“Bija cerība, ka šis Prigožina maršs uz Maskavu novedīs līdz gala sākumam,” sarunā ar “Neatkarīgo” ironiski teic atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube, “taču līdztekus arī vīdēja tādi kā izrādes fragmenti, liekot domāt, ka šis maršs ir kādas lielākas spēles sastāvdaļa.” “Gala sākums” neiestājās, taču Prigožina “Vagner” bandīti tagad sapulcējušies Baltkrievijā. Viņu ir ap sešiem tūkstošiem. Salīdzinoši netālu no Latvijas robežas. “Izrādes” priekškars gan vēl nav pacelts.
Valstis, kas robežojas ar Baltkrieviju - Latvija, Lietuva un Polija -, ir gatavas sliktākajam scenārijam, proti, provokācijām uz robežām, līdz ar to - valstis ir gatavas slēgt robežas. Polijas iekšlietu ministrs Mariuss Kamiņskis laikrakstam “The Guardian” teica: ja uz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām notiks nopietni incidenti ar “Vagner” algotņu piedalīšanos, šīs valstis “noteikti sāks kopīgas darbības”. Viņš neizslēdza iespēju, ka notiks Baltkrievijas pilnīga izolācija.
Visticamāk, Baltkrievijas un Krievijas vadoņu slepenajās norunās neietilpst uzbrukumi NATO valstu robežām, turklāt Lukašenko līdz šim ir veiksmīgi izvairījies iesaistīties karadarbībā pret Ukrainu, tāpēc viņam, iespējams, pietiks prātiņa, lai neiesaistītos karā pret NATO. Taču par abu fīreru prāta spējām var arī šaubīties.
Bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs Latvijas Televīzijā savukārt pauda, ka ir pamats gaidīt būtiskākas provokācijas uz robežām, kur līdz šim ilgstoši uzturēts nelegālo migrantu spiediens. Viņaprāt, “Vagner” daļas no Krievijas uz Baltkrieviju tikušas nosūtītas ar kādu konkrētu mērķi un tām “būs jāmaksā kaut kāda izpirkuma cena” par militāro dumpi Krievijā, tāpēc reģionā var gaidīt būtiskas provokācijas uz robežām.
Raimonds Graube gan domā, ka Krievija negribētu pazaudēt vagneriešus, jo viņi ir labi sagatavoti, turklāt var noderēt arī citviet, piemēram, Āfrikā, ne tikai provokācijām uz NATO valstu robežām, kur viņus, visticamāk, iznīcinātu visai ātri un efektīvi.
Patlaban tiek daudz runāts par to, ka Latvijas pierobežas reģioni, (piemēram, Daugavpils) ir īpaši apdraudēti. “Manuprāt, šis jautājums tiek pārāk eskalēts,” uzskata Graube, “no vienas puses - sabiedrībai ir augsta uzticība mūsu bruņotajiem spēkiem, no otras puses - dzirdami apgalvojumi, ka neviens te neko nedara un tūlīt te kāds iebruks. Nu protams, ka tiek darīts viss, lai mūsu valsts būtu aizsargāta. Bet visu arī nedrīkst stāstīt plašai publikai, jo tā ir klasificēta informācija. Visi lēmumi tiek pieņemti atbilstoši informācijai, kas ir pieejama. Visvairāk šobrīd apdraudējums ir Polijai, jo caur to nāk palīdzība Ukrainai.”
Runājot par militārām provokācijām, Graube uzsver, ka jebkurai šādai provokācijai jābūt virsjēgai, proti, kādā nolūkā tā tiek veikta. “Vagnerieši, protams, var veikt provokācijas, taču - viņiem nav ne artilērijas, ne tanku, ne raķešu atbalsta. Ja viņiem būs pavēle veikt provokācijas, tās nebūs obligāti Baltijas valstīs. Tās var notikt arī Melnajā jūrā - ja nu tomēr viņi gribēs provocēt NATO spēkus. Šobrīd neredzu racionālus iemeslus veikt šādas provokācijas. Bet, protams, no krieviem gaidīt racionālismu - tas nav jēdzīgi,” spriež Graube.
Viņš ir arī skeptisks par pēkšņu situācijas dramatizēšanos Daugavpilī: “Nu, mēģinās vagnerieši pāriet robežu pie Daugavpils. Kāda tam ir jēga? Un kāds viņiem ir bruņojums? Pēdējās ziņas no Baltkrievijas ir tādas, ka daudzi vagnerieši nav apmierināti ar situāciju, daudzi dodas prom. Nav zināms, kā viņiem tiks maksātas algas, proti, par ko viņiem maksās - par to, ka viņi vienkārši dzīvo teltīs un neko nedara? Iespējams, kāds kolhoza priekšsēdētājs dažiem maksā par to, ka viņi apmāca baltkrievu karavīrus. Bet cik ilgi tas tā notiks?”
Runas par to, ka provokācijas var notikt arī Suvalku koridora teritorijā, kas ir apdraudētākā vieta iespējamā militārā konflikta vai provokāciju gadījumos, joprojām nerimst. Šis koridors (aptuveni 100 kilometru garumā) atrodas starp Baltkrieviju un Krievijai
piederošo Kaļiņingradas apgabalu un savieno Poliju ar trim Baltijas valstīm. Polija pie Lietuvas robežas gatavojas izvietot sapieru bataljonu. “Jāsaprot, ka uzbrukums Suvalku koridoram ir iespējams tikai tad, ja Krievija patiešām plāno 5. paragrāfa līmeņa militāru konfliktu ar NATO,” atgādina Graube.
Viņš uzskata: karš diemžēl ievilksies, būs lieli upuri abām pusēm, īpaši intensīvs tas būs līdz rudens lietavām. Vēlāk turpināsies ierakumu karš, un smagi būs, ja iestāsies barga ziema. “Ukraiņi patlaban gatavo savas infrastruktūras rezerves, viņi zina, ko dara,” teic Graube.
“Labākais scenārijs mums visiem būtu Krievijas iekšējās politiskās vadības sagruvums. Ja Krievija sagrūs kā valsts, tas būtu bīstami apkārtējām valstīm, jo tāda situācija būtu saistīta ar milzīgu bēgļu krīzi,” teic Graube, “bet politiskās kliķes sagrūšana - tas būtu labākais kara beigšanas scenārijs. Ir cerības, ka dažādu Krievijas politisko un ekonomiskos spēku neapmierinātība varētu veicināt kara beigšanos.”
Nebūtu labi, ja vienu fašistisko režīmu nomainītu cits fašistiskais režīms, taču Krievijā tas ir iespējams: pie varas var nākt vēl agresīvāki plānprātiņi. Kā ironizē tīmekļa asprāši: no Krievijas baidās ne jau tāpēc, ka tās vadoņi ir vareni, bet gan tāpēc, ka viņiem nav smadzeņu. “Krievijas rīcību prognozēt nav iespējams, tās darbībā ir daudz iracionalitātes,” saka Graube. Un vēl - milzum daudz apzinātu, nelietīgu melu.
Polijas un Lietuvas amatpersonas komunicē ar savu valstu iedzīvotājiem, skaidrojot situāciju uz robežām, aplūkojot drošības aspektus un citas sabiedrību interesējošas problēmas.
Par Latvijas amatpersonām to gan nevar teikt. Protams, ir dažādi neizpaužami NATO noslēpumi, taču sarunāties ar iedzīvotājiem, skaidrojot, kādi pasākumi tiks veikti, lai novērstu provokācijas uz robežām vai pat valsts iekšienē, - to taču var, vai ne? Vai arī - jūs vienkārši nezināt, ko darīt? Vai arī - jūsu augstprātība ir tik milzīga, ka nespējat pat aizdomāties līdz tam, ka cilvēkus vajadzētu pārliecināt, sak, mēs esam nomodā par jūsu drošību?
