“Bet ne visiem puikām ir penis un ne visām meitenēm ir vulva.” “Ir puiši ar vulvu un meitenes ar peni?” jautā Lo. “Tieši tā,” mamma apstiprina. “Tās sauc par transpersonām.” Un vēl. “Kad sev pieskaras tur lejā, klitors kļūst resns un apaļš, un tas liekas ļoti patīkami. Tā Lo paskaidro mamma.” Tie ir fragmenti no grāmatiņas “Tur lejā”, izdevniecība – “Pētergailis”. Rokasgrāmata pieaugušajiem? Nē, bērniem. Lai atpazītu transpersonas un iemācītu pareizi masturbēt.
Nesen izdevniecība “Pētergailis” laida klajā pirmsskolas vecuma bērniem adresētu grāmatiņu ar nosaukumu “Tur lejā”. Tā tulkota no vācu valodas. Anotācijā rakstīts: “Jūs noteikti labi zināt, ka reizēm bērnu jautājumi nāk kā zibens no skaidrām debesīm! Bet labā ziņa - arī pieaugušajiem nav jāzina viss. Un ir pieņemami, dzirdot dažus jautājumus, arī nosarkt. Svarīgi saprast, ka bērni uz dzimumorgāniem raugās citādi nekā pieaugušie.”
Tālāk pārspriedumi par ķermeni kā instrumentu, dzimumorgāniem, nervu galiem un aizraujošiem iespaidiem, skarot intīmās zonas, kā arī par to, kā nosaukt šīs intīmās zonas. “Līdzās pareizai terminoloģijai mums šajā grāmatā ir svarīgi iedrošināt bērnus pašiem kļūt radošiem un bez kauna, rotaļīgi un patstāvīgi, ar prieku izzināt savu ķermeni,” savu misijas skaidrojumu pabeidz grāmatas izdevēji.
Grūti iedomāties, ka pieaudzis cilvēks varētu lasīt savam bērnudārzniekam tekstus par klitoru, peņa galviņu un nervu galiem. Ja lasītu, tad, iespējams, vajadzētu sākt domāt par vecāku tiesību atņemšanu, jo bērna priekšlaicīga seksualizēšana var novest līdz neparedzamām sekām. Kāda lasītāja raksta: “Izlasot šo grāmatu bērnam priekšā, viņš pamēģinās un pēc tam citu neko negribēs darīt, paliks nervozs, un viņam pienāks garīgs un fizisks izsīkums. Kas to ir sarakstījis vai atbalstījis, tas ir pilnīgs analfabēts bērnu audzināšanā.” Iespējams, ne tikai analfabēts, bet arī bērnu ienaidnieks.
Protams, ka bērns interesējas par to, kas viņam atrodas “tur, lejā”, bet varbūt tomēr pietiktu ar vecāku sarunu par zēnu un meiteņu ķermeniskajām atšķirībām? Varbūt tomēr nevajag mācīt, kā pareizi masturbēt? Turklāt - nez kā tie bērni, kuriem tagad jau 40, 50 vai pat 60 gadu, bērnībā iztika vien ar spēlēšanu “ārstos”, lai saprastu dzimumu atšķirības?...
Ārsts reanimatologs Roberts Fūrmanis tīmeklī raksta: “Es neticu, ka kaut cik saprātīga bērnudārza audzinātāja spētu šo paņemt rokā un lasītu priekšā bērniem.” Kāda cita diskusijā iesaistījusies sieviete savukārt bilst, ka neviens nav spiests pirkt šo grāmatiņu. Protams, nav. Bet šī grāmatiņa ir izdota, un būs cilvēki, kuri to nopirks, lasīs saviem bērniem, un teorētiski ir arī iespēja, ka tās saturs viņus traumēs.
Psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs, tīmeklī komentējot tikko citēto “mammas” un “Lo” sarunu, iesaka “mammai” apmeklēt speciālistu, lai pārbaudītu savu mentālo veselību. Sarunā ar “Neatkarīgo” Nils Konstantinovs teic: “Kaut kādu iemeslu dēļ Latvijā nereti nonāk īpaši radikāli materiāli, tādi, kas arī Vācijā skaitītos radikāli. Bērnudārza bērniem mācīt masturbāciju - tam diez vai piekristu pat liberāli noskaņoti cilvēki. Grāmatas autori acīmredzot pieder specifiskai grupai.”
Nils Konstantinovs gan ir pamanījis, ka atrodas arī tādi pieaugušie, kuri apgalvo, ka pirmsskolas vecuma bērni arī mēdzot masturbēt, tāpēc tāda grāmatiņa ir nepieciešama. “Ja bērni pirmsskolas vecumā tā dara, tad tā, visticamāk, ir problēma, “pateicoties” pārmērīgai seksualizācijai,” tā Konstantinovs. Savukārt grāmatā izlasāmo stāstiņu par “onti Jesi”, kas nav ne vīrietis, ne sieviete, bet kaut kas pa vidu (tātad transpersona), Konstantinovs nosauc par “interesantu” tādā ziņā, ka šī savādība maza bērna apziņā tiek normalizēta.
Ir konkrēta grupa cilvēku, kuri savu pārliecību par bērnu seksualizāciju mēģina izvirzīt kā prioritāru. Tas nesen notika arī ar skandalozajiem Valsts izglītības satura centra publicētajiem materiāliem par seksuālo un reproduktīvo veselību. “Latvijā ir pārāk maz kritiskas domāšanas,” atzīst Konstantinovs, “un pat sabiedriskajos medijos dažādos raidījumos piedalās speciālisti, kuriem neviens neiedomājas uzdot kritiskus jautājumus par šādām tēmām. Visi šie jautājumi tiek uzskatīti par Padomju savienību piedzīvojušu vecūkšņu pretošanos visam progresīvajam, jo bērniem taču jāsāk masturbēt no četru gadu vecuma.”
“Vai šī grāmatiņa ir veids, kā stāstīt četrgadīgam bērnam par lietām, kas skar dzimumu? Domāju, ka ne,” uzskata Konstantinovs, “tas, kas rakstīts un parādīts šajā grāmatā, ir veids, kā bērnu ietekmēt. Vai pirmsskolas vecums ir laiks, kad mācīt, kā bērnam masturbēt? Arī ne. Taču skaidrs arī tas, ka speciālisti par šādām tēmām baidās runāt, jo tad varētu gadīties, ka viņus pieskaitīs kaut kādiem radikāliem konservatoriem.”
P.S. Grāmata “Tur lejā” nav saņēmusi valsts finansiālu atbalstu. Tā paskaidroja izdevniecībā “Pētergailis”.
