Kijeva un Vašingtona jau nedēļām nevarot vienoties par Ukrainas pretuzbrukuma stratēģiju, ziņo “The Wall Street Journal”, Polijas interneta portāls “wnp.pl” un citi mediji. Atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube sarunā ar “Neatkarīgo” aicina nesteigties ar secinājumiem.
Amerikāņi aicina ukraiņus koncentrēt spēkus Krievijas aizsardzības līnijas salaušanai virzienā uz Azovas jūru. Taču ukraiņi koncentrējas uz Bahmutu Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā. Amerikāņi atzīst, ka Kijeva pēdējo nedēļu laikā ir ieviesusi dažas korekcijas. Tomēr abas puses turpina diskutēt par to, kā efektīvāk vērsties pret krieviem tajā neilgajā laikā, kas atlicis līdz brīdim, kad iestāsies ziema.
Ukrainas armijas komandieris ģenerālis Valērijs Zalužnijs salīdzina Ukraiņu armijas lēno pamatīgumu ar Kurskas kauju Otrajā pasaules karā, kad Vācija un PSRS viena pret otru izvērsa ofensīvas, kas ilga ne jau pāris dienas, bet iestiepās pāris mēnešos.
Amerikāņi, šķiet, vairāk uztraucas par to, ka ukraiņus nāksies atbalstīt vēl ilgi, savukārt tagad ASV cer, ka pretuzbrukumam tomēr pietiks ar Ukrainai nodoto amerikāņu ekipējumu vairāku desmitu miljardu dolāru vērtībā. Aizkulisēs tiek runāts, ka nākamgad amerikāņu piegādes diez vai pietuvosies šim līmenim.
Pēc dažu ASV amatpersonu domām, Ukrainas spēki frontē joprojām nav pietiekami spēcīgi, lai uzsāktu masīvu uzbrukumu dienvidu virzienā, jo daudzas Ukrainas brigādes joprojām atrodas austrumos. Skaidrojot lēno virzīšanos, ukraiņi apgalvo, ka tāds temps palīdz saglabāt karavīru dzīvības un tāda taktika savukārt palīdz saglabāt kaujas potenciālu ilgtermiņā. Savukārt amerikāņi apgalvo, ka lēnā ofensīva dod krievu okupantiem vairāk laika, lai viņi sagatavotos reaģēšanai.
Savukārt izdevums “The Guardian” apgalvo, ka Zalužnijs ticies ar NATO augstākajām amatpersonām slepenā bāzē uz Ukrainas un Polijas robežas, lai izrunātu Ukrainas pretuzbrukuma stratēģiju. Avoti ziņo, ka pēc šīm sarunām ukraiņu stratēģija ir mainījusies. Ir saņemtas ziņas par ukraiņu uzbrukumiem pie Tokmakas: tur mērķis ir iegūt piekļuvi Azovas jūrai, lai varētu bloķēt tiltu uz Krimu, pa kuru krievi piegādā ekipējumu savai armijai.
Ukraiņu ofensīvas gaitu, visticamāk, iespaido arī tas, ka Ukrainai ir nelieli gaisa spēki, bet ASV iznīcinātāju F-16 piegāde iespējama tikai 2024. gadā. ASV amatpersonas gan atzīst, ka amerikāņi, kuri cīnās ar dažāda veida karaspēku, dara to ar gaisa spēku pārākumu. Loģiski. Bet ukraiņiem vismaz pagaidām nav tādu iespēju, tāpēc vainot viņus lēnā pretuzbrukumā ir vismaz netaisnīgi.
Turklāt lielas problēmas sagādā krievu okupantu izveidotie mīnu lauki: ir nepieciešams gana ilgs laiks, lai tos atmīnētu, ir vajadzīga pacietība. Savukārt atmīnēšanas iekārtas pašas kļūst par vieglu mērķi, un krievi šos mīnu laukus piesedz, izmantojot “Lancet” bezpilota lidaparātus.
Atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube sarunā ar “Neatkarīgo” par Ukrainas pretuzbrukuma situāciju brīdināja par nepilnas informācijas trūkumiem: “Esmu strādājis ar valsts aizsardzības plāniem, ar NATO plāniem, tāpēc zinu, uz kādas informācijas tie balstās. Ja nav pilnas informācijas, nebūtu gudri analizēt situāciju. Un Latvijā šobrīd nevienam nav pilnas, detalizētas informācijas par to, kas notiek kaujas laukā. Protams, cilvēkiem, kuri strādā ar NATO, informācijas varētu būt vairāk, taču tā ir klasificēta, un to neviens neatklās.”
Taču viņš arī atzina, ka šobrīd eksistē dažādi viedokļi par pretuzbrukuma stratēģiju un to, kā turpināt karadarbību. Savukārt visvairāk ir atbalstāma ukraiņu nostāja: domāt par savu karavīru dzīvību. Respektīvi, taktiska piesardzība glābj daudzu ukraiņu dzīvību. “Lēnais pretuzbrukums tāpēc ir arguments. Es nedomāju, ka aiz tā slēpjas kaut kas cits,” saka Graube.
Pretuzbrukuma gaitu vēl var ietekmēt arī tas, ka daži Vācijas mediji esot atraduši pierādījumus, ka gāzes cauruļvadus “Nord Stream” Baltijas jūras dzelmē esot uzspridzinājuši diversanti no Ukrainas. Bet neesot pierādījumu, ka par to būtu zinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ja atklāsies, ka Ukraina patiešām ir bijusi iesaistīta uzbrukumā gāzes cauruļvadiem, brīdina mediji, Vācijas valdība var tikt nostādīta ļoti neērtā pozīcijā.
Neērtā tāpēc, ka Vācija ir viena no galvenajiem bruņojuma piegādātājiem Ukrainai, bet cauruļvads ir Vācijas kritiskā infrastruktūra. Taču šie apvainojumi Ukrainas virzienā izskatās pārāk pievilkti aiz ausīm, jo visvairāk tieši Krievijai vajadzīgs, lai Vācija nepiegādātu bruņojumu Ukrainai.
