Lūk, tā ir jāmācās melot un pūst miglu acīs! Sajūsma par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova aktivitātēm nebeidz rimties: pirms pāris dienām Ankarā faktiski bez rezultātiem beidzās Turcijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās, kurā vajadzēja vienoties par drošu koridoru Melnajā jūrā, pa kuru no Ukrainas ostām izvest labības kravas. Lavrova meli un liekulīgā pļurkstēšana padarīja šo tikšanos neaizmirstamu.
Lai izvestu labību no Ukrainas ostām, ir jāatmīnē kuģu ceļi. Krievija jau esot paveikusi savu daļu, un tagad mīnu aizvākšana esot atkarīga no Ukrainas puses: ar Turcijas ārlietu ministru Mevlitu Čavušoglu kopīgajā preses konferencē tā apgalvoja Lavrovs. „Mēs esam gatavi garantēt drošību kuģiem, kas pamet Ukrainas ostas,” sacīja Krievijas ministrs.
Kad Krievija sola drošību, tas nozīmē, ka viss būs tieši otrādi: šajā gadījumā Krievija sabomabardēs Ukrainas kuģus, bet Krievijas propagandas kanāli to pasniegs kā Ukrainas spēku uzbrukumu.
Krievijas izraisītais karš draud izraisīt bada nāvi lielai daļai pasaules iedzīvotāju: vairāk nekā 23 miljoni tonnu lauksaimniecības produktu šobrīd ir bloķēti ostās Melnajā un Azovas jūrā, kaut arī Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis gaida graudu un citu produktu kravas.
Tas vēl nav viss. Tā kā Krievija ir nozagusi Ukrainai simtiem tūkstošu tonnu graudu, šī nozagtā labība jau tiek pārdota, un patērētājvalstis ir brīdinātas, ka „graudu partijas, kuras pārdod Krievijas Federācija, var daļēji vai pilnīgi sastāvēt no zagtiem graudiem, kas iegūti Krievijas okupācijas varas marodierisku darbību rezultātā”, saka Ukrainas Ārlietu ministrija. Līdz ar to - pircēji ir nozieguma līdzdalībnieki.
Noziedzīgā Ukrainas graudu izlaupīšana, izvešana un izmantošana nozīmē to, ka Krievija pārkāpj ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pamatprincipus - pārtikas drošības garantēšanu un bada pārvarēšanu. Bet, tā kā ANO nespēj izdarīt praktiski neko, lai šo situāciju mainītu, viss paliek pa vecam: Krievija turpina laupīšanas un marodierisma tradīcijas.
Preses konferencē, kas notika pēc Turcijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās, Ukrainas sabiedriskās TV žurnālists Muslims Umerovs pajautāja Sergejam Lavrovam: „Ko no tā, kas nozagts Ukrainā, ja neskaita labību, Krievijai ir jau izdevies pārdot?” „Atkārtojiet,” mēģinādams iegūt pāris sekundes, lai sakoncentrētos atbildei, pārjautāja Lavrovs. Žurnālists atkārtoja jautājumu.
Lavrovs: „Jums visu laiku galva sāp par to, ko un kur varētu nozagt? Jūs domājat, ka visi tā rīkojas? Es jums atbildu. Mēs nodarbojamies ar to mērķu īstenošanu, kas bija nosaukti publiski: attīrīt Ukrainas austrumus no neonacistiskā režīma spiediena. Lūk, ar ko mēs nodarbojamies. Mēs šodien paskaidrojām, ka labība var brīvi tikt transportēta uz konkrētiem punktiem, no Krievijas puses nekādu ierobežojumu nav. Šim nolūkam vajadzīgs, lai Zelenska kungs dotu komandu - ja viņš vēl kaut ko tur komandē - ārzemju un ukraiņu kuģiem iziet Melnajā jūrā.”
Liekulis un melis Lavrovs, protams, nekad nav paskaidrojis, kā, viņaprāt, izpaužas „neonacistiskais režīms”, bet iespējams, ka viņš kārtējo reizi sajaucis „adreses” un Krievijas patiesi eksistējošās neonacistiskā režīma vietā ieraudzījis neesošo Ukrainas „režīmu”. Par citiem slima tārpa murgiem, kas nāk klajā Lavrova izpildījumā, nav pat vērts runāt.
Vienu lietu gan vajag paskaidrot. Kāpēc Ukraina nevēlas atmīnēt, piemēram, Odesas ostu? Tāpēc, ka brīdī, kad no mīnām tiks attīrīta piekļuve Odesas ostai, tur ieradīsies krievu flote. Tik vienkārši. Tā ka Lavrova mēģinājumi vientiešiem iestāstīt, ka „no Krievijas puses nekādu ierobežojumu nav” un ukraiņi var pavisam mierīgi transportēt kravas kaut vai uz Kislodriščinsku, ir tukšu salmu kulšana. Tieši tāpat kā savulaik, vēl martā, Lavrovs atbildēja uz jautājumu: vai Krievija plāno uzbrukt arī citām valstīm? „Citām valstīm mēs uzbrukt neplānojam. Mēs arī Ukrainai neesam uzbrukuši,” atbildēja Lavrovs. Njā, zeme ir plakana, un tas jau sen pierādīts.
Tā ka atcerieties: ja kādam vēl ceļas mēle pārmest mūsu valdīkļiem, ka viņi melo vai liekuļo, tad atcerieties Sergeju Lavrovu un pārējos Krievijas marodieru un slepkavu virsvadoņus - lūk, kādiem jābūt meliem, lai tiem noticētu ne tikai Krievijas propagandonu apdullinātie ļautiņi, bet arī pietiekams skaits Eiropas valstu vadītāju, kuri neredz draudīgo sakarību: pēc Ukrainas var ciest arī citas Eiropas valstis. Ja vien Krievija netiks apturēta jau Ukrainā.
