Maksāsim astronomiskus rēķinus vēl piecus mēnešus. Labākajā gadījumā

© Neatkarīgā

Saeimā 7. septembrī notika balsojums par to, lai darba kārtībā iekļautu lēmumprojektu “Par nekavējošu valdības rīcību netaisnīgo, nesamērīgo un pret iedzīvotājiem vērsto jauno elektroenerģijas ST tarifu atcelšanu”. Neiekļāva. Jo par iekļaušanu nobalsoja 47 deputāti, savukārt atturējās 49 tautas kalpi – “progresisti”, “Jaunā vienotība” un “Apvienotais saraksts”.

Vai ieriebšana opozīcijai?

Ja Saeimas sēdē tiktu iekļauts opozīcijas jautājums par lēmumprojektu, tad Saeima - pozitīva balsojuma rezultātā - aicinātu Ministru kabinetu veikt šādas darbības. Pirmkārt, nekavējoties, mēneša laikā, balstoties uz Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto kārtību, sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju atcelt “Sadales tīkla” jaunos elektroenerģijas sadales tarifus.

Otrkārt, kompensēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem augustā un septembrī iekasēto pārmaksu, kas radusies saistībā ar sadārdzinājumu jauno elektroenerģijas sadales tarifu sakarā.

Treškārt, izskatīt “Sadales tīkla” un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu personīgo atbildību par izveidojušos situāciju.

Šo visu parakstītu Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS). Taču, tā kā jautājums netika iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā, Smiltēns neko neparakstīja, jo arī bija viens no tiem, kuri “atturējās”.

Lieki pat teikt, ka jautājums par netaisnīgajiem, uzpūstajiem tarifiem šobrīd ir viens no svarīgākajiem tieši eksistenciālajā aspektā. Taču Saeimas vairākums uzskatīja, ka no šī jautājuma vajag “atturēties”, pat nepaskaidrojot, kāpēc tā ir lemts. Tā ir klaja arogance pret Latvijas cilvēkiem - gan pret privātpersonām, gan uzņēmējiem, jo absurdo tarifu jautājums ir dramatisks visiem.

Citādi domā Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (AS), kurš arī “atturējās”. Sarunā ar “Neatkarīgo” viņš teica: “Šis jautājums būs iekļauts komisijas darba kārtībā, un komisija veiks šo darbu. Un tad jaunā valdība darīs šo darbu. Ja šo darbu uzdos vecajai valdībai, tā aizies, bet darbs paliks nepadarīts.” Bet kāpēc šo jautājumu virzīja šajā Saeimas sēdē? “Tā ir politika,” attrauca Bergmanis, “opozīcija dara savu darbu, un tas tiešām tika labi paveikts. Protams, tās ir rūpes par valsti, bet vienlaikus arī momenta izmantošana.”

Sanāk, ka “atturēšanos” balsojumā varētu vērtēt kā ieriebšanu opozīcijai, tomēr Bergmanis tam nepiekrīt: “Tam nav nekāda sakara ar ieriebšanu opozīcijai. Tas drīzāk ir viedoklis, kā mēs varam šo problēmu atrisināt efektīvāk. Kam mēs varam ieriebt? Mums taču pašiem ir radi un draugi, kas cieš no šiem tarifiem. Arī man pašam sadales tarifu kāpums ir 420% - nevis 35 līdz 40%, kā solīja valdība.”

Metodoloģija ir kropla

Kāpēc Saeima nepiekrita ielikt darba kārtībā jautājumu par tarifiem? “Šlesers vienkārši uzķepelēja priekšlikumu mēneša laikā samazināt tarifus,” sarunā ar “Neatkarīgo” situāciju skaidroja Edgars Tavars (AS), “zinot to, ka pēc nedēļas šīs valdības vairs nebūs, tūkstošprocentīgi zinot to, ka tas pat teorētiski nav izpildāms. Tas ir prasts populisms! Bet Šlesers pats ir klimata un enerģētikas apakškomisijā, ko vada Andris Kulbergs. Ir zināms viss pa soļiem, kas jāveic, lai mainītu situāciju. To var izdarīt, grozot virkni likumu. Tam vajag vismaz - teikšu optimistiski - vismaz piecus mēnešus.”

Tavars uzskata, ka tarifi, protams, ir jāpazemina. “Bet tas jādara profesionāli,” viņš piebilst. “Mēs arī gatavojam savus priekšlikumus, kaut arī “de facto” esam opozīcijā. Man balsojumā nebija nekādu problēmu nospiest pogu “par”. Bet vai tas būtu godīgi pret vēlētājiem? Tā būtu mānīšana - mēneša laikā izdarīt to visu, ko rosināja Šlesers.”

“Optimistiskie” pieci mēneši, kas paietu, grozot likumus un veicot citas nepieciešamās darbības, lai atceltu ST uzpūstos tarifus.

Nopietni? Vēl piecus mēnešus cilvēkiem nāktos apmaksāt absurdos rēķinus? “Mēs jau šodien (8. septembrī - E.V.) tiekamies ar regulatoru, kaut arī esam opozīcijā,” saka Tavars, “un tarifu pārskatīšana būs jebkurā gadījumā - neatkarīgi no Saeimas lēmuma. Esošā metodoloģija tarifu aprēķinos ir kropla, ja tā pieļauj šādus ekstrēmus. Visticamāk, nāksies cilvēkiem arī kompensēt šīs pārmaksas - iespēju robežās.”

Tavars arī atzina, ka tā ir viņa komunikācijas kļūda: “Vajadzēja vismaz video uztaisīt, kurā paskaidrotu situāciju par šo Saeimas balsojumu ar “atturēšanos”.” Daudz ko vajadzēja. Arī pirms pusgada, kad apstiprināja jaunos tarifus, vajadzēja ne tikai apjaust, bet arī saprast, ar kādu katastrofu tie draud.

Tagad pēkšņi visi saprot - jā, nu vajadzēs samazināt tarifus! Ai, ai, paies vēl pieci mēneši, kamēr viss mainīsies! Zinot mūsu valdīkļu tempus, paies ne tikai pieci, bet visi desmit mēneši. Ja šādi tiktu vadīts kāds privāts uzņēmums, tas jau sen būtu bankrotējis.

Paldies par rūpēm!

Pēc deputāta Šlesera “pēkšņā uzbrauciena” ar pieprasījumu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā tarifu jautājumu tīmeklī savus priekšlikumus ievietoja arī Andris Kulbergs (AS), apgalvojot, ka elektroenerģijas tarifus var samazināt. Taču “joprojām trūkst koordinācijas trīs valsts rokās esošo uzņēmumu - “Augstsprieguma tīkls”, “Sadales tīkls” un “Latvenergo” - starpā, un tas ir augsto tarifu pamatā”.

Andris Kulbergs vēl piebilda, ka “enerģētikas jautājumu koordinēšanai līdz ar Krišjāņa Kariņa otrās valdības apstiprināšanu (..) tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Tai ir iespēja ieviest skaidrību par kopējo valsts enerģētikas stratēģiju, jo nevar tikai pārmest uzņēmumiem AST, ST un “Latvenergo”, ka tie rīkotos nepareizi - tiem ir jādod politisko uzstādījumu, skaidrus norādījumus - mazināt tarifu radīto ietekmi; ir ļoti riskanti paaugstināt tarifus šajos turbulentajos tirgus apstākļos”.

Nešaubīgi. Bet nu jau pāris mēnešus elektroenerģijas patērētāji sten un vaid zem rēķinu nastas. Acīmredzot vajadzēja tādu “nosacīto šleseru”, kurš iekustina tarifu vezumu. Jo pretējā gadījumā Saeimas vairākums kārtējo reizi “nepamanītu” tautas sajūsmu par tām rūpēm, kādas tai tiek veltītas no tautas kalpu puses.

Komentāri

Ieinteresētības un degsmes trūkums politiķos steidzamā kārtā meklēt efektīvus risinājumus, kā slēgt mūsu valsts austrumu robežu nelikumīgajiem šķērsot tīkotājiem, vedina domāt, ka arī vismaz tuvākajā laikā asa sižeta filmu cienīgās tā dēvēto migrantu tvarstīšanas tā arī turpināsies. Šo nejēdzību izbeigt var tikai vienā veidā – cieši noslēgt austrumu robežu.