Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava (NA) raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” (TV24) izteicās, ka Rietumeiropā drošības situācija ir krietni sliktāka nekā Latvijā, jo tur daudzās valstīs terorakti esot teju vai ikdienas parādība. Reakcija ilgi nebija jāgaida: Dombravam uzklupa “Re:Check” pētnieki un pētnieces, lai pierādītu, ka viss ir tieši otrādi.
“Tā nav taisnība. Lai gan draudu līmenis pēdējās nedēļās paaugstināts, Eiropā terorakti notiek reti,” savā publikācijā apgalvo tās autori Ronalds Siliņš un Annija Petrova. “Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra “Eiropols” ziņo, ka pērn ES dalībvalstīs kopā mēģināts veikt 28 teroraktus. No tiem 16 bija veiksmīgi,” turpina autori.
Mazzināmais Pasaules ekonomikas un miera institūts, uz kura veiktajiem pētījumiem atsaucas rečekisti, izvērtē arī globālo terorisma indeksu, kas Latvijai pērn un citus gadus bijis 0 vai tuvu tai, proti, Latvijai terorisms nav bijis drauds. Taču par spīti tam minētais institūts Latviju drošības ziņā neliek pirmajās vietās. Šo paradoksu rečekisti gan neaplūko.
Seko pārspriedumi, kas pamatojas ASV Mērilendas universitātes starptautiskajā teroraktu datubāzē. “Jaunākā informācija ir par 2020. gadu, un tā rāda, ka ES valstu vidū visvairāk jeb 19 teroraktu mēģinājumu bija Francijā,” raksta pētnieki. Laikam jāatgādina, ka 2023. gads iet uz beigām, tāpēc tik senus pētījumus varbūt nevajadzētu aktualizēt, lai “pierādītu”, ka “Dombravam nav taisnība”.
“Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) drošību valstīs vērtē, analizējot slepkavību skaitu un apkopojot iedzīvotāju atbildes uz jautājumu “Vai jums ir bail pastaigāties vienam naktī?”. 2020. gadā, kad veikts jaunākais apkopojums, Latvija bija 28. vietā no 41 OECD valsts. Tāpēc starptautisko organizāciju valstu vērtējumi neļauj secināt, ka Rietumeiropā “drošības situācija ir krietni sliktāka nekā Latvijā”,” atsaucoties uz veciem pētījumiem, turpina rečekisti. Piedodiet, vai jums nešķiet, ka situācija pasaulē ir mainījusies, proti, tā kļuvusi daudz nestabilāka, terorakti notiek daudz biežāk, drošība ir relatīva, bet jautājums par bailēm naktī pastaigāties ir vienkārši stulbs?
Protams, rečekisti arī sniedz secinājumu: “Lai gan vairākas Rietumeiropas valstis paaugstinājušas terorisma draudu līmeni, deputātam Dombravam nav taisnība, ka Rietumeiropā daudzās valstīs terorakti ir ikdiena. Ja drošību skata plašākā kontekstā, pēc dažādu organizāciju vērtējumiem Latvija ir relatīvi droša uz pārējās pasaules fona, taču ne drošāka par vairumu Rietumeiropas valstu.”
Šis “secinājums” - atgādināšu - tiek izteikts laikā, kad Eiropas valstis tiek burtiski appludinātas ar “bēgļiem”, kuri rada nepārtrauktus draudus eiropiešiem, laikā, kad terorisma draudu līmenis tiek paaugstināts līdz kritiskajam, laikā, kad “Hamās” teroristi ir uzbrukuši Izraēlai. Patlaban Latvijā ir relatīvi mierīga atmosfēra, tā ir drošāka nekā vairumā Eiropas valstu. Taču tā var mainīties.
Jānis Dombrava, protams, reaģēja uz “Re:Check” pētījumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka pētījuma autori bija pieprasījuši Dombravas paskaidrojumus. Publicējam Jāņa Dombravas atbildes vēstuli rečekistiem.
“Labdien! Jūs nekad neesat izcēlušies ar objektivitāti savās publikācijās,” raksta Dombrava, “arī nosūtītais e-pasts ar pieprasījumu 24 stundās sniegt atbildi neliecina par profesionālu žurnālistiku no jūsu puses. Atbildi atļauju publicēt tikai pilnā apjomā.
Atbildēt uz jautājumu varu, tikai izmantojot publiski pieejamo informāciju. Pretterorisma jomā Eiropas drošības iestādes ir aktīvi strādājušas, lai novērstu masu terora aktus, tomēr maza mēroga terora akti un noziegumi, kuri ir pielīdzināmi teroraktam, bet kvalificēti pēc citiem likuma pantiem, piemēram, ēkas spridzināšana vai slepkavība, ir ikdiena vairākās valstīs, piemēram, Zviedrijā, kur septembrī noziedzības līmenis sasniedza tādu līmeni, ka tika piesaistīta armija, lai cīnītos ar noziedzību.
Piebildīšu, ka miera apstākļos armiju nepiesaista, lai cīnītos ar noziedzniekiem. Tam ir paredzētas iekšlietu struktūras.
Armijas piesaiste ir loģiska, ja saprotam, ka Zviedrijas drošības iestādes jau augustā palielināja terorisma draudu līmeni no 3. uz ļoti augsto 4. līmeni.
Starptautiskā prese arī neslēpj, ka Zviedrija un tās pilsoņi ir uzskatāmi par teroristu mērķi.
Jāpiebilst, ka aizvadītajās nedēļās terorisma draudu līmeni ir palielinājušas vairākas valstis. Šos līmeņus nepalielina tāpat vien, bet pēc rūpīga drošības iestāžu izvērtējuma par reālo apdraudējumu: Francija, Lielbritānija, Beļģija, Portugāle, Austrija.
Lielbritānija, Vācija un Francija jau 8. oktobrī kopīgi vienojās palielināt drošības pasākumus, jo saskatīja riskus, ka varētu notikt uzbrukumi ebreju kopienas pārstāvjiem.
Atļaušos nelikt atsauces uz visiem teroraktiem, gadījumiem, kur drošības iestādes ir apturējuši teroristus pirms terora akta veikšanas un preventīvi izraidījušas trešo valstu piederīgos, kuri ir radikalizējušies. Problēma ir nopietna. Ceru, ka rietumvalstu drošības iestādēm izdosies tikt galā ar šo izaicinājumu.”
Sarunā ar “Neatkarīgo” Jānis Dombrava: “Agrāk bija domāts, ka “Re:Check” darbosies, lai apkarotu no Krievijas nākošo dezinformāciju, tomēr var secināt, ka “Re:Check” savus savārstījumus veido par Nacionālās apvienības, par “Jaunās vienotības” un citiem politiķiem, uzpūšot milzīgas sensācijas. Arī šajā gadījumā tā ir noticis. Ja žurnālisti iepazītos ar pasaulē pieejamo informāciju, tad nevajadzētu veidot šādas speciālas publikācijas, kurās tiek vērtēts - vai Rietumeiropā ir augstāks terorisma draudu līmenis nekā Latvijā?”
Dombrava pieļauj, ka šāda “Re:Check” publikācija balstās gan personiskā, subjektīvā attieksmē, gan arī - iespējams, kāds ir rekomendējis to darīt. “Kaut kam prokrieviskam šis pētnieciskais orgāns klāt pieķeras ļoti reti, arī citas tēmas ir “pievilktas”,” tā Dombrava, “turklāt vēršanās pret maniem izteikumiem notiek laikā, kad ir skaidri redzams, kas notiek pasaulē. Valstis arvien vairāk aiztur un deportē tos, kuri iekļāvušies kādās radikālās, teroristiskās organizācijās.”
Latvijā terorisma draudu līmenis vēl nav tik augsts tālab, ka “bēgļu” vēl nav kritiski daudz. “Vienmēr esmu iestājies par to, ka nedrīkst radīt labvēlīgus nosacījumus pabalstu, uzturēšanās atļauju izsniegšanā, jo vienā brīdī - ja mūsu valsts vārti ir pārāk plaši atvērti, - imigrantu skaits kļūst pārāk liels, un tad drošības iestādēm mazinās spējas sekot līdzi tam, kas vispār valstī ieceļo.
Un tā ir realitāte, kas jau redzama daudzās Eiropas valstīs. Ieceļojušo cilvēku masa ir tik liela, ka drošības iestādes vairs nav spējīgas pārbaudīt, vai šie cilvēki ir iekļāvušies kādās radikālās, teroristiskās organizācijās, vai viņi ir veikuši kara noziegumus. Kādus 10 000 iebraucēju vēl iespējams pārbaudīt, bet tad, kad runa jau ir par miljoniem, kontroles iespējas samazinās,” saka Dombrava.
