Oļegs Burovs, ievēlēts Saeimā no “Latvija pirmajā vietā” (tagad frakcijām nepiederošs), partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) priekšsēdētājs, pagājušajā nedēļā nobalsoja par Stambulas konvencijas nodošanu Juridiskajai komisijai. Pēc piederības tā bija jānodod Ārlietu komisijai, taču Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa (ZZS) manipulatīvi iegrozīja Juridisko komisiju. Bet ne par to stāsts. Patiesībā par to, vai Burovs kļūs par nosacīto 51. deputātu, kurš atbalstīs ratifikāciju.
Agrāk vai vēlāk pienāks brīdis, kad Saeimai nāksies balsot par bezjēdzīgās Stambulas konvencijas ratifikāciju. Tas, ka JV un PRO balsos “par”, ir skaidrs kā Glāžšķūņa stikliņš, bet par “zaļzemniekiem”, kuri nopirkti ar esību svētajā koalīcijā, pat nerunāsim.
Tikko ar “zaļzemnieku” balsīm tika pieņemts likums par partnerattiecībām, kas paver durvis viendzimuma laulību legalizācijai - kaut gan pirms Saeimas vēlēšanām ZZS dievojās, ka atbalsta tikai tradicionālās vērtības, tostarp laulību starp sievieti un vīrieti. Taču - tā kā “zaļzemniekiem” jāgatavojas nākamā gada praidam, vairs nebūs nekādu tradicionālo vērtību. Citādi - no valdības ārā!
Savukārt ar Burova pārstāvēto partiju viss ir tieši otrādi. Vismaz pagaidām. Tā gan nav Saeimā, toties Oļegs Burovs ir. GKR valdes loceklis Ainars Baštiks, vērtējot Oļega Burova iespējamo balsojumu par SK ratifikāciju, “Neatkarīgajai” teic: “Gan partijas programmā, gan kongresos mēs esam akcentējuši kristīgās vērtības. Tad, kad būtu jārīkojas saskaņā ar tām, viens otrs rīkojas pretēji. Tāpēc mūsu valdē diskusijas ritēja augstos toņos. Mums ir skaidrs, kas ir laulība, kopdzīve un tautas nākotne, tāpēc rīkoties citādi - tas ir savādi.”
Baštiks uzskata, ka šajā gadījumā - balsojot par SK ratifikāciju - apelēt pie koalīcijas disciplīnas ir aplami, jo svarīgākas ir vērtības.
“Cilvēks pieņem lēmumus, balstīdamies uz vērtībām. Ja vērtību nav, tad cilvēki lokās kā vēja rādītāji - kāds vējš pūš, tam pakļaujas,” domā Baštiks.
“Nezin kādēļ mums vienmēr jāpilda kaut kādu valstu vai organizāciju uzspiestie noteikumi. Mēs jautājam - kālab? Mums atbild: lai arī jūs būtu tajā bagāto valstu klubiņā. Bet nezin kādēļ joprojām esam pēdējās vietās visos rādītājos… Ja valstij būtu kārtīgs saimnieks, viņš zinātu, kas un kur jāsalabo, bet mēs te akli pildām kaut kādas direktīvas. Arī attiecībā uz Stambulas konvenciju: vai tad mums nav cilvēku, kuri varētu izanalizēt, kur ir vājās vietas un kā pietrūkst iekšlietu sistēmai? Kāpēc mums obligāti jāpieņem kaut kādas neviennozīmīgi vērtētas normas?” uzdod jautājumus Baštiks.
Stambulas konvenciju Baštiks uzskata par mākslīgu lietu. “Dažam liekas smuki - mākslīgi āboli vai puķes. Bet šīm mākslīgajām lietām nav nekādas nākotnes. Mums, piemēram, ir zema dzimstība, un par to vajadzētu uztraukties Labklājības ministrijai. Taču par to šī ministrija nerunā! Toties intensīvi bīda konvenciju. Un tas būs milzu “sasniegums”, kad Latvijā tiks ielaisti kaut kādi “eksperti”, kuri mums norādīs, kā dzīvot pēc Stambulas konvencijas noteikumiem. Kas tas ir? Padevības gars? Neprasme novērtēt, kas mūsu tautai ir derīgs un kas - ne? Toties nevalstiskās organizācijas varēs “uzvārīties”, jo - lai tu dabūtu naudu, tev vispirms jārada problēma. Šoreiz - vardarbības problēma, kas esot krasi uzaugusi,” tā Baštiks.
“Mēs savā partijā esam uzstādījuši kristīgus principus, tāpēc - ja vienā mirklī kāds tos uzskata par neko, tad mūsu ceļi šķiras,” iespējamo Burova atbalstošo balsojumu par konvenciju komentē Baštiks. “Nezinu, vai tādā gadījumā uzreiz iešu prom no partijas, taču no valdes - noteikti. Tas ir principu un vērtību jautājums. Ja nav ne vienu, ne otru, tad ar cilvēku var manipulēt. Ja mums pašiem nav skaidrs mūsu attīstības ceļš, tad citi var mums norādīt, kur un kā iet.”
Oļegs Burovs savukārt atzina, ka tas ir “sarežģīts balsojums”. “Mums ir GKR valdes lēmums, mēs balstāmies uz kristīgām vērtībām, un mūsu valdē ir mācītājs Ainars Baštiks. Mēs pieņēmām lēmumu, ka partnerattiecības nevar tikt pielīdzinātas laulībām. Par Stambulas konvenciju: ja tā tiks ratificēta, to pēc tam vajadzētu denonsēt (denonsēt nozīmē vienpusēji pārtraukt starptautiska līguma izpildi - E.V.).”
Bet kāds būs Burova balsojums Saeimā? “Partijas valde to atstāja manai paša lemšanai. Kad tika parakstīta vienošanās ar ZZS, skaidrs, ka runa toreiz nebija tikai par atbalstu Siliņas valdībai, par atbalstu budžetam, bet arī par visiem pārējiem punktiem,” saka Burovs.
“Par SK ratifikācijas jautājuma nodošanu komisijām nebalsoja Augusts Brigmanis (ZZS) un Andrejs Ceļapīters (JV). Redzot, ka divi koalīcijas deputāti nepiedalījās balsojumā, es nebalsošu par Stambulas konvenciju, jo - vispirms sakārtojiet paši savu saimniecību, parādot vienotību savās partijās. Es netaisos balsot “par”, lai ar savu balsojumu glābtu JV pozīcijas. Jā, turpmāk sadarbošos ar ZZS, bet negrasos iet uz smagiem kompromisiem ar savu partiju, tāpēc SK balsojumā nepiedalīšos.”
Burovs atzina, ka negrasās nevienu pierunāt - balsot vai nebalsot par SK, taču piebilda: “Nevēlos uzņemties atbildību, lai balsojumā par Stambulas konvenciju būtu 51. deputāts, kurš par to ir nobalsojis. Ne par kādu cenu es to nevēlos. Un man arī jādara viss, lai šā balsojuma dēļ nesašķeltos mūsu partija. Un vēl. Šajā laikā netiek risināti ekonomikas attīstības jautājumi - tiek bīdīta tikai Stambulas konvencija. Bet cilvēkiem daudz svarīgāks ir jautājums: vai man būs nauda, lai paēdinātu savu ģimeni? Vai būs nauda, lai samaksātu par siltumu un elektrību? Tie ir izdzīvošanas jautājumi! Un Stambulas konvencija te nepalīdzēs.”
