“Kamēr atklāti rīkli pušu negriež, tikmēr jau varam paciest,” rūgti ironizē kāds sabiedrības vērotājs, komentēdams nule saņemtos elektrības rēķinus, kas šokējuši lielu daļu šīs enerģijas patērētāju. Bet nu jau ir sajūta, ka griež gan to rīkli mums pušu, turklāt ar pareizības izteiksmi sejā, sak, tas ir “jaunais normālais” – kā izteicās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Bet apstākļi, ja pareizi atceros, bija šādi: šopavasar elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS “Sadales tīkls” (ST) paziņoja, ka tarifs no šā gada 1. jūlija varētu pieaugt vidēji par 32%, savukārt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) tarifs palielināsies par 36%.
Realitātē rēķinos ierakstītā summa katram patērētājam pieauga divas un vairāk reizes. Mans piemērs: elektrība - 26,47 eiro, piegāde - 7,20 eiro, jauda - 29,44 eiro, PVN - 13,43 eiro. Tas ir divreiz vairāk nekā maksāju ik mēnesi. Ko vēl varētu pieskaitīt rēķinam? Aiziešanu līdz elektroskapītim? Izelpoto CO2, kas attālina no klimatneitralitātes, par ko tā cepas tie paši ST un AST? Varbūt pieskaitīt arī gadaskaitli un datumu? Tur ciparu visai daudz, rezultāts būs efektīvs.
Kādas mājsaimnieces piemērs: “Kaut arī vēl varu samaksāt, man reāli aptecējās dūša šodien. Mūsu dzīvojamai mājai elektrības sadārdzinājums 150%, kūtij 637%, blakusmājai, ko šobrīd lēnā garā atjaunojam, 449%. Visur viena fāze, 20 A. Kretīni valdībā un ST, kaut jūs slīkdami ūdeni prasītu!”
Tādu piemēru ir tūkstošiem. Desmitiem tūkstošu. Bet SPRK vienaldzīgi komentē, ka “tas ir jaunais normālais”, jo, kā teica kolēģis Bens Latkovskis, regulators kā sistēmas mehānisms ir tā ieprogrammēts, ka tas primāri rūpēsies par pakalpojuma sniedzēja interesēm. Pretējā gadījumā to gaida tiesvedības. Par to var lasīt šeit.
Lai šo situāciju mainītu, ir jāmaina likums. Bet vai likumdevējs uzņemsies to darīt, tas ir pavisam cits jautājums. Kur nu vēl runāt par to, ka tautas sašutumu, kas koncentrējas vien sociālajos tīklos, izvest, kā mēdz teikt, ielās. Sašutuma akumulāciju varētu uzņemties kāda politiskā partija. Kura? Vai mums tādas vispār ir?
Tikmēr valsts akciju sabiedrības “Sadales tīkls” (ST) valde rīko algas orģijas uz elektroenerģijas patērētāju rēķina. Valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons 2022. gadā saņēma 154 934,97 eiro, valdes loceklis Raimonds Skrebs - 139 152,28 eiro, valdes locekle Kristīne Sarkane - 137 666,28 eiro. Un tā tālāk.
Sevišķi uzjautrinošs bija Sarkanes skaidrojums (to vērojām LTV) par tarifu šokējošo kāpumu: “Aicinātu skatīties uz absolūtajām vērtībām, jo procenti izskatās ļoti draudīgi, tomēr mēs šeit runājam par dažu eiro pieaugumu. Arī mūs ir skārusi šī kopējā inflācija.” Nekaunība ir otrā laime, un tik veiksmīgi liet čugunu - kā mēdza teikt mūsu senči - ir tomēr jāprot. “Dažu eiro pieaugums” patiešām nav nekas, ja cilvēka alga mēnesī ir teju 11 500 eiro - kā, piemēram, Sarkanes kundzei.
Un par to inflāciju arī taisnība: tā uzputojusi cenas ne tikai sviestam, degvielai un zeķubiksēm, bet arī elektrībai. Taču paliek viens neskaidrs jautājums: kādā veidā elektrības cenas biržā ietekmē elektroenerģijas pārvades tarifus? Ja elektrība kļūst dārgāka, vadi izstiepjas? Varbūt tie sāk gruzdēt no tā dārguma? Tāpēc tie biežāk jāmaina? Skatoties uz tarifiem, jāsaprot, ka vadi turpmāk tiks mainīti reizi mēnesī?
Protams, cildinot ST valdes sasniegumus, nedrīkstam aizmirst arī ST padomi, kas, patiesību sakot, nosaka valdes locekļu atalgojuma dāsnumu. Turklāt uzņēmumu padomes locekļi parasti ir saistīti ar kādu no politiskajām partijām. Un kāpēc gan lai šie locekļi neziedotu kādu kapeiku “savām” partijām - tā sacīt, pateicībā par nonākšanu tik naudīgā vietā?...
Tieši tāpēc nekas nemainīsies, jo - kā precīzi izteicās SPRK pārstāvis - tas ir “jaunais normālais”. Mums tikai atliek pateikties Dieviņam, ka lieluzņēmums “Latvenergo” savulaik netika sadalīts kādās divdesmit valsts akciju sabiedrībās, jo tādā gadījumā mums nāktos maksāt katrai šai akciju sabiedrībai arvien lielākas naudas summas. Bet, ai, cik karstas un daudzsološas bija runas par to, ka, atdalot no “Latvenergo” ST un AST, palielināsies konkurence, spēsim izvairīties no monopolsituācijas, līdz ar to - pazemināsies elektroenerģijas cenas, toties nostiprināsies enerģētiskā drošība. Viss notika tieši otrādi.
Izskatās, ka valdība un Saeima ir sadevušās rociņās, lai pēc iespējas efektīvāk iznīcinātu šeit vēl palikušos Latvijas iedzīvotājus. Nevienam no valdīkļiem nekas nav publiski sakāms nedz par elektroenerģijas monopolistu alkatību, nedz par pārtikas cenu kraso kāpumu, nedz par jebko citu, kas skar iedzīvotāju intereses. Protams, valdībai svarīgāk par visu šobrīd ir ratificēt kaut kādu iluzoro Stambulas konvenciju un “paplašināt koalīciju”.
Pat pēc postošās vētras klimatministru Čudaru kāds nelabais raustīja aiz mēles, lai viņš pateiktu, ka “visiem palīdzēt nevarēs”. Vienvārdsakot, paši vainīgi, ka neapdrošinājāt savus īpašumus. Diez vai ministram varēja ienākt prātā, ka ne visi cilvēki spēj atlicināt naudu apdrošināšanai.
Tagad būs vēl sliktāk: vajadzēs atlicināt naudu, lai samaksātu elektrības rēķinus. Un atradīsies taču gudrīši, kuri teiks: neesiet muļķi, izpētiet, kādās fāzēs, ampēros, voltos, paskālos, džoulos, ņūtonmetros un vatsekundēs jums labāk iekļauties, lai būtu iespēja maksāt pāris eiro mazāk.
Gribētu redzēt, kā šīs fāzes un ņūtonmetrus “apgūs” vientuļie pensionāri, skaitīdami kapeiciņas, lai nosegtu ikmēneša rēķinus. Bet valdības ministri tikmēr domās, kā vēl efektīvāk apčakarēt tautu. Un gan jau izdomās, nešaubieties. Jo pats galvenais tomēr ir: palielināt algas gan ministriem un deputātiem, gan valsts akciju sabiedrību valžu un padomju locīkļiem. Lai palielina, jo mēs taču neesam skaudīgi, vai ne?