„Korupcija tevi neskar, līdz saņem jaunos rēķinus” – sauklis uz „konservatīvo” jaunā priekšvēlēšanu plakāta nogāž no kājām ikvienu, kurš to izlasa. Cik vienkārši! Uzreiz taču skaidrs: jaunajos rēķinos ir iekļauta samaksa par korupciju, bet ja tu neapmaksā rēķinus, korupcija tev iet garām... Paga... Bet ja tu samaksā? Nē, kaut kas sajuka.
Ar kreiso kāju kasīt labo ausi - tas ir atbilstoši Jaunās konservatīvās partijas nostādnēm.
Šis politpulciņš gan tagad sevi nodēvējis citā vārdā - „Konservatīvie”, tomēr tas ir bezgala savādi: paust izteikti liberastiskas idejas, bet dēvēt sevi par konservatīvajiem. Kaut gan - arī tas attiecas uz labās auss kasīšanu ar kreiso kāju.
Mazliet atgādinājuma par to, cik ļoti „konservatīvi” ir „Konservatīvie”. Bet vispirms - ko par konservatīvismu saka profesors Harijs Tumans: „Tātad konservatīvisms nav universāla ideoloģija, kura uzspiež sevi ar mērķi padarīt cilvēci laimīgu, bet tā ir konkrētu vērtību aizstāvēšana konkrētā laikā un telpā.
Tās var būt reliģiskas, politiskas, sociālas vai estētiskas vērtības, vai kā tas ir šodien - paša cilvēka jeb „homo sapiens” dabisko dzimumu un ģimenes aizstāvība. Tam pateicoties, šodienas Rietumu pasaules ietvaros konservatīvismam ir arī izteiktas universālas pazīmes, jo visā mūsu civilizācijas telpā tiek apdraudētas tādas pamatvērtības kā skaistums, kultūra, cilvēcība.
Filozofam un rakstniekam Rodžeram Skrūtonam šo vērtību aizstāvība nozīmē „nevis likt lietas atpakaļ, bet tās iekonservēt”. Tātad iekonservēt jeb aizsargāt to, kas tiek apdraudēts. Tas nenozīmē atgriezties atpakaļ un reanimēt to, kas ir pagājis, kā tas daudziem varētu likties, bet tas nozīmē paturēt un saglabāt to, kas ir vērtīgs un mantots no pagātnes. (..)
Droši var teikt, ka tā nav nedz politiska kustība, nedz politiska ideoloģija. Atšķirībā no sociālisma un liberālisma, kuras ir viscaur dogmatiskas sistēmas, konservatīvisms nav dogmatisks. Tas ir domāšanas veids, tā ir vērtību sistēma un uzskatu kopums. Tā ir Tradīcija ar lielo burtu, tradīcija, kuru veido reliģija, kultūra, cilvēks un nesošās sociālās konstrukcijas, uz kurām turas sabiedrība.
Taču šodien, postpostmodernajā pasaulē, kad viss ir sajaukts un apgāzts ar kājām gaisā, ir grūti atšķirt, kas ir konservatīvs un kas tikai izliekas par tādu, jo vārdu „konservatīvs” piesavinās arī politiskie spēki ar liberālu ideoloģiju un politiku.”
Tad, lūk. Tā dēvētie „Konservatīvie” ir politiskais spēks (cik nu daudz šo nespējnieku kompāniju var dēvēt par spēku...), kas tikai izliekas par konservatīvu. Viens no piemēriem ir šī politpulciņa vadoņa Bordāna pufaikas pārmešana uz otru pusi. No Tieslietu ministrijas ratu pakaļas salīdzinoši nesen izkrita Civilās savienības likums, ar kuru ļoti „konservatīvās” partijas vadonis iestājas par viendzimuma laulībām. Izrādās, šis likums tapis, lai risinātu situāciju, kurā valsts nerūpējas par visām ģimenēm, tostarp viendzimuma pāru veidotām.
Bet ielūkosimies JKP „vērtībās”, ko šī politkopa bija piedāvājusi saviem vēlētājiem pirms iepriekšējām vēlēšanām: „Konservatīvisma ideoloģijā ģimene tiek uzskatīta par galveno sabiedrības pamatu. Mūsu izpratnē laulība var būt tikai savienība starp vīrieti un sievieti, kā tas laika gaitā sabiedrībā vienmēr ir bijis un kā tas šobrīd ir nostiprināts arī mūsu Satversmē.
Mēs kā konservatīvie tik tiešām nesaprotam, kā par laulību iespējams saukt kādas savādākas savienības. Tā kā vīrieša un sievietes savienību ir iespējams reģistrēt laulībā, uzskatām, ka tāpēc nav vajadzīgs īpašs partnerattiecību institūts. Tāpat neuzskatām, ka, turpinot attiecināt laulības jēdzienu uz savienību starp vīrieti un sievieti, kaut kādā mērā tiktu aizskartas seksuālo minoritāšu cilvēktiesības, jo jau šobrīd visi sadzīviskie jautājumi viendzimuma pāriem ir atrisināti citu likumu ietvaros.”
Vai tik šodienas „konservatīvo” apgalvojumi nav par 180 grādiem pacirtušies uz citu pusi?
Vēl par „Konservatīvo” „konservatīvismu” liecina tieslietu ministra Jāņa Bordāna klačubābiskums. 2019. gada 25. janvārī viņš, būdams tieslietu ministrs, nosūtīja gaudu vēstuli vairāku valstu vēstniecībām, vēršot uzmanību uz to, ka Latvijā tiesiskie instrumenti varētu tikt izmantoti negodīgi - ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī. Acīmredzot tas bija saistībā ar partijas biedru Juri Jurašu, kura nodošanu kriminālvajāšanai Bordāns uzskatīja par politisko izrēķināšanos. Tikai nav saprotams, kādā veidā ārvalstu vēstniecības būtu varējušas līdzēt Bordānam viņa draudziņa Juraša glābšanā...
Tajā pašā 2019. gada decembrī Bordāns devās uz ASV, konkrēti - uz Finanšu ministriju, lai pierunātu iekļaut globālo sankciju sarakstā Ventspils pašvaldības vadītāju Aivaru Lembergu - savu nīstāko ienaidnieku. Par šo vizīti Tieslietu ministrijas mājaslapā bija ievietota informācija, kurā teikts, ka Latvijas delegācijai bijusi tikšanās ar finanšu ministra vietnieku Džastinu Maziniču.
2019. gada 9. decembrī ASV Finanšu ministrijas (U. S. Department of Treasury) mājaslapā tika publicēts paziņojums, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs un vēl četras organizācijas, tostarp Ventspils brīvostas pārvalde, Tranzīta asociācija un citas, iekļautas ASV sankciju sarakstā. Sanāca, šķiet, tā: Bordāns, sapratis, ka nespēj tikt galā ar savu visnīstāko politisko pretinieku, aiztesās uz Ameriku un mīļi palūdza, lai viņējā Finanšu ministrija nošņāpj elpošanas iespējas mūsējiem „oligarhiem” un visādām viņu ostām.
Bet katrs politiskais „dīls” prasa atgriezenisko saiti. Ko Bordāna kungs pasolīja amerikāņu kolēģiem, kuri bija snieguši viņam tik noderīgo pakalpojumu? Ir taču mums tāds nepadarīts darbiņš: kompensācijas ebrejiem! To tad nu vajadzēja nodarīt.
Kad pakalpīgais Bordāns sajuta lielas sabiedrības daļas sašutumu par Saeimas (un konkrēti arī JKP) nodevīgo balsojumu, ar kuru deputātu vairākums burtiski izņirgājas par latviešu tautu, uzdāvinot trim afēristiem 40 miljonus eiro, viņš „sejugrāmatā” iepludināja savu uzrunu, kurā „patriotiski” un „konservatīvi” mēģināja taisnoties par minēto balsojumu.
Pēc publikācijām “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” biedrs Bordāns sapīka un aprīlī, būdams Latvijas Radio studijā, izteicā šādi: „Nu, piemēram, tāds, tā saucamais medijs, NRA, ar trīs burtiem, ja... Faktiski jau viņi strādā tādā pašā, manā uztverē, mans subjektīvais vērtējums, viņi strādā tādā pašā režīmā kā Krievijas, kā propagandas kanāli, jo viņi uzbrūk tieši tiem pašiem cilvēkiem, kuri neērti Krievijai.”
Nav vērts šobrīd analizēt šīs neveiklās un melīgās prātulas, bet, lai ieviestu skaidrību, nosūtīju uz Tieslietu ministriju jautājumus: „1. Lūdzu izskaidrot lasītājiem un laikraksta darbiniekiem, ko nozīmē ministra apgalvojums, ka NRA strādā „tādā pašā režīmā kā Krievijas propagandas kanāli”. 2. Lūdzu ministru nosaukt konkrētus cilvēkus, kuriem esam „uzbrukuši” tādēļ, ka viņi ir „neērti Krievijai”.”
Ministrs, kā jau atbildīgs valstsvīrs būdams, joprojām nav atbildējis uz šiem jautājumiem, ja neskaita kaut kādas muļķīgas atrunas, sak, ja jūs nesaprotat, par ko es runāju, tad es nevaru palīdzēt. Nujā, tas vairs nav tik vienkārši kā sarunu festivālā „Lampa” Ainaram Šleseram raut no rokām mikrofonu...
Lai nu būtu kā būdams, bet priekšvēlēšanu plakātā, kas tagad grezno Rīgu, ir viens patiess teikums: „Palīdzi nosargāt Latviju!” Nudien, vēlētāji, mums jāpalīdz Bordānam nosargāt Latviju - no „konservatīvo” sērgas.
