„Ierosinu Jūrmalas domes priekšā uzkurināt kārtīgu ugunskuru un samest tajā Bulduru bibliotēkas grāmatas! Būtu taču skaisti!” raksta kāds interneta tīklotājs. Nodomāju, ka tas būtu visai ekstrēmi, taču – fakti, kas nāca klajā, liecinot par Bulduru bibliotēkas iznīcināšanu, kļuva arvien nepatīkamāki. Deguma smaka kļuva arvien biezāka...
Nesen Ināra Ratniece, Bulduru bibliotēkas vadītāja, saņēma uzaicinājumu kopā ar Asaru bibliotēkas vadītāju „paciemoties” pie Centrālās bibliotēkas vadītājas Māras Jēkabsones: esot saņemts Agneses Miltiņas (Jūrmalas valstspilsētas administrācijas kultūras nodaļas vadītāja - E.V.) e-pasts, ka nākamajā sezonā Asaru un Bulduru bibliotēkās vairs netiks apmaksāta apkure. Jūrmalas pilsētai apkure esot pārāk dārgs prieks.
Iegansts - apkures apmaksas pārtraukšana - liecināja, ka jāmeklē veids, kā aizplīvuroti pateikt, ka abas grāmatu krātuves tiek likvidētas. Likvidēšanu nolēma dēvēt par pārcelšanu.
Bulduru bibliotēkas vecākā bibliotekāre Ineta Melne piebilst: „Ja likvidē Asaru un Bulduru bibliotēkas, Jūrmalā paliek tika četras grāmatu krātuves. Taču pēc Ministru kabineta noteikumiem un Bibliotēku likuma, kas mūs tiešām sargā, valstspilsētās uz katriem 12 000 iedzīvotāju ir jābūt vienai bibliotēkai ar bērnu nodaļu. Ja Jūrmalā paliek tikai četras bibliotēkas, tiek pārkāpts likums un MK noteikumi, jo Jūrmalā ir 60 000 iedzīvotāju.”
Bulduru bilbliotēkai ir ļoti labi statistiskie rādītāji: lasītāju ir ap 1500 (pirms kovidpandēmijas lasītāju skaits bija ap 2000 cilvēku). Tagad tiek spriests, ka Bulduru bibliotēka, kurā ir 27 500 grāmatu, uz nenoteiktu laiku jāpārceļ uz Centrālo bibliotēku.
Ināra Ratniece turpina: „Līdz 20. augustam jānoraksta grāmatas, lai paliktu 23 000 vienību. Mums saka: jānoraksta tādas grāmatas, kuras netiek aktīvi izmantotas. Tad jātaisa pētījums... Bibliotēka - vieta, kur ne tikai ņem grāmatas lasīšanai, bet kur tās tiek arī uzkrātas un saglabātas. Ir grāmatas, kas nav pārizdodas 20 vai 30 gadus, bet pirmais un oriģinālais izdevums vienmēr ir vērtība. Tas, ka jālikvidē 4000 grāmatu, ir tikai sākums. Jo Centrālā bibliotēka tikai tagad sāks domāt, cik grāmatu tā varēs savās telpās izvietot... Tie būšot tikai 13 000. Un kur tad liks tos pārējos 10 000 grāmatu? Mums atbild: puse būs noliktavās Kauguros, otra puse tikšot izdalīta iedzīvotājiem un organizācijām. Par to domāšot vēlāk.”
Ineta Melne skaidro: „Bulduru bibliotēka ir celta kā bibliotēka. Ar krātuvēm, ar stabilām sienām. 1974. gadā, kad izpildkomitejas priekšsēdētjs bija Arnolds Deglavs, pilsēta realizēja šo projektu. Visas citas Jūrmalas grāmatkrātuves tika pielāgotas bibliotēku vajadzībām. Mūsu grāmatu krājums ir ļoti vērtīgs, gadu desmitiem veidots. Tikko kādam kaut ko vajag, cilvēks meklē Bulduros.”
Šī nav pirmā reize, kad pilsētas vadība vēlas likvidēt Bulduru bibliotēku. 2018. gadā jau tika paziņota šī vēlme. „Sazinājāmies ar Kultūras ministriju, ar Bibliotēku padomi,” atceras Ineta Melne, „izskaidrojām situāciju, un dome apklusa. Bet tieši tad mums sāka šķist: kāds ir iekārojis šo Jūrmalas pilsētai piederošo īpašumu. Tad atnāca kovids, un mēs saņēmām neoficiālus signālus, ka mūsu bibliotēkai atkal ir „uzlikta acs”...”
Jā, vieta ir lieliska: Bulduru centrs, netālu jūra, netālu - stacija, apkārt privātmājas. Kāpēc lai stabili uzcelto bibliotēku nepārtaisītu, piemēram, par viesu namu vai vēl kaut ko tikpat ienesīgu? Jo bibliotēka taču nav peļņas avots. Un kam gan tās bibliotēkas vajadzīgas - jau nu vienīgi pensionāriem, kuriem nezin kāpēc joprojām ir mīļas grāmatas, nevis datori...
Jau 17. jūnijā Bulduru bibliotēka saņēma vēstuli no domes, ka grāmatas šīs bibliotēkas vajadzībām vairs netiks iepirktas. Vēl vairāk: domājiet, bibliotekāri, par grāmatu norakstīšanu.
Tā nav nekāda bibliotēkas pārcelšana, tā ir likvidācija. Ja bibliotēkas vietā nebūs viesu nams, tad te varētu atrasties, piemēram, Jūrmalas būvvalde, kas patlaban mitinās privātam īpašniekam piederošā namā, ko viņš pieprasa remontēt. Bet dome negrasās to remontēt. Un remonts - ja nu vienīgi kosmētiskais - nav vajadzīgs namā, ko patlaban par savējo uzskata Bulduru bibliotēka.
Atbildi uz maniem jautājumiem par Bulduru bibliotēkas „optimizāciju” nosūtīju uz Jūrmalas domes kultūras nodaļu, kuras vadītāja Agnese Miltiņa zibenīgi atsūtīja atbildi: acīmredzot tā jau bija sagatvota laikus, jo žurnālistu interese par šo kultūras centra likvidāciju joprojām liela.
„Bulduru bibliotēkas ēka ir plaša un tā ir sliktā stāvokli, arī iekštelpas ir morāli un fiziski novecojušas, un, lai tās atjaunotu, nepieciešami nesamērīgi lieli ieguldījumi. Tādēļ plānots bibliotēku reorganizēt. Šobrīd ir iecerēts to pārcelt uz Jūrmalas Centrālo bibliotēku, kas atrodas Dubultos.
Iedzīvotāji bibliotēkas pakalpojumus var saņemt kādā no četrām citām bibliotēkām Jūrmalā, kur iespējams nokļūt ar pašvaldības nodrošināto bezmaksas pilsētas sabiedrisko transportu. Tuvākā Bulduru iedzīvotājiem ir Jūrmalas Centrālā bibliotēka, kas atrodas jaunā, plašā un modernā ēkā, kas būvēta 2018. gadā speciāli bibliotēkas vajadzībām.
Mēs saprotam iedzīvotāju satraukumu un izskatām vairākus iespējamos risinājumus, lai nākotnē bibliotēka varētu darboties tuvāk dzīvesvietai, nodrošinot bibliotēkas pakalpojumus tām iedzīvotāju grupām, kuriem pārvietošanās pa pilsētu ir sarežģītāka, t.i., senioriem (datoru izmantošana, rēķinu apmaksa u.tml.). Lielu daļu Bulduru bibliotēkas apmeklētāju sastāda bērni un jaunieši, kuriem savukārt drīzumā būs jauna, moderna bibliotēka netālu esošajā Aspazijas pamatskolas ēkā, kas pašlaik ir būvniecības un modernizācijas stadijā.”
Uzreiz jāteic, ka teksts par to, ka bibliotēkas ēka ir sliktā stāvoklī, neatbilst patiesībai: katrā ziņā neviens celtniecības speciālists nekad nav atzinis tās „slikto stāvokli”. Izbrīnu rada arī apgalvojums par „morālo un fizisko novecošanos”, jo neko tādu tur nevar novērot, bet „nesamērīgi lielie ieguldījumi” nav aprēķināti nevienā tāmē.
Savukārt sākotnēji nosauktais arguments par dārgo apkuri vispār ir apbrīnas vērts: taupot līdzekļus, bibliotēkas telpas sāk apkurināt pēc iespējas vēlāk, turklāt kurina minimāli, katrā apkures sezonas mēnesī notērējot nepilnus divus tūkstošus eiro. Vai tiešām Jūrmalas pašvaldība ir tik nabadzīga, ka nespēj apmaksāt sešu mēnešu apkures rēķinus?
Varbūt šajā sakarā kaut kas ir sakāms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai? Varbūt piešķirt nabaga Jūrmalas pašvaldībai kādu pabalstu? Valsts atbalstīja dažādus uzņēmumus, lai pārvarētu kovidpandēmijas laikā radīto finanšu postu: tā, piemēram, azartspēļu uzņēmumi saņēma vairāk nekā 17 000 000 eiro... Kāpēc gan lai Jūrmalas pašvaldība siltuma pabalstam nesaņemtu kaut kādus nožēlojamus 12 000 eiro - lai liktu mierā Bulduru bibliotēku?...
Labi, pieņemsim, ka neviens negrib sagrābt Bulduru bibliotēkas ēku. Bet kāds gan ir oficiālais iemesls (iegansts), lai to likvidētu? Ieganstus meklē un tos atrod: esot jāpārbūvē skurstenis - tas esot ugunsnedrošs, ūdensvads jāpārvelk - nākot dzeltens ūdens...
Ugunsdrošība ēkā tiek inspicēta regulāri, un katru reizi tiek uzrakstīts akts: nevienā no aktiem nav NEVIENAS atzīmes, ka jelkāda vieta Bulduru bibliotēkas telpās būtu ugunsnedroša, tostarp - skurstenis. Bet par ūdensvadu bibliotekāres tikai smej: visos Bulduros ūdens ir ar rūsas piedevu, turklāt viņas šajā ūdenī tikai mazgā rokas, nevis to dzer. Savukārt gadu gaitā ir izdarīti būtiski uzlabojumi ar pašu ēku: piemēram, ir nomainīti logi un jumts.
„Kad mūs gribēja izmest ārā no šīs ēkas pirmo reizi - 2018. gadā -, notika oficiāla ēkas apsekošana,” atceras Ineta Melne, „un toreiz skaidri un gaiši tika uzrakstīts, ka ēkai nav nekādu kapitālu defektu un ka būtu vajadzīgs tikai kosmētiskais remonts.”
Tātad oficiālus iemeslus nevar atrast, jo to vienkārši nav. Bet Jūrmalas iedzīvotāji ir sašutuši par Bulduru bibliotēkas gaidāmo likvidāciju. Par to bēdājas Bulduru dārzkopības skolas audzēkņi, jo Bulduru bibliotēka ir tā vieta, kur viņi var brīvi sēdēt pie datoriem un mācīties, ņemt grāmatas uz mājām vai kopmītni. Par to saskumuši seniori, jo viņiem nav ne spēka, ne uzņēmības braukt uz Dubultu bibliotēku.
Savukārt pilsētas kultūras nodaļas mierinājumi par bibliotēku Aspazijas vidusskolā ir, maigi sakot, savādi: kas gan ir skolas bibliotēka - lai arī svaigi iekārtota - salīdzinājumā ar profesionāli pārvaldītu, gadu desmitos iesakņotu klasisko bibliotēku, kuras apmeklētāji zina, ko no tās var gaidīt?
Sirsnīgi, protams, ir tas, ka Bulduru bibliotēkas darbiniekiem tiek solīts saglabāt viņu darba vietas. Bet, zinot, kāda nereti ir attieksme pret kultūras darbiniekiem, varam sagaidīt, ka solījumi izplēnēs kā pērnais sniegs. Nule uzzinājām, ka no Jūrmalas muzeja tiek padzīta ilggadējā un profesionāli pašaizliedzīgā vēsturniece Inga Sarma, jo „tika uzsākta Jūrmalas muzeja reorganizācija, lai veicinātu vienotu muzeja un tā filiāļu attīstību”. Viss, protams, ar vislabākajiem nodomiem: „lai nodrošinātu muzeja un tā filiāļu krājuma speciālistu sadarbību muzeja pētniecības darba pilnveidošanai un attīstībai” (no Agneses Miltiņas vēstules).
Sagraut un iznīcināt, lai attīstītu. Uzspļaut profesionāļu pašaizliedzībai un godaprātam. Un visas šīs neglītās darbības apviļāt skaistu, bet tukšu vārdu mērcē, pasniedzot to visu kā „attīstību”. Jā, tā zināmā mērā ir „attīstība” - tikai ar negatīvu zīmi. Jo tur, kur tiek iznīcināta kultūra un tās saknes - bet grāmatas, kā zināms, ir kultūras sakņu barība -, nekas vairs neaug. Ne tauta, ne tās gars, ne pašapziņa. Paliek tikai negodības un truluma tuksnesis.
