„Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā tiks apstiprināti grozījumi Izglītības likumā, kas dos tiesības atstādināt [pedagogus], konstatējot nespēju lietot valsts valodu nepieciešamajā līmenī. Vēl mazliet, mazliet jāpaciešas,” tīmeklī čalo izglītības ministre Anita Muižniece (K), mierinādama skeptiķus, kuri apšauba skolotāju – latviešu valodas nepratēju – iespējas izglītot skolēnus valsts valodā.
Latvijā ir 118 tā dēvētās mazākumtautību skolas, un, kā zināms, teju vai „vienīgā” mazākumtautība Latvijā ir krievi. Ir paredzēts, ka nākamā gada 1. septembrī 1., 4. un 7. klašu skolēni šajās mācību iestādēs stundās klausīsies skolotāju skaidrojumus tikai valsts valodā, aiznākamā gada 1. septembrī šīm izmaiņām sekos 2., 5. un 8. klases. Ministrija apgalvo, ka darbības shēma būšot līdzīga kā kompetenču izglītības ieviešanā. Šis apgalvojums pamatoti liek satraukties, jo „kompetenču izglītība” ir jau parādījusi savu aplamo būtību.
Pieņemsim, ka grozījumus Saeima apstiprinās, bet kādā veidā skolās notiks pārbaudes, lai konstatētu pedagogu prasmes runāt latviski? Gan jau atradīs kādus „labos kontrolierus”, kuri, piemēram, par torti un šampanieti konstatēs, ka skolotāja Ņura Ivanova prot latviešu valodu visaugstākajā līmenī. Bet patiesība ir tāda, ka Ņura nespēja iemācīties latviešu mēli pēdējo 30 gadu laikā, un velti ir gribēt, lai viņa to iemācītos nākamajos 30 gados.
Taču darbu zaudēt negribas, būs vien jāpērk torte un šampis...
Vēl viens neizprotams jautājums. Visticamāk, ka visiem pedagogiem ir LR pilsonība. Bet kā viņi to ieguvuši, neprazdami latviešu valodu? Un gaišā piemiņā ir arī pietiekami daudzu pedagogu aktivitātes Latvijas Krievu savienības atbalstītajos protestos pret skolu pāreju uz latviešu valodu. Šai pārejai bija jānotiek daudz agrāk, taču politiķiem, protams, bija daudz svarīgāki uzdevumi.
Izrādās, Izglītības ministrija plāno kampaņu par pāreju uz mācībām latviešu valodā. Kampaņa būšot adresēta skolēniem, viņu vecākiem, skolotājiem, skolu vadībai. Tikšot organizēti kursi, kuros pedagogi apgūs latviešu valodu. Jūtat, kā tas skan? Par nodokļu maksātāju naudu atkal tiks organizēti kaut kādi kursi tiem skolotājiem, kuri, neizprotot, ka dzīvo un strādā Latvijā, gadiem te ir veidojuši „mazo Krieviju”. Nešaubīgi, ka šiem „neizpratnes pilnajiem pedagogiem” talkā nāks dažādas prokrieviskas politkopas, no kurām vairākas šobrīd cierē uz iekļūšanu Saeimā.
Bet kāpēc ir nepieciešama kampaņa, ja Saeima ceturtdien grasās balsot par grozījumiem, kas ļaus atstādināt no darba pedagogus, „konstatējot nespēju lietot valsts valodu nepieciešamajā līmenī”? Vai tad viss nav tikpat vienkārši kā kovidlaikā, kad no skolām padzina tos skolotājus, kuri atteicās vakcinēties? Ak nav? Ar latviešu valodas nepratējiem būs grūtāk cīnīties? Izskatās, ka turpinās latviešiem raksturīgā piekāpība, sak, lai jau tie krieviņi runā savā valodā, vai mums žēl?
Mazticami, ka krieviski runājošie pedagogi pēkšņi iemācīsies latviešu valodu tādā līmenī, lai varētu pasniegt mācību priekšmetus atbilstoši izglītības prasībām. Ja tā dēvētajās mazākumtautību skolās latviešu valodu pienācīgi neprotošos krievu pedagogus pēkšņi aizstātu latviešu skolotāji, tad situācija, protams, krasi mainītos. Pagaidām gan nekas neliecina, ka tas varētu notikt. Pagaidām latviešu pedagogi krievu skolās vairumā gadījumu vienkārši „strādā par latviešiem”.
Varbūt par latviešu valodu un izglītības kvalitāti vajadzētu domāt pat vēl vairāk nekā par pedagogu algām? Skolotāju streiks tika atcelts, pieņemot valdīkļu solījumus celt algas, kurām nav pat vēl atrasts finansējums. Māc bažas, ka nebūs ne algu, ne latviešu valodas. Un kādus streikus tad pieteiks skolotāju arodbiedrība?
