Bizness pāri visam! Aptuveni tāds varēja būt zemsvītras skaidrojums Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un Krievijas galvenā kara noziedznieka Vladimira Putina tikšanās faktam. Abi pat necentās panākt Melnās jūras graudu iniciatīvas atjaunošanu, jo tas, izrādās, nebija svarīgākais mērķis.
Galvenais bija Putina vēlme atrast iespēju, kā treknāk pārdot Krievijas gāzi, izmantojot Turciju kā starpnieci. Un tas viņam, kā ziņo Polijas interneta medijs “wnp.pl”, izdevās lieliski.
Erdogana un Putina sarunas tikko risinājās Sočos, un sarunu laikā abi pauda kopīgu vēlmi izveidot elektronisku platformu dabasgāzes tirdzniecībai. Tuvākajā laikā abi cer pabeigt sarunas saistībā ar jauno elektronisko platformu līgumu slēgšanai.
Putins Sočos sūrojās, ka Rietumu sankciju dēļ tiek kavēts Krievijas labības, mēslojuma un lauksaimniecības tehnoloģiju eksports. Kad šie ierobežojumi Krievijas lauksaimniecības produktu eksportam būs atcelti, Krievija būtu gatava Melnās jūras labības iniciatīvas darbības atsākšanai, piebilda kara noziedznieks. Bet šajā tikšanās reizē tas tiešām nebija tik svarīgi.
Sakarā ar to, ka vairākas ES valstis atteicās iepirkt Krievijas gāzi, uzņēmumam “Gazprom” strauji kritās peļņas apjoms. Viena no gāzes saņēmējām bija un joprojām ir Turcija: pērn šī valsts saņēma aptuveni 25 miljardus kubikmetru gāzes no Krievijas. Turcija arī importē vairāk nekā astoņus miljardus kubikmetru gāzes no Azerbaidžānas, gandrīz 15 miljardus kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes veidā. Galvenie piegādātāji ir Alžīrija, ASV, Nigērija, Katara un Ēģipte.
Uzņēmums “Gazprom” jau sācis sarunas ar valstij piederošo Turcijas degvielas un gāzes uzņēmumu “Botas”, lai steidzami izstrādātu noteikumus Krievijas gāzes tirdzniecībai. Vietējie uzņēmumi, visticamāk, tiks mudināti pirkt Krievijas gāzi iekšējam tirgum.
Bet arī Turcija vēlas kaut ko nopelnīt uz Krievijas gāzes tālākpārdošanas rēķina: desmitiem miljardu kubikmetru gāzes tiks reeksportēti citiem saņēmējiem Eiropā. Nesenās vizītes laikā Budapeštā Turcijas prezidents ierosināja šādu risinājumu Ungārijai. Jau zināms, ka gāze pa cauruļvadu tiks piegādāta Serbijai. Var jau, protams, aizrādīt, sak, vai nav kauna pirkt gāzi no agresorvalsts? Atbildē būs pretjautājums: kā iespējams noteikt, kādas izcelsmes gāze ieplūst Eiropā - Nigērijas, Kataras vai Krievijas?
Bet ko tad Latvija? Vai un par kādu cenu pirksim no Krievijas atpūsto gāzi, kas ieplūdīs ES? Un atcerēsimies, ka 2022. gada pirmajā pusē Latvijā tika panākta politiska vienošanās - no 2023. gada pilnībā atteikties no Krievijas gāzes. Apņemšanās tika nostiprināta arī likumā, un gāzes piegādes no agresorvalsts 2023. gada 1. janvārī bija jāpārtrauc. Gāze būs vajadzīga, bet to Latvijai pārdos par vairākkārt paaugstinātu cenu.
Vienlaikus tika saglabāts nosacījums - nepieciešamības gadījumā Latvijā Krievijas dabasgāze varēs ieplūst tranzītā Kaļiņingradas apgabalam. Tomēr šāda iespēja, visticamāk, tiks izmantota reti, ņemot vērā, ka pamatā dabasgāzi šim Krievijas apgabalam piegādā caur Lietuvu.
Cerēt, ka Eiropas Savienība noteiks visaptverošas sankcijas pret Krievijas uzņēmumu “Gazprom”, droši vien ir lieki. Jo - kā jau teicu - bizness pāri visam. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās ne jau 2022., bet gan 2014. gadā, kad tiks anektēta Krima, taču rietumvalstu ieguldījumi Krievijas naftas, gāzes, autobūves industrijā turpinājās arī pēc tam - it kā nekas nebūtu noticis.
Savukārt ar naudu, kas bija nopelnīta, pārdodot naftu un gāzi, Krievija uzkrāja valūtu rezerves pasaules bankās. Liela daļa Rietumu lieluzņēmēju nepievērsa un arī tagad ne īpaši pievērš uzmanību Putina nelietīgajai un agresīvajai ārpolitikai, cilvēktiesību pārkāpumiem un demokrātijas iznīcināšanu. Protams, ir arī izmaiņas, jo Krievijas noziedzīgais karš Ukrainā tomēr ir iespaidojis daudzus. Tā ka Putinam ar viņa gāzi un tās pārdošanu ir problēmas. Un kāpēc gan tās nerisināt ar biznesmeņa Erdogana palīdzību?
***
Vēlu vakarā saņēmām skaidrojumu no Klimata un enerģētikas ministrijas:
“Enerģētikas likuma 106. panta ceturtā daļa nosaka, ka dabasgāzes piegāde no Krievijas Federācijas ir aizliegta (https://likumi.lv/ta/id/49833-energetikas-likums). Balstoties uz likumu Latvijas Republika dabasgāzi no Krievijas Federācijas neiepērk kopš 2022. gada februāra. Tieši tāpat kā Igaunija un Lietuva.
Reģionālie termināļi (Inkoo, Klaipdēda, GIPL), no kuriem gāze nonāk Latvijā, pieprasa gāzes izcelsmi. Arī savos noteikumos tie ir strikti noteikuši, ka nedrīkst būt nekādu pārliešanu, piejaukumu utt. Tāpat jānorāda, ka komersanti, iepērkot gāzi, seko līdzi izcelsmes valstij.”
