis, “un saprātīgs risinājums būtu hibrīdauto. Ja nākas braukt tālākus ceļus, elektroauto vienā brīdī var ceļa vidū apstāties. Bet infrastruktūra - lai uzlādētu šos elektroauto - mums nav sagatavota.”
Kaminskis arī atzīst, ka būtu jāvērtē elektroautobusu drošība: “Negribu pat pieļaut domu, ka skolēniem varētu piedāvāt nedrošu autobusu.” Bet šī problēma eksistē: elektroauto mēdz bez iemesla aizdegties.
Turklāt - kas labos šos elektroautobusus? “Ja nav atbilstošu servisu, kā pašvaldības tiks galā? Tāpēc es saku: tas ir komplekss un dārgs pasākums,” teic Kaminskis, “bet ja valsts ir nolēmusi iet “zaļo ceļu”, ir jāapzinās, ka tas nav lēts ceļš. Turklāt tas nav ātri ieviešams. Latvija jau tagad ir zaļa valsts, un tā savu zaļumu nekad nav zaudējusi. Ja valdība izdomājusi iet “zaļo ceļu”, tad pa to būs jāiet. Bet saprātīgi. Jo var pieņemt dažādus lēmumus, taču - vai tie lēmumi būs apmaksājami?”
Elektroautobusu iegāde tiek attiecināta lielākoties uz skolām, proti, lai kaut kādā veidā aizpildītu skolēnu vajadzību pārvietoties uz tuvāko skolu, kad pagasta skola slēgta, pateicoties “tālredzīgajai” IZM politikai. “Jau tagad daudzu skolēnu vecāki, piemēram, Kolkā, nezina, kā viņu bērni nokļūs līdz tuvākajai skolai. Tā nedrīkst būt! Ir desmit reizes jānomēra, lai pēc tam kaut ko izdarītu,” tā Kaminskis, “un, ja ir kvalitatīva skola ar labu izglītību, kas tiek pierādīts ar faktiem, šādas izglītības iestādes nedrīkst slēgt.”
CSDD Komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks Mārtiņš Mālmeisters uz jautājumiem - vai ir kādi kvalitātes kritēriji, kas jāņem vērā, pirms iegādāties elektroautobusus, un vai CSDD ir izvirzījusi kādas konkrētas prasības elektroautobusiem, īpaši domājot par to drošību - ja ņem vērā elektroauto tendenci aizdegties, atbildēja, ka šie jautājumi nav CSDD dienaskārtībā, jo CSDD vēl nav bijusi saskare ar šiem busiem. Protams, pieaugot tādu braucamrīku skaitam, nāksies tiem pievērsties.
Domu papildina un precizē CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks: “Ikvienam transporta līdzeklim, kas tiek izmantots ES satiksmē, ir jābūt atbilstības apliecinājumam. Elektroautobusi brauks pie mums uz tehnisko apskati. Latvijā šobrīd ir vairāk nekā seši tūkstoši elektroauto, un tie - tāpat kā jebkurš cits auto - iziet tehnisko apskati. Jāpārbauda taču visa ritošā daļa, bremzes, viss, kas saistīts ar satiksmes drošību. Protams, elektroauto netiks pārbaudīts atgāzu saturs, bet tajā pašā laikā pārbaudīsim iespējamās elektronoplūdes. Ir tehniskie noteikumi, kuriem jāatbilst ikvienam auto.”
Elektroautobusus jau iegādājusies “Rīgas satiksme”, ir izveidota sava uzlādes sistēma, bet - tā kā autobusi vēl ir jauni, tie nav devušies uz tehnisko apskati. “Tas nav būtiski - tie ir vieglie elektroauto vai autobusi - tehniskā apskate būs jāiziet visiem,” tā Aksenoks.
