Uz Krieviju savu produkciju joprojām eksportē vairāki simti Latvijas uzņēmumu. Kuri tie ir? Ekonomika ministrija atteicās “Neatkarīgajai” sniegt konkrētu informāciju – tas esot komercnoslēpums. Tirgošanās un sadarbība ar nacistisku agresorvalsti par spīti sankcijām – tas ir peļņas, izdzīvošanas vai izaicinošas politikas jautājums?
Ekonomikas ministrijas (EM) dati liecina, ka uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu skaits samazinās. 2019. gadā uz Krieviju savus ražojumus eksportēja 1095 uzņēmumi, 2023. gada pirmajā pusē to skaits samazinājies līdz 307. No tiem, kas eksportēja 2019. gadā, turpina eksportēt 28%, bet pārtraukuši 72% uzņēmumu.
Laika posmā no 2019. gada līdz 2023. gada maijam vislielākais preču eksportētāju skaits tirdzniecībā ar Krievijas Federāciju bija vairumtirdzniecības un uzglabāšanas, kā arī transporta palīgdarbības nozarēs. 2022. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, vairumtirdzniecības nozares uzņēmumu skaits, kas eksportēja preces uz Krieviju, samazinājās par 56 uzņēmumiem.
Zināms, ka uz Krieviju visvairāk eksportē zāles, pārtiku, alkoholu, mehānismus, tekstilizstrādājumus. Ja neoficiāli zināmie fakti ir patiesi, farmācijas nozarē eksportu uz Krieviju turpina visi Latvijas farmācijas uzņēmumi. Savukārt alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju ir pieaudzis par 165% - tas vērojams pēdējos piecos mēnešos. Ar saviem ražojumiem neskopojas arī veļas ražotājs “Lauma Lingerie”: Krievijas tirgus joprojām tiek iepriecināts ar veļu un peldkostīmiem.
Taču Ekonomikas ministrijas rīcībā nav informācijas par konkrētiem uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju. Šāda informācija ir pieejama VID Muitas pārvaldei administrēšanas un CSP statistikas nodrošināšanas vajadzībām. “Vēršam uzmanību,” raksta EM, “ka CSP nav tiesību bez uzņēmuma piekrišanas izplatīt komercinformāciju par konkrētiem uzņēmumiem. Šo ierobežojumu nosaka Statistikas likuma 7. panta otrās daļas 8. punkts; 17. panta pirmā daļa; 19. panta pirmā daļa, kā arī tas ir definēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 3. panta 7. punktā.”
Ekonomikas ministrija mums raksta: “Latvijas uzņēmumiem austrumu kaimiņvalstu tirgi ir bijuši pievilcīgi vēsturisku iemeslu dēļ, pat neraugoties uz riskiem, kas ir saistīti ar politiku, nevis ekonomiskajiem procesiem. Jau kopš 2014. gada Ekonomikas ministrija aicināja uzņēmumus pastiprināti vērtēt nepieciešamību sadarbībai ar Krieviju, savukārt kopš pagājušā gada 24. februāra tika rekomendēts pārtraukt visas saistības ar agresorvalsti.” Rekomendācijas acīmredzot “nestrādā”…
Tomēr Ekonomikas ministrija atkārtoti aicina uzņēmējus izvērtēt līdz šim īstenoto praksi un nesadarboties ar argresorvalsti: “Tiem uzņēmumiem, kas joprojām nesaskata ētikas un morāles problēmas biznesa darījumos ar agresorvalsti, jārēķinās, ka arī bez Rietumu sankcijām un ierobežojumiem tirdzniecības darījumi ar Krieviju aizvien pasliktināsies, ņemot vērā ekonomisko situāciju Krievijā un pieprasījuma vājināšanos.”
Bet ko darīt tiem peļņas kārotājiem, kuri tomēr nekādi nevar atrauties no Krievijas naudas pupa? “Ekonomikas ministrija kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru strādā, lai palīdzētu uzņēmumiem pārorientēties uz jauniem tirgiem un dibināt jaunus sadarbības kontaktus. Pārorientēšanās no Krievijas uz maksātspējīgākiem rietumvalstu tirgiem, kā arī ģeopolitiskie apstākļi radīja konkurētspējas priekšrocības tādiem uzņēmumiem, kas piedāvā augstas pievienotās vērtības produktus, tādējādi radot iniciatīvu Latvijas ekonomikai kopumā pārorientēties uz zinātņu ietilpīgāku, augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, kā arī palielināt Latvijas ekonomikas nākotnes potenciālu,” skaidro Ekonomikas ministrija.
Zināms, ka Eiropas Savienība, arī mūsu Saeima atzina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti (patiesībā Krievija pati ir teroristiska valsts). Tāpēc skaidrs, ka jebkāda veida sadarbība ar šo valsti ir terorisma atbalstīšana - kaut arī netiešā formā. Tad kāpēc tas ir komercnoslēpums? Kāpēc mēs nedrīkstam zināt tos uzņēmumus, kas atbalsta terorismu? Tas ir ne tikai kauns šiem uzņēmumiem, kā mēdz teikt, pa visu ģīmi, bet arī reāls atbalsts Krievijai - tās asiņainajā karā pret Ukrainu. Un tas jau, piedodiet, ir noziegums.
Varam vien rosināt, lai Saeima pārskata Statistikas likuma normas, kas attiecas uz CSP tiesībām bez uzņēmuma piekrišanas izplatīt komercinformāciju par konkrētiem uzņēmumiem. Daudzi uzņēmēji, kuri nenodarbojas ar noziedzīgo eksportu uz Krieviju, uzskata, ka nedrīkst savu maku nolikt augstāk par principiem. Protams, pirms kara vēl bija iespējams pateikt, ka uzņēmējdarbību nedrīkst jaukt ar politiku, taču tagad uzņēmējdarbība nedrīkst balstīties apšaubāmā izdevīgumā.
“Manuprāt, tai jābūt publiskai informācijai, kurš eksportē [uz Krieviju], lai sabiedrība zina,” TV24 raidījumā teic uzņēmējs Andris Bite. Tieši tādā veidā - zinot šos eksportētājus, kuriem svarīgāki asiņainie rubļi, - mēs, Latvijas patērētāji, varēsim izvēlēties: iegādāties šo konkrēto ražotāju preces vai tomēr ne. Protams, nav viegli meklēt noietu Rietumu tirgos, tomēr - tas ir jādara, pretējā gadījumā sanāks, ka konkrēti Latvijas ražotāji ir atbalstījuši Krievijas agresiju pret Ukrainu.
