Mierpilns, līdzsvarots klusums. Tāds ir iestājies pēc skandāliem, kurus pamanīja lasītāji, taču “nepamanīja” valdība, Saeima un tiesībsargājošās struktūras. Skandāli ir iekapsulējušies kā dziļi augoņi, un tikai precīzs skalpeļa grieziens var atbrīvot valsts organismu no strutām.
Runa ir par divām tematiski saistītām publikācijām. Proti, par bijušās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājas Initas Lūres atklāsmēm sakarā ar VID augstāko amatpersonu “pasūtījumiem” atrast “jebko”, lai vērstos pret žurnālistiem un publicistiem Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku. Otrā publikācija: saruna ar bijušo VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās darbības daļas vadītāju Gitu Plaudi. To var izlasīt šeit.
Gita Plaude izstāstīja, kā un kāpēc atteicās pildīt prettiesiskus un pretlikumīgus augstu VID amatpersonu izdotus rīkojumus, kad Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja amatā tika iecelts tikko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā darbu atstājušais Aigars Prusaks.
Gita Plaude: “Aigars Prusaks pavisam konkrēti un atklāti nosauca amatpersonu loku, kuras turpmāk būs “neaizskaramo” statusā, respektīvi, par kuru iespējamām pretlikumīgām darbībām Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas, vārdu sakot, nedarīs neko.”
Protams, var pārmest Gitai Plaudei, ka viņa nenosauca konkrēti šīs “neaizskaramās” personas, tomēr var arī saprast: pilnīgi skaidrs, ka viņa bažījas par savu drošību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka 2019. gadā, kad viņa par situāciju VID ziņoja ģenerālprokuroram, Valsts kancelejas vadītājam, finanšu un iekšlietu ministriem, nekāda reakcija nesekoja, izņemot formālu atbildi, ka “informācija ir saņemta”. Bet varbūt šo informāciju augstās amatpersonas nemaz nesaņēma? Varbūt tā palika klerku līmenī?...
Pirmajā - Lato Lapsas un Jurģa Liepnieka - gadījumā neviens no valdošo krēslu pildītājiem nereaģēja ar kaut cik adekvātiem komentāriem. Faktiski to nebija. Esmu par 99% pārliecināta, ka arī šoreiz neviens nereaģēs, jo vienkāršāk ir klusēt. Tas viens procents paliek kā manas vientiesības un nepamatoto cerību apliecinājums, sak, varbūt tomēr... Bet prāts un loģika saka: nekas “tomēr” un
“varbūt” nenotiks. Nu labi, Saeima un valdība var kādu laiciņu dusēt klusuma zefīrā un izlikties, ka neko nedzird un neredz, bet prokuratūra? Vai tad tai nav jāreaģē uz trauksmes ziņojumiem - vēl jo vairāk tāpēc, ka tie nav anonīmi un nekonkrēti?
Klusums kā dabas un sabiedrības parādība ir ļoti izteiksmīgs. Tas reizēm pasaka vairāk nekā skaļi protesti vai atbalsta akcijas. Valstiska līmeņa korupcijas gadījumos valsts vadītāju permanentā klusēšana apliecina: viss kārtībā, biedri, viss, ko darām, ir pareizi, tikai nevajag reaģēt uz kairinājumiem, sak, lai jau tie žurnālisti tur bļaustās, mēs klusēsim, jo tā būs veselīgāk. Bet jāatceras, ka klusums ir arī neilgs periods pirms vētras, kas var realizēties valdības krišanā...
Vētrai sāli piebērsim tikai ar vienu jautājumu, ko uzdosim valsts varas galvgalim.
Kā komentēsiet bijušās VID darbinieces Gitas Plaudes teikto par prettiesiskiem un pretlikumīgiem VID amatpersonu rīkojumiem, kuros atklājās “neaizskaramās” amatpersonas?
Atbildes gaidīsim no visām Saeimas frakcijām, no Ministru kabineta (it sevišķi no finanšu ministra Arvila Ašeradena, kurš amatā atjaunoja VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi), no Valsts kancelejas direkora Jāņa Citskovska, no ģenerālprokurora Jura Stukāna, no visu Saeimas frakciju vadītājiem - no Ainara Latkovska, Aināra Šlesera, Kaspara Briškena, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Alekseja Rosļikova un Viktora Valaiņa.
Jo klusums ne vienmēr ir veselīgs, bet tradicionālā varas augstprātība tikai padziļina korupcijas iedēto slimību.
