Ja būtiski ierobežos reņģu un brētliņu nozveju, mums būs jāslēdz ražošana; tas nozīmē bankrotus un jaunus bezdarbniekus, – tā runā Latvijas zivju pārstrādātāji. Un runā jau kādu laiku. Jaunu sparu šīm runām piemeta arī Valsts prezidenta Rinkēviča pieļāvums, ko viņš izteica ceturtdien Latvijas TV: ja tiks konstatēta Krievijas vaina nesenajos zemūdens infrastruktūras bojājumos, NATO būtu jāslēdz Baltijas jūra kuģošanai.
Vispirms par reņģēm un brētliņām, tikai pēc tam par Baltijas jūras slēgšanu. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) sarunā ar “Neatkarīgo” teica: “Eiropas Komisija rosina Baltijas jūrā samazināt reņģu zveju par 60%. EK prasa lielāku samazinājumu, nekā to prasa zinātnieki. Pirmdien dodamies uz Luksemburgu, lai cīnītos pret šo ieceri. Ko tad nozare darīs, ja tādā apmērā tiks samazināta nozveja? Atlaist no darba cilvēkus?”
Krauze arī atgādina, ka daudzi uzņēmēji, kuri strādā zivju pārstrādes nozarē, ir realizējuši Eiropas fondu projektus. “Kas ar to visu notiks?” viņš retoriski vaicā un piebilst, ka cīņa par nozveju būs sīva. “Protams, kaut kāds samazinājums būs, bet mēģināsim to noturēt saprāta robežās,” tā Krauze. Savukārt par prezidenta Rinkēviča pieļāvumu slēgt Baltijas jūru kuģošanai Krauze vērtējumos bija atturīgs.
Uzņēmējs, Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite mūsu laikrakstam saka: “Tas ir ārprāts tajā ziņā, ka šāda EK nostādne ir pretēja zinātnieku ieteiktajam risinājumam. Zinātnieki ieteica samazināt nozveju daudz zemākā līmenī. Ņemot vērā to, ka Eiropā politiskā līmenī dominē histēriski “zaļā” domāšana, zinātnieku ieteikumus, kas ir nozvejas samazināšanas virzienā, šie “zaļie” mēģina divkāršot vai pat trīskāršot.”
Protams, reņģu krājumi Baltijas jūrā ir samazinājušies. Zvejojot reņģes, tiek zvejotas arī brētliņas, tāpēc, “aiztaisot” reņģes, var “aiztaisīt” arī brētliņas. Bite gan cer, ka saprāta balss uzvarēs un šīs
zivis varēs zvejot normālā apjomā. “Tā nav tikai mūsu - Latvijas - problēma, tā ir problēma visā Baltijas jūrā,” tā Bite. Iespējams, Latvija ir vienīgā valsts, kas no lētas zivs uztaisa lielisku produktu - šprotes. Šprotes arī tiek eksportētas. “Pārējās valstis gan brētliņas, gan reņģes izmanto tikai zivju miltu ražošanai,” skaidro Bite.
Andris Bite arī nemēģina iedziļināties Edgara Rinkēviča teiktajā par Baltijas jūras slēgšanu kuģošanai. “Vai slēgs konkrētu reģionu? Vai tikai izeju no Pēterburgas? Īsti nav saprotams,” viņš saka. Protams, ja kuģošana tiktu liegta tikai Krievijas kuģiem, tad - jā, tam Bite piekrīt: “Pret to man nav pretenziju.”
Edgars Rinkēvičs norādīja, ka par nesen notikušajiem zemūdens infrastruktūras bojājumiem jāsagaida izmeklēšanas rezultāti. Pēc tiem NATO, visticamāk, pastiprinās patrulēšanu Baltijas jūrā. “Manā izpratnē NATO vienkārši būtu reāli jāslēdz Baltijas jūra kuģošanai. To var izdarīt. Protams, tas ir jautājums arī par veselu rindu starptautisko jūras tiesību,” teica prezidents.
Virs Baltijas jūras ir plānots veikt papildu novērošanas un izlūkošanas lidojumus, tostarp ar jūras patruļlidmašīnām, NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) lidmašīnām un lidrobotiem. Uz reģionu jau ir nosūtīti četri NATO kuģi, kas aprīkoti speciāli mīnu meklēšanai.
Aplūkojot jautājumu par Baltijas jūras slēgšanu kuģošanai, sarunā ar “Neatkarīgo” Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teica: “Runa ir par krievu kuģiem vai aizdomīgiem kuģiem, nevis par pilnu kuģošanas liegumu. Tā ka zvejnieki var būt mierīgi. Tas raidījumā kaut kā neizskanēja, tās šobrīd ir idejas, jo vēl nav skaidrs, kas reāli notika ar zemūdens infrastruktūru, un izmeklēšana turpinās.”
