Rīgas pašvaldības SIA ”Rīgas meži” savā mājaslapā publiskojusi paziņojumu “Par briežu dārza “Rīgas brieži” medību tiesību atkārtotas izsoles rīkošanu”. It kā nekas sevišķs – atturīgs un lietišķs vēstījums. Taču, iedziļinoties izsoles būtībā, atklājas pašvaldības pārstāvēto varas personu ciniskā attieksme pret dzīvām būtnēm. Tās paredzēts “varonīgi” noslaktēt. Lai šaušana nebūtu skaļa – jālieto klusinātāji, pirms šaušanas pievilinot dzīvniekus ar barību.
Nāvessods ir piespriests 42 staltbriežiem, kuri iežogotā 100 hektāru teritorijā - faktiski savvaļā - dzīvo jau ilgi. Briežu dārzu izveidoja pirms gadiem divdesmit. Šis dārzs ietilpst vides projektā “Zaļā klase”, ko regulāri apmeklējušas skolēnu grupas, lai iepazītu meža dzīvi - augus un dzīvniekus. Taču 2023. gada pavasarī jaunā RM valde izdomāja, ka brieži nav vajadzīgi, tāpēc - efektīvākā atbrīvošanās būs brutāla dzīvnieku izšaušana.
Tā savulaik bija Rīgas mēra Gundara Bojāra ideja - izveidot briežu dārzu. “Mērķis bija viens: pavairot augstas kvalitātes staltbriežus, lai tos pēc tam izlaistu Rīgas mežu platībās,” stāsta Juris Buškevics, bijušais SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, “bet bija jāsaprot, ka tāds briežu dārzs - tā ir dārga lieta. Ja nekļūdos, dārza ierīkošanai tika iztērēti ap 300 000 latu: teritorijas iekārtošana, žogs, kontūrgrāvji, dīķis - lai dzīvniekiem vienmēr pieejams ūdens.”
Protams, RM valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, kurš 2008. gadā sāka strādāt “Rīgas mežos”, arī saprata, ka briežu dārza uzturēšana nav lēts prieks, taču, konsultējoties ar citu briežu dārzu īpašniekiem un speciālistiem, saprata, ka nevar tā vienkārši atstāt vārtus vaļā un palaist briežus mežā, jo dzīvnieki jau ir pieraduši pie teritorijas, viņi nāks un meklēs ēdienu, ko dod cilvēks. “Briežu dārza izveidē bija ieguldīti lieli līdzekļi, tāpēc nepietika vienkārši secināt - tie nekādu labumu nav devuši. Mēs meklējām alternatīvas, kā rīkoties,” turpina Buškevics.
Buškevics atceras, ka tā bijusi Aivara Tauriņa ideja: veidot meža izziņas centru, kurā viena no šīm izziņas sastāvdaļām būtu brieži. Ideja pārvērtās par Zaļo klasi. Laika gaitā tapa māja, sāka nākt skolēni. Un briežu dārzs integrējās Zaļās klases idejā. Vienīgo reizi, kad Mārtiņš Staķis apmeklēja Zaļo klasi, viņš to slavēja un uzteica, bet ārzemnieki, kuri ciemojās šajā dabas izziņas centrā, aplaudēja, uzzinot, kādi inovatīvi paņēmieni tiek izmantoti, lai audzinātu jauniešus patiesu zaļo ideju gaisotnē.
Taču viss nenotika tik mierīgi un pozitīvi, kā gribētos. Jo Zaļās klases māja bija tik laba, ka vienam otram gudriniekam ienāca prātā, ka ar šo māju - to iznomājot - varētu labi pelnīt. Bet bija viens “bet”: Tauriņš, kurš negribēja neko dzirdēt par kaut kādām iznomāšanām. Tātad - Tauriņš jānovāc, pie reizes paķerot līdzi arī Buškevicu.
Kādā veidā novākt? Ar “trauksmes cēlēja” ziņojumu. Tā arī izdarīja, un Staķis pat nepapūlējās pārbaudīt “ziņojumā” rakstītos faktus. Starp citu, šis “ziņojums” joprojām ir valsts noslēpuma līmenī, jo Staķis, vēl būdams Rīgas mērs, to noslepenoja. Tā ka nedz Tauriņš, nedz Buškevics nezina, kādus grēkus viņiem piesēja vērīgā, taču slepenā “trauksmes cēlēja”, kuras vārdu gan zināja viss “Rīgas mežu” darbinieku pulks…
Zaļās klases (māja + saimniecības ēka) projekta izmaksas tika lēstas uz 989 530 eiro, un, tā kā to kopējā platība ir 351,4 kvadrātmetri, viena kvadrātmetra izmaksas ir 2816 eiro. Šie naudas līdzekļi ietvēra arī aprīkojumu un infrastruktūras izmaksas, jo viss tika uzbūvēts un iekārtots tukšā vietā. Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē - kad tā “izmeklēja” Tauriņa lietu pēc “trauksmes cēlēja” ziņojuma, - tika nosaukta pavisam cita summa - kvadrātmetra vidējās izmaksas esot 6270 eiro...
Protams, dažam labam domniekam vai RM tagadējai valdei gribējās pie Zaļās klases durvīm piekārt uzrakstu “Tauriņa medību nams”, taču tas nesanāca, jo Zaļajā klasē netika sniegti nekādi ar medībām saistīti pakalpojumi, tādi nebija paredzēti arī nākotnē, nebija arī mērķu iznomāt telpas kaut kādām lustēm.
Kad Tauriņam un Buškevicam “sēja” klāt Zaļās klases it kā augstās un necaurspīdīgās izmaksas, tur nebija nedz pirts, nedz guļamtelpu, tur nebija izkārts ne zaļš, ne sarkans lukturis, tur bija tikai mācību telpas. Revidenti atklāja, ka Zaļo klasi 2019. gadā apmeklējušas 54 ekskursijas (1573 skolēni), 2020. kovidgadā attiecīgi 20 ekskursijas (464 bērni).
Tagad gan viss ir mainījies: Zaļās klases ēka tiek izmantota korporatīviem un saviesīgiem pasākumiem. Par to “stāsta” piedāvājums: “Nosviniet savu dzimšanas dienu, kāzas, izlaidumu, bērnu ballīti vai korporatīvo pasākumu pie mums, Ogres pievārtē, Vides izglītības centrā “EkVidO2” (kādreizējā Zaļā klase - E.V); piedāvājam: divas ēkas - mazākām un lielākām svinībām (ietilpība līdz 100 cilvēkiem), pavisam netālu no Rīgas; nomas maksa sākot no EUR 33,06 stundā bez PVN.” Un tā tālāk…
Bet briežiem ir kāda “īpatnība”: viņi vairojas. Tauriņa un Buškevica laikā briežu dārzā ne reizi nenotika medības, kaut gan ar likumu tās nav aizliegtas, un tas - lai cik riebīgi tas arī izklausītos, - varētu risināt briežu skaita jautājumu. Varētu tos arī pārdot esošajiem briežu dārzu īpašniekiem vai izlaist mežu masīvos - kā tas jau ir darīts. Taču nē - tiek lemts par izšaušanu. Punkts.
“Bet ir viena lieta,” turpina Buškevics, “šis briežu dārzs ir ierīkots Ogres pilsētas pierobežā. Vienā malā ir pilsētas kapi. Apkārt briežu dārzam ir ceļš, un ātri vien ogrēnieši iecienīja šo maršrutu - tur ir nūjotāji, skrējēji, staigātāji. Tā ka ieroču izmantošana briežu atšaušanai - šī ideja bija jānoraida jau pašā sākumā. Nav nekādas drošības! Tāpēc mēs atteicāmies no šīs idejas.”
Taču tā šķita itin pieņemama jaunajam Rīgas domes un RM valdošajam sastāvam: 16. maijā uzņēmums jau otrreiz organizēja izsoli par medību tiesībām briežu dārzā. Izsoles nolikumā norādīta izsoles sākuma summa: 6750 eiro, tabulā ir konkrētas summas gan par izciliem briežu buļļu ragiem, gan briežu govīm, no kurām lielākā daļa - līdz 31. decembrim, kas ir pēdējā izšaušanas diena, - būs grūsnas, gan arī par mazajiem briedēniem. Tika solīts jauks darījums, jo mednieki saņemšot arī gaļu...
Taču ne pirmajā, ne otrajā izsolē nepiedalījās neviens mednieku kolektīvs. Lai arī ko dažkārt domā par medniekiem, šoreiz acīmredzot nospēlēja mednieku godaprāts un SIA “Rīgas meži” jauno vadītāju cinisms, kas izpaudās “piedāvājumā”: briežu dārza iemītnieku prasta slaktēšana, tos likvidējot norobežotā teritorijā, pievilinot ar barību.
Bet par tiem buļļu ragiem… “Latvijas medniekiem ir pietiekami lielas iespējas iegūt trofejas savās medību platībās. Mednieks nevar lepoties ar to, ka viņš norobežotā briežu dārzā nošāvis dzīvnieku. Tādus ragus mūsu izstādēs pat nevērtē. Tā nav goda lieta,” saka Buškevics.
“Neatkarīgā” ļoti vēlējās uzzināt tagadējās “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras viedokli par to, kāpēc ir izlemts piespriest nāvessodu 42 staltbriežiem. Ar preses sekretāres Ievas Bērziņas starpniecību saņēmu atbildi: “Esam sagatavojuši Jums komentāru, bet, lai sniegtu plašāku informāciju par staltbriežu dārzu un tā tālāko attīstību, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra labprāt ar Jums tiktos klātienē un visu detalizēti izstāstītu. Tāpat mēs Jūs informētu arī par Vides izglītības centra EkVidO2 rebrendingu un tajā plānotajiem pasākumiem.”
Kad teicu, ka pietiks ar uzņēmuma sagatavoto komentāru, saņēmu nākamo kārdinošo piedāvājumu: uzzināt par uzņēmuma filozofijas maiņu. Taču pagaidām bail pat domāt par “filozofijas maiņu”: kas
būs nākamie iznīcināmie objekti? Varbūt kādas pārāk savairojušās putnu sugas, kas traucē tusētājiem Vides izglītības centrā “EkVidO2”? Tad jau laiks meklēt šāvējus arī putniem? Tā kā mednieki “no ārpuses” acīmredzot nepieteiksies, varbūt tos var atrast “Rīgas mežu” draudzīgajā kolektīvā?
Vakarpusē tomēr saņēmām komentāru no SIA “Rīgas meži”.
Publicējam to pilnībā.
Jau kopš 2021. gada rudens pašvaldības uzņēmums SIA “Rīgas meži” risina jautājumu, ko darīt ar uzņēmuma Daugavas mežniecībā - Vides izglītības centra teritorijā, Tīnūžu pagastā, netālu no Ogres, esošo staltbriežu ganāmpulku. Tas tika izveidots 2008. gadā, lai nodrošinātu staltbriežu selekciju un sugas populācijas pavairošanu šajā vietā (slēgtā teritorijā) uzņēmuma apsaimniekoto mežu vajadzībām.
Staltbriežu dārza izvērtēšanai un tā iespējamo nākotnes scenāriju noteikšanai tika piesaistīti neatkarīgi eksperti - biedrība “Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija” (LBSDAA), kā arī dzīvnieku vērtētājs. Tie konstatēja, ka sākotnēji definētās briežu dārza vajadzības (dzīvnieku selekcija un sugas populācijas pavairošana) nav iespējams nodrošināt, jo laika gaidā radušās neatgriezeniskas izmaiņas dzīvnieku ģenētiskajā fondā.
Staltbriežu dārza uzturēšana “Rīgas mežiem” gadā izmaksā ap 40 000 eiro. Tā kā dārzu uzņēmums apsaimnieko kopš 2008. gada, uzņēmums tikai tā uzturēšanai jau iztērējis vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Tie sniedza atzinumus gan par dzīvniekiem, gan arī staltbriežu dārza iespējamajiem tālākajiem attīstības virzieniem Vides izglītības centra teritorijā. Asociācijas atzinumā teikts, ka pašreizējā izpildījumā briežu dārzs pilnībā neatbilst “Rīgas mežu” un tā Vides izglītības programmas mērķiem. Proti, dzīvnieki vairāk nekā 100 hektāru teritorijā praktiski nav redzami, līdz ar to nav izmantojami vides izglītības aktivitātēm kā uzskatāms vizuālais materiāls. Asociācijas 2021. gada 10. decembra atzinumā teikts: “Vaislas dzīvnieku realizācija - kvalitatīvu briežu audzēšana nav iespējama, jo trūkst aploku sistēmas, dzīvnieku pārvietošanas koridori un fiksācijas iekārtas, kā arī esošo dzīvnieku kvalitāte neatbilst pašreizējam tirgus pieprasījumam.”
Jānis Liepiņš, sertificēts dzīvnieku vērtētājs 2021. gada 13. decembra atzinumā raksta: “Dzīvnieku vērtību degradējošs fakts ir, ka minētajā aplokā pēdējo vismaz 10 (desmit) gadu laikā nav veikta dzīvnieku papildināšana no citām saimniecībām, kā rezultātā novietnē ir izveidojusies staltbriežu tuvradniecība, kas atspoguļojas minimālā ikgadējā pieauguma rādītājos un vaislas buļļu kvalitātē.”
Balstoties uz speciālistu atzinumiem, 2022. gadā “Rīgas meži” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēja divas staltbriežu ganāmpulka izsoles; abas noslēdzās bez rezultātiem. Konsultējoties ar speciālistiem, 2023. gadā uzņēmums uzsāka staltbriežu medību tiesību izsoli. Arī šī izsole beidzās bez rezultātiem.
Pēc tās “Rīgas meži” lūdza Latvijas Mednieku savienību (LMS vai Savienība) sniegt atzinumu par tālāko rīcību saistībā ar briežu dārzu.
2023. gada 6. martā LMS sniegtajā atzinumā teikts: “Dzīvnieku dārza atvēršana un dzīvnieku izlaišana savvaļā ir visnepiemērotākais risinājums. Dzīvnieki, kas ilgstoši (vairākās paaudzēs) ir turēti iežogojumā, var būt zaudējuši bailes no cilvēkiem, tādēļ, izlaižot savvaļā, šo dzīvnieku uzvedība nav prognozējama. SIA “Rīgas meži” briežu dārzā mītošo staltbriežu kvalitāte nav tik augstvērtīga, ka būtu jācenšas saglabāt šo dzīvnieku ģenētiskais potenciāls.
Staltbriežu pārvešana uz citām teritorijām. Dārgs un laikietilpīgs pasākums. Staltbriežu populācija Latvijā ir daudzskaitlīga, un tās ģenētiskā kvalitāte ir laba, tādēļ šis pasākums nav atbalstāms lietderības apsvērumu dēļ.”
Kā visracionālāko risinājumu LMS iesaka gaļas izsoles rīkošanu. Savienība iesaka: “Būtu pareizi rīkot izsoli dzīviem dzīvniekiem, to likvidācijai gaļas ieguvei. Ņemot vērā dzīvnieku bioloģiju un attīstību, labākais laiks šī pasākuma realizācijai būtu 2023. gada rudenī - no oktobra līdz decembrim.”
Vēlamies uzsvērt, ka “Rīgas meži” kopš 2021. gada beigām ir atklāti snieguši informāciju sabiedrībai par staltbriežu dārza stāvokli un dzīvnieku tālāko likteni. Informācija par izsolēm regulāri ir sūtīta medijiem, kā arī ievietota uzņēmuma mājaslapā.
Par vides izglītības centra EkVidO2 zīmolu
Nosaukums “Zaļā klase” ir plaši izplatīts. Tas ir Latvijas Finierim un dažādām skolu / izglītības iestādēm u.c. Turklāt “Rīgas mežu” “Zaļā klase” plašai sabiedrībai diemžēl asociējās ar medību namiņu prioritārai auditorijai, kas pilnībā neatbilst uzņēmuma šā brīža filozofijai.
Tādēļ uzņēmumā tika pieņemts lēmums nosaukuma maiņai, kas atspoguļo “Rīgas mežu” vides izglītības jauno pieeju un filozofiju, programmas vērtības, ir unikāls, atpazīstams, atmiņā paliekošs un ļauj atšķirt mūs no daudzām citām zaļajām klasēm.
““EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS” ir jaunradīts “Rīgas mežu” vides izglītības centra un programmas nosaukums un zīmols. To publiskojām šā gada maijā, kad sabiedrība tika plašāk iepazīstināta ar visām jaunajām vides izglītības centra piedāvātajām aktivitātēm.
Par teritorijas nomu
Pieredze liecina, ka teritorija un telpas, līdztekus vides izglītības aktivitātēm, tiek nomātas kolektīvu saliedēšanas pasākumiem, kā arī dažādu uzņēmumu sapulču un apmācību nodrošināšanai. Turklāt papildus šīm aktivitātēm nomnieki izvēlas arī dažādas ar vides izglītību saistītas aktivitātes. Piemēram, koku stādīšana, putnu būru izgatavošana u.c.
Katru nomnieku “Rīgas meži” vērtē individuāli un atbilstoši Latvijā noteiktajam normatīvajam regulējumam (saskaņā ar nacionālo un starptautisko regulējumu par sankciju prasību ievērošanas nodrošināšanu).
Šobrīd teritorijas noma ir pieejama IKVIENAM nomniekam.
