“Mēs nevarējām noskatīties Latvijas un Francijas komandu spēli basketbolā, jo mums nerāda TV3,” tā un līdzīgi sūdzējās daudzi cilvēki. Protams, var pavīpsnāt par viņu neprasmi darboties ar dažādiem digitālajiem rīkiem, ar kuru palīdzību varēja sekot līdzi spēlei, tomēr rodas arī cits jautājums: kāpēc šo nacionāli nozīmīgo spēli netranslēja mūsu nacionālā un sabiedriskā televīzija?
Latvijas basketbola izlase svētdien, 27. augustā, aizvadīja patiešām izcilu - ja ne izcilāko - spēli komandas vēsturē. Tā bija spoža, neticama cīņas galotne, Pasaules kausa otrajā spēlē ar 88:86 pieveicot Tokijas olimpisko spēļu vicečempioni Franciju. Arī visa spēle bija vīrišķīgas pārliecības un sportiska skaistuma pilna.
Bet šo latviskās spēles skaistumu nebija iespējams redzēt mūsu megasabiedriskajā televīzijā. Vai Latvijas TV vadība uzskata, ka Latvijas sabiedrībai tas nav interesanti - redzēt un sajust, ka vismaz kaut kur mūsu valsts nav pēdējā vietā un ka ne visi valstiski svarīgie jautājumi grozās vienīgi ap politpulciņu “Jaunā vienotība”? Vai arī es kļūdos un Latvijas izlases uzvara ir tiešs “Jaunās vienotības” nopelns?...
Lai iedziļinātos šajā problēmā, nosūtīju pāris jautājumus mūsu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājam Jānim Siksnim:
Pagaidām atbilde gan nav saņemta, bet būsim pacietīgi: padomei tomēr ir daudz valstiski un sabiedriski svarīgu darbu.
Tas, ka LTV nevarējām redzēt augšminēto svarīgo spēli, acīmredzot ir pamatojams ar divām lietām - ar finansējuma iespējām un prioritātēm. Kā ziņo mediji, SEPLP ir panākusi politisku vienošanos pakāpeniski kāpināt sabiedrisko mediju finansējumu līdz vismaz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2022. gadā Latvijas kopprodukts bija 39,1 miljards eiro. Tā ka var izrēķināt, kādas naudiņas sabiedrība no saviem nodokļiem šobrīd piešķir sabiedriskajiem medijiem, ja ņem vērā to, ka šobrīd finansējums tomēr nesasniedz gaidītos 0,12% no IKP. Eiropā vidējais līmenis ir 0,16% no IKP. Ja šobrīd sabiedriskam medijam būtu akceptēta pieeja 0,12% no IKP, tad sabiedriskais medijs no nodokļu maksātāju naudas gadā saņemtu 46 miljonus 920 tūkstošus eiro. Cik skolas Latvijā varētu nelikvidēt, cik skolas un bērnudārzus uzbūvēt no jauna?
Gan Latvijas Radio, gan Latvijas TV vadība cīnās par finansējuma paaugstināšanu, un, piemēram, LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede jūnijā ziņoja, ka vēl nav lēmuma par papildu finansējuma piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem attiecībā uz inflācijas seku mazināšanu. Ja pozitīvs lēmums nenāks tuvākajā laikā, vislielākās sekas LTV izjutīs šā gada otrajā pusē, ierobežojot gan satura daudzveidību, gan darbinieku atalgojumu, saka valdes priekšsēdētājs.
Tas, protams, ir nopietni, taču paliek neatbildēts tāds vientiesīgs jautājums: kāpēc šos medijus dēvē par sabiedriskajiem? Tāpēc, ka tos apmaksā sabiedrība? Vai tāpēc, ka tiem vajadzētu raidīt sabiedrības interesēs? Vai arī jēdziens “sabiedrība” ierobežojas burbulī, kura sastāvā ir “Jaunā vienotība” un “progresīvisti”, homoseksuālo “ģimeņu” satriecošie stāsti, Stambulas konvencija un nabaga “bēgļi”, kurus neielaiž Latvijā? Kura no šīm tēmām atbilst “sabiedrības interesēm”? Ja ņem vērā, ka tēmas tiek cilātas tikai no vienas puses ar vienu un to pašu karoti…
Bet par to finansējumu: ja tā nepietiek, tad varbūt tiešām atteikties no dažiem raidījumiem, kurus neklausās (neskatās) pietiekams ļaužu pulks. Gan jau kādi reitingi eksistē, pēc kuriem var noteikt tā vai cita raidījuma nepieciešamību.
Taču pavisam radikāls, toties efektīvs risinājums būtu: pārstāt saukties par sabiedriskajiem medijiem, aiziet atpakaļ reklāmas tirgū un dzīvot tā, kā medijs uzskata par vajadzīgu. Un, re, arī SEPLP vairs nebūtu vajadzīga. Bet kam gan tā ir vajadzīga tagad? Ak, jā, SEPLP ir vajadzīga, lai lūgtos naudu Saeimai. Nekam citam.
Vakarpusē saņēmām atbildi no SEPLP priekšsēdētāja Jāņa Sikšņa:
(Red. piezīme: Kāpēc LTV nav tiesību pārraidīt šo turnīru, J. Siksnis neizskaidro. Viņš iesaka atbildi meklēt vienā konkrētā Latvijas Avīzes rakstā. Tajā Latvijas Televīzijas Sporta redakcijas vadītājs Andris Ušackis skaidro, ka bija tenderis, kurā Latvijas Televīzīja startēja kopā ar Lietuvas un Igaunijas sabiedriskajām televīzijām, bet tenderis tika zaudēts. Uzvarēja TV3 Baltijas grupa.)
2. Valsts dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai 2023.gadā Latvijas Televīzijai ir Eur 25 078 422. Pievienoju detalizētu naudas plūsmas plānu. Ar šo un citiem sabiedriskā pasūtījuma plānošanas dokumentiem var iepazīties SEPLP mājaslapā.
