Centrs "Marta" cenšas, lai klusuma nebūtu nevienā trolejbusā

© Ģirts Ozoliņš/MN

Gribēju sazvanīt kādu reālu cilvēku Centrā “Marta”, bet tas nebija iespējams: ierunāta balss lūdza izklāstīt iespējamās vardarbības faktu, tad nu “Marta” sazināšoties ar zvanītāju. “Martas” anotācijā teikts, ka tā ir “Latvijas vadošā sieviešu tiesību aizstāvības organizācija, kuras mērķis ir vienlīdzīgākas, iekļaujošākas un labklājīgākas sabiedrības veidošana”. Tā kā manas tiesības nebija aizskartas, paliku gribot.

“Marta” - bagāta organizācija?

Bet manu neviltoto interesi par “Martu”, patiesību sakot, izsauca aizkustinošais reklāmplakāts sabiedriskā transporta pieturvietā: kāds sakņupis vīriņš, atstutējies uz spieķīša, sēž uz kāpnēm, bet teksts, ko plakāta autori acīmredzot piedēvē vīriņam, ir - “Es gaidu aizsardzību”, savukārt pie kājām - paskaidrojums “Stambulas konvencija iestājas par mazaizsargātajiem”, paraksts - Centrs “Marta”.

Kaut ko nesapratu. Pati “Marta” raksta: “Stambulas konvencijas uzdevums un vienīgais mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību.” Vai nabaga sirmgalvis ir cietis kādā vardarbības aktā, jo izlicies par sievieti? Varbūt attēlā redzamais tēls patiesībā ir sieviete, kas pārģērbusies par vīrieti? Varbūt iespējamas kādas sarežģītākas kombinācijas?

Lai būtu žēlīgāk, blakus vīriņam vajadzēja uzzīmēt izbadējušos sunīti, akvāriju ar zivtiņām, kuras peld ar vēderiem uz augšu, un tukšu hamburgera tūtu. Jo, kā apliecina “Marta”, “konvencijas mērķis ir pārtraukt klusumu par vardarbību ģimenē”. Tāds plakāts noteikti liek runāt un runāt, klusumam vairs nav vietas nevienā trolejbusā.

Jautājumi, kurus še uzdevu, nav vienīgie mani interesējošie. Tā, piemēram, gribēju uzzināt, cik “Martai” izmaksāja šie reklāmplakāti ar visu māksliniecisko konceptu, pagatavošanu un izvietošanu, jo reklāmfirma “JCDecaux” nav no pašām lētākajām.

Taču “Marta”, visticamāk, ir gana bagāta organizācija, ja, piemēram, 2021. gadā tās galvenie ienākumu avoti bija Zviedrijas vēstniecība Latvijā, Somijas vēstniecība Latvijā, Norvēģijas vēstniecība Latvijā, Kanādas vēstniecība Latvijā, ASV vēstniecība Latvijā, Nīderlandes vēstniecība Latvijā, Lielbritānijas vēstniecība Latvijā, bija arī ziedojumi no juridiskām personām, tostarp no “Madara Cosmetics”, “Mobilly”, “Circle K” un no ātro kredītu uzņēmuma “IPF Digital”.

Kuru sabiedrības daļu uzrunā plakāti?

Tad vēl viens jautājums. Kas ir šo reklāmplakātu adresāts? Saeimas deputāts, kurš ar sabiedrisko transportu nepārvietojas vai gandrīz nekad nepārvietojas? Un ja arī pārvietotos - viss jau izlemts, jo “zaļzemnieki” ir “nopirkti” ar visām parpalām, viņi tāpat nobalsos par Stambulas konvencijas ratifikāciju, viņus nevajag iežēlināt.

Tad varbūt šie plakāti mēģina uzrunāt vēlētājus, kuri ikdienā izmanto sabiedrisko transportu? Kālab gan? No viņiem tāpat nekas nav atkarīgs: referendums par Stambulas konvencijas ratifikāciju taču nenotiks, jo tā bīdītāji ļoti labi zina, ka tautas nobalsošanas gadījumā tas tiktu izšvilpts kā pēdējais santīms no tukša maka.

Bet “Marta” savās tīmekļa lapās reklamē stambuliādi un “kliedē mītus” par šo dokumentu. “Marta” raksta: “Konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.”

Jāpiekrīt! Valstīm tiešām jāveic pasākumi, jāstiprina policijas darbs, jāpalielina algas policistiem, jāveic prevencija un jākontrolē, vai likumi tiek izmantoti mērķtiecīgi. Nevis jāpieņem kaut kāda apšaubāma konvencija, kuras uzspiestie noteikumi būs augstāki par mūsu valsts likumiem.

Notiek sabiedrības dekonstrukcija

“LR Krimināllikumā jau tagad ir iestrādātas visas nepieciešamās normas, kas atbilst attiecīgajiem SK pantiem un ir reāli vērstas uz sieviešu aizsardzību pret vardarbību. Ja tās praksē netiek piemērotas vai tiek piemērotas slikti, tad atbildība par to jāprasa ģenerālprokuroram un Iekšlietu ministrijai; nekādu papīru ratifikācija Saeimā te nepalīdzēs,” laikrakstam “Neatkarīgā” teic tiesību zinātņu doktore, juriste Baiba Rudevska.

Stambulas konvencijas 3. panta “c” punktā lasāma ārkārtīgi dīvainā “džendera” jeb sociālās dzimtes definīcija par “sociāli konstruētām” dzimumu lomām. To pamatā ir radikālā feminisma un kvīru (“queer”) ideoloģijas bāze. “Ja mēs sociālās dzimtes definīciju ielaižam Latvijas tiesību sistēmā (un tā, ratificējot SK, tur ienāks), tad mums nāksies pat Satversmē esošos jēdzienus “sieviete” un “vīrietis” skatīt caur šo prizmu,” teic Rudevska.

“Tieši tāpēc atsevišķas grupas tik ļoti cīnās par šo konvenciju. Satversmes 110. pantā ir pateikts, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Ja ratificēsim SK, tad nākamais solis būs skaidrs: ar ST spriedumu šajā 110. pantā tiks ielasīts “paplašināts” tulkojums. Tas, ka jēdzieni “sieviete” un “vīrietis” nav obligāti jāsaprot kā bioloģiskas būtnes, bet gan kā sociāli konstruēti jēdzieni. Un tas savukārt - īsākā vai ilgākā termiņā - jau pavērs ceļu uz viendzimuma “laulību” ieviešanu, kuru tāpat uzspiedīs Satversmes tiesa,” turpina Rudevska.

Tas nozīmē, ka it kā aiz cēla mērķa izkārtnes - sargāt sievietes no vardarbības - ar Stambulas konvencijas palīdzību tiek veikta dzimumu, ģimenes un līdz ar to arī saprātīgas, konservatīvas sabiedrības dekonstrukcija. Un tas jau ir bīstami. Šo dekonstrukciju - līdztekus arī nenoliedzami labiem darbiem - ar savām reklāmām Stambulas konvencijas aizstāvībai palīdz veikt arī “Marta”.

Vieta pie siles - svarīga

Kāda ir šīs reklāmas patiesā cena, mēs neuzzināsim. Bet varbūt tā ir politiskā pārliecība - sludināt Stambulas konvencijas “vērtības”. Tad - visu cieņu, jo - ko gan var iebilst pret sirdsskaidru pārliecību?

Bet smieklīgākais šīs stambuliādes sakarā ir kāds necils fakts. Pirms dažām dienām nosūtīju vairākiem Saeimas ZZS frakcijas deputātiem vēstules ar aicinājumu nebalsot par Stambulas konvencijas ratifikāciju, pie reizes uzdodot jautājumu par to, vai viņi nenodos savus vēlētājus, ja balsojumā atbalstīs šo konvenciju.

Pēc pāris klusuma dienām atbildi no sevis ar mokām izspieda deputāts Jānis Vucāns, uzsvērdams, ka “par to jau ir runāts diezgan, tāpēc arī es šobrīd nekādu diskusiju e-sarakstē par to neuzsākšu”. Pārējie uzrunātie ZZS deputāti klusē joprojām. Tad jau jums, godājamie “saimnieki savā zemē”, nav savas politiskās pārliecības? Svarīgas tikai “koalīcijas” norunas, pirkšanas/pārdošanas akti, amati un vieta pie siles?

Komentāri

Latvijā kopš nullto gadu otrās puses ir izkristalizējusies izteikta valdošā politiskā šķira, kuru iemieso “Vienotība” tās plašākajā izpratnē. Vecrīgas kafejnīcu “valdību stādītāji” var zīmēt visdažādākās kombinācijas, bet realitātē nevienu valdību bez “Vienotības” izveidot nevar. Kā tai izdevies uzbūvēt tik dzelžainu, savu komfortablo vietu uz politiskās skatuves nodrošinošu konstrukciju?

Svarīgākais